ĪSUMĀ:
- "Ja mēs bērnos to ieliekam, pēc gadiem tas viss jau būs tik organiski"
- Rojas vidusskolā tapa permakultūras dārzs
- Globāla sasilšana satrauc, jo "man vēl te diezgan ilgi ir jādzīvo"
- Liepājas Universitātes absolvente rada spēli bērniem "Trakā lapsa šķiro atkritumus"
- Neviens nekoordinē vides izglītību Latvijā
- Biedrība: Talsu un Tukuma novados un Jūrmalā ir ļoti aktīvas skolas
- Dabas fonda direktors: Par vides izglītību sāp sirds
- VISC strādā, lai vides izglītība vairs nebūtu tikai vienreizēji pasākumi
"Ja mēs bērnos to ieliekam, pēc gadiem tas viss jau būs tik organiski"
Talsu pirmskolas izglītības iestādē "Zvaniņš" bērni šobrīd daudzās zeltainu lapu kaudzītēs ziemas miegā mēģina ieaijāt ežus.
"Zvaniņš" ir viena no aptuveni 200 izglītības iestādēm Latvijā, kas darbojas Ekoskolu programmā. Zināšanas par vidi šeit bērniem māca, praktiski darot.
"Grābjot lapiņas, savācot atkritumus aiz sevis, taupot ūdeni un visas lietiņas, kas īstenībā kādreiz bija dzīvesziņa," piemērus uzskaita pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Jana Matīsa.
"Teorētiski to var darīt arī bez Ekoskolas statusa, bet, kas ir ļoti svarīgi, ka Ekoskola jau būtībā ir starptautiska un papildus dod rīcības dienas, visādus pasākumus un novērtējumu, kā arī liek skaidri apjaust, kas ir izdarīts, kas nav izdarīts," skaidro Matīsa.
Šodien ir āra izglītības diena, ko katra grupiņa izmanto citādi, un vecākie bērni, lai mācītos burtus un figūras, izmanto akmeņus un kastaņus.
Bērni paši stāsta, ka viena no lietām, par ko viņi rūpējas, ir, lai, piemēram, mazgājot zobus, ūdens krāns būtu aizgriezts, un zemē nomesti papīri jāpaceļ.
"Vides izglītība jau ir par saprātīgu ilgtermiņa domāšanu," tā uzskata Talsu pirmskolas izglītības iestādes "Zvaniņš" vadītāja Jana Matīsa.
"Ja mēs bērnos šo ieliekam, tad pēc 5 – 10 gadiem tas viss jau būs tik organiski un vienkārši."
Bērni tālāk zināšanas nodod vecākiem, un reizēm arī pārsteidz pieaugušos, piemēram, nupat aizrādot, ka nemaz nevar no kartupeļa taisīt ezīti, jo tas ir ēdiens.
"Es domāju, ka skolas ir gājušas līdzi, un atkritumu šķirošana vairāk vai mazāk notiek," saka Talsu PII "Zvaniņš" vadītājas vietniece izglītības jomā Elīna Grenevica. "Bet pat, ja tā nenotiek skolā, bērni jau iepazīst un zina tās vietas, kur nodot."
Rojas vidusskolā tapa permakultūras dārzs
Šovasar pirmo reizi Rojas vidusskolā tapa permakultūras dārzs. Rojā ekoskolas nav, bet tā ir viena no septiņām Latvijas izglītības iestādēm, kas saņēma Pasaules Dabas fonda atbalstu grantu konkursā "Ielaid skolā dabu". Dārzs paredzēts kā metodiskais līdzeklis.
"Bioloģija, kad es mācījos, bija klasē jāmācās. Un es esmu par to, lai prakse būtu saistīta ar to, ko mēs mācāmies," tā šovasar atzina dundadznieks, biedrības "Es i’ svaigs" valdes loceklis Juris Šleiners, kurš Rojā praktiski palīdzēja permakultūras dārzam tapt. Tas izveidots skolas iekšpagalmā - kā saka skolotājs Gaidis Riekstiņš-Maure, diezgan sūros apstākļos.
"Kas ir tas, ko var mācīties no dārza? Pilnīgi visu, kaut vai savstarpējās attiecības. Sākot no sēklu augšanas līdz pat tam, kā mēs varam kompostēt savu pusdienu banānu mizas. Līdz pat vidusskolas tēmām, kas ir saistītas ar kaut kādām… sīkākas ķīmiskas augsnes, piemēram, pārveidošanu, kā mēs varam skatīties, eksperimentēt… Varam izveidot divu tipu dobes. [Skatīties], kāpēc mums neizaug tur, kāpēc mums izaug? Kā mēs to nākotnē varētu izmantot saimniecībā? Vērot arī klimatu, kas šeit ir apkārt," klāsta Rojas skolas skolotājas.
Globāla sasilšana satrauc, jo "man vēl te diezgan ilgi ir jādzīvo"
Savukārt Rūta Strazdiņa ir viena no Talsu Valsts ģimnāzijas audzēknēm. Viņa ir veģetāriete, šķiro atkritumus, neizmanto produktus, kas testēti uz dzīvniekiem.
"Arī globālā sasilšana jau ļoti labi Latvijā jūtama, un mani tas nedaudz satrauc, jo es vēl esmu diezgan jauna. Man vēl te diezgan ilgi ir jādzīvo," saka Talsu ģimnāzijas skolniece.
Viņa atzīst, ka daļu zināšanu par vides tēmām gūst skolā, bet pirmo informāciju atradusi internetā. Pamanījusi, ka par vides jautājumiem vairāk sāka runāt pandēmijas laikā, bet mācību stundās šī tēma parādoties maz.
"Ir pāris vides pasākumi varbūt gadā, vairāk pulciņos, projektos, kur ir kultūras apmaiņas, par to tiek runāts. Bet stundās īsti par to pat nerunā. Tas tiek pieminēts, bet tas netiek īsti detalizēti apspriests," atzīst Rūta.
Jauniete novērojusi, ka agrāk iespēju šķirot, piemēram, papīru skolā bija lielākas, un, viņasprāt, šobrīd to vajadzētu atjaunot. "Bet, paskatoties uz skolēnu mācību uzņēmumiem, kas mums šogad ir skolā (jo ar to mēs ļoti kārtīgi nodarbojamies), man liekas, ka ļoti liels procents ir ekoloģiski dabai draudzīgi uzņēmumi. Tieši par to ir domāts, lai pārstrādātu kaut ko, lai radītu kaut ko tādu, ko var viegli pārstrādāt."
Liepājas Universitātes absolvente rada spēli bērniem "Trakā lapsa šķiro atkritumus"
Idejas ir ne tikai jauniešiem, bet arī Liepājas Universitātes maģistra studiju programmas "Ekotehnoloģijas" absolvente Ieva Kolosova radījusi spēli bērniem - "Trakā lapsa šķiro atkritumus".
"Lapsa gribētu dzīvot tīrā mežā, un es domāju, ka tur Latvijā viņai arī būtu mājvieta. Bet arī nereti šeit, Liepājā, un es pieļauju arī Talsos, lapsas ienāk pilsētā, meklējot pārtiku. Un tam tā nebūtu jābūt.
Un tāpēc lapsai ir jābūt gana trakai, lai viņa šķirotu atkritumus. Tā radās "Trakā lapsa šķiro atkritumus"," stāsta Ieva Kolosova.
40 populārākie atkritumi, pieci konteineri – "Trakā lapsa" veidota pēc spēles UNO principiem. Tās būtība ir ienest vieglumu un jautrību atkritumu šķirošanas tēmā, kas Latvijā mēdz būt visai mulsinoša.
"Man ir novērojumi, ka lielās pilsētas ignorē šo ziņu. Arī Liepājas bibliotēkā šī spēle nav, bet Viļānos un Varakļānos viņa ir. Un mazajās pilsētiņās… Mazās pilsētiņas kaut kā labāk to uztver, jo, iespējams, to dabas tēmu uztver personiskāk. Pilsētās nereti atkritumi ir tāda lieta, kas pazūd konteinerā, un tā jau vairāk uz nevienu neattiecas," stāsta Ieva Kolosova.
Neviens nekoordinē vides izglītību Latvijā
Savā maģistra darbā Ieva izpētīja, kā rodas vides izglītība Latvijā. Pirms tam viņa domāja, ka tas sākas ministrijās, kas tālāk dod norādes izglītības iestādēm un uzņēmumiem.
"Diemžēl tas tā nav. Latvijā mums ir 14 iestādes, kas nodarbojas ar vides izglītību, bet neviena no šīm iestādēm nekoordinē kopējo darbu.
Tas arī izskaidro, kādēļ tēma ir tik ļoti samudžināta un sarežģīta, Jo nav viena organizācija, pie kuras tu vari vērsties," secina Ieva Kolosova.
Viņa ir novērojusi, ka daudziem atbildīgajiem kapacitātes viņas gadījumā interesējošajam jautājumam – atkritumu šķirošanai - nepietiek, tāpēc šo funkciju deleģē vietējiem atkritumu poligoniem.
"Bet arī tur, visticamāk, nebūs atsevišķs cilvēks par vides izglītību. Tā būs kāda apvienotā funkcija. Un šie poligoni visbiežāk piedāvā ekskursijas pie sevis skolām un skolēniem. Un tur arī tā labā pieredze, ka skolēns ir bijis, tur stāsta un rāda. Tā arī ir atbilde, kā bērni iegūst zināšanas visbiežāk. Un tad, protams,
ir tādi izcilie skolotāji, par tiem ļoti liels prieks, kuri paši šo tēmu uztver nopietni, iedziļinās, un viņi meklē informāciju," saka Kolosova.
Biedrība: Talsu un Tukuma novados un Jūrmalā ir ļoti aktīvas skolas
Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība "Piejūra" uzskata, ka Talsu un Tukuma novados, kā arī Jūrmalas pilsētā ir ļoti aktīvas skolas.
"Tā interese ir pietiekami liela. Tā ir tāda, kas, manuprāt, ir svarīgi – noturīga interese," tā saka "Piejūras" sabiedrisko attiecību speciāliste Dženita Brūklene.
Jaunieši piedalās gan makulatūras, gan bateriju vākšanas konkursos, skolas piesakoties ekskursijās atkritumu poligonos un šķirošanas stacijās, kā arī izvēlas mācību stundas par vides izglītību.
"Jā, mēs runājam ar jauniešiem par dažādiem atkritumu veidiem, un, starp citu, viens no tiem ir arī par slēptajiem atkritumiem, kas īstenībā ir ražošanas atkritumi. Un līdz ar to mums ir iespēja ar bērniem runāt arī par patēriņa kultūru. Ja mēs, piemēram, jebkurš no mums, gribētu katru gadu jaunu telefonu, tad tie ir aptuveni 124 kilogrami ražošanas atkritumi, kas radušies, lai saražotu šo telefonu. Lai džinsus saražotu – tie ir 27 kilogrami, bet datoram tie jau ir 1000 un vairāk kilogramu. Mēs šādās kategorijās nemēdzam domāt, bet jauniešiem patīk un interesē tieši šādi piemēri," stāsta Dženita Brūklene.
Vide jauniešiem šobrīd ir top tēma, un nākamgad, kad sāksies bioloģisko atkritumu šķirošana, Brūklene uzskata, ka tieši skolēni var būt celmlauži daudzās ģimenēs.
Viņasprāt, vides tēmas tiek mācītas arī vispārizglītojošā skolā, un pirms vairākiem gadiem paši kopā ar Valsts izglītības satura centru integrējuši mācību saturā atkritumu šķirošanas tēmas.
"Ir konkrētas klašu grupas, kurās par to tiek stāstīts. Un ir skolas, kuras pie mums nākušas ekskursijā tieši savu mācību stundu ietvaros. Tas, manuprāt, ļoti sasaucās ar kompetenču izglītību, ka tu mācies par šo tēmu, ne tikai klasē sēžot, bet arī jau izejot pilsētā. Protams, mums ir jārēķinās ar to, ka gan poligons, gan pārkraušanas šķirošanas stacija ir ražošanas vietas, kur nevar nepārtraukti notikt apmeklētāju plūsma, bet savu iespēju robežās mēs tomēr to nodrošinām," stāsta biedrības pārstāve.
Dabas fonda direktors: Par vides izglītību sāp sirds
"Līdztekus sociālo sistēmu problēmām, kara apstākļiem, šobrīd globāli piedzīvojam tādas divas lielas krīzes – tās ir klimata pārmaiņas un dzīvās dabas izzušana," saka Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis.
Viņš atzīst, ka par vides izglītību sāp sirds. Viņš norāda, ka problēmas daļēji spēs segt tehnoloģijas un arī dažādi finanšu nosacījumi, taču, ja patiesi vēlamies ko mainīt, tad tas atkarīgs no indivīda izglītības un attieksmes.
"Un, ja mēs lūkojamies ilgtermiņā, manuprāt, skolu izglītība ir viens no lielākajiem veiksmes spēlētājiem dzīvās dabas saglabāšanā un cilvēces pastāvēšanā nākotnē kopumā. Jo mēs varam mainīt dažādas tehnoloģijas, preču produktu kvalitātes, to plūsmas, finanšu sistēmas, īstenot gudrāku resursu apsaimniekošanu – vai tie ir meži, lauki vai ūdeņi –
taču mums nepieciešams saprast, kāpēc to vajag. Savukārt šodienas izglītība, manuprāt, šos jautājumus nerisina," uzskata Rozītis.
Pirms diviem gadiem Pasaules Dabas fonds veica aptauju. Tajā 91% no aptaujātajiem jauniešiem vecumā no 16 līdz 25 gadiem atzina, ka viņiem svarīgi, lai Latvijas sabiedrība iesaistītos globālo vides un dabas aizsardzības jautājumu risināšanā. Un tikai 32% uzskatīja, ka formālajā izglītībā labā un teicamā līmenī tiek pilnveidota skolēnu un studentu izpratne par preču un pakalpojumu ietekmi uz vidi, klimata pārmaiņu mazināšanu, sugu un dzīvotņu saglabāšanu un citiem jautājumiem.
"Pat, ja runā kādā priekšmetā, tad, iespējams, tas ir par maz. To var aplūkot atsevišķā ģeogrāfijas kursā, bioloģijā vai angļu valodā, bet tas ir stipri par maz. Tam jāvijas cauri dažādos priekšmetos, projektos un iniciatīvās," pārliecināts Jānis Rozītis.
Tieši šobrīd Pasaules Dabas fonds sagatavojis rekomendācijas izglītības ilgtspējīgai attīstībai atbalstam Latvijas izglītības telpā. Un pats pirmais punkts ir ieteikums veikt visaptverošu pētījumu Latvijā, lai apzinātu reālo situāciju un šķēršļus.
"Vai tā ir klimata un dzīvās dabas problēmas skepse pašos skolotājos? Vai nav šīs pieejamās, viegli uztveramās mācību literatūras vai vienkārši skolotāji ir noguruši, nav entuziasma un strādā, es gribētu teikt, vāveres ritenī vai citi faktori – tas ir tas, ko mēs iesakām, kas būtu šobrīd jāvētī," uzskaita Rozītis.
"Protams, mēs varam spert tādus soļus, kā varbūt citās valstīs, kur ir, piemēram, klimata mācība. Šur tur es dzirdu, ka ir arī ilgtspējīgas attīstības mācības vai neformālā izglītība spēcīgi attīstīta skolā. Līdz ar to tās pieejas ir dažnedažādas, bet tas, ka tam jābūt augstākā līmenī īstenotam Latvijā, ir noteikti," saka Jānis Rozītis.
Viņš novērojis, ka jauniešu zināšanas ir ļoti polarizētas – ir ļoti zinoši līderi, kuri atsaucas pat uz politikas dokumentiem, bet ar viņiem būs par maz, lai veiktu izmaiņas sabiedrībā, jo reizē ir arī ļoti daudzi, kuri pat nesaprot, ko nozīmē vārdu salikums "klimata pārmaiņas".
"Es arī tiešām domāju, ka tie jaunieši, kuri šobrīd dzird par klimata, dabas un aprites ekonomikas, resursu produktivitātes jautājumiem, arī viņi, visticamāk, nebūs tie, kuri fundamentāli kaut ko varētu mainīt. Bet es pieņemu, ka viņu bērni būs tie, kuri kaut ko mainīs. Ja mēs šodien arī ļoti nopietni pievērstos izglītības pilnveidošanai par šiem jautājumiem, tad mūsu jūtamie sasniegumi būtu pēc kādiem 30 – 40 gadiem. Līdz ar to, katru mirkli, ko mēs attālinām, mēs nevirzāmies uz priekšu šajās nākotnes desmitgadēs," skaidro Rozītis.
VISC strādā, lai vides izglītība vairs nebūtu tikai vienreizēji pasākumi
Dažādu projektu, kur skolām šobrīd iesaistīties, ir patiešām daudz – gan mācību ietvaros, gan ārpus stundu aktivitātēs. Taču Valsts izglītības satura centra (VISC) Izglītības satura atbalsta nodaļas vecākā eksperte Inese Liepiņa piekrīt, ka var just, ka vides organizācijas vēlas, lai tiktu darīts vairāk.
"Šobrīd arī tieši pie šī jautājuma darbojamies kopā ar vides nevalstiskajām organizācijām. Apzinām iespējas, kā padarīt šos viņu dažādos projektos izstrādātos mācību materiālus pieejamākus skolām un sasaistīt tieši ar konkrēto apgūstamo mācību saturu. Un palīdzēt skolotājam veiksmīgāk sagatavot skolēnus šo komplicēto vides izaicinājumu risināšanai," atklāj Liepiņa.
Arī viņa norāda, ka atslēgas vārds tam, lai vides izglītība būtu skolās, ir tieši pedagogs - cik aktīvi izmanto piedāvājumus un daudz arī pats apgūst nepieciešamās zināšanas.
"VISC šobrīd veic arī pamatizglītības standarta paraugprogrammu un mācību materiālu analīzi, lai noteiktu, vai visi ilgtspējīgas attīstības mērķi ir ietverti, vai ir pietiekami mācību materiālu. Lai ikviens skolēns varētu gūt nepieciešamās zināšanas un pieredzi. Ja konstatēsim, ka kaut kas trūkst, tad mērķtiecīgi strādāsim pie tā, lai to papildinātu," sola Liepiņa.
Viņa norāda, ka jau gandrīz gadu patiešām mērķtiecīgi strādā pie tā, lai vides izglītība vairs nebūtu tikai vienreizēji pasākumi, bet tiešām daļa no mācību satura.
"Virzāmies uz to, lai ikvienam skolēnam šādas te aktivitātes būtu pieejamas," norāda VISC pārstāve.
Kamēr jāsakārto vides izglītība kopumā, tikmēr nereti pirmā rīcība sākas kaut ar vienkāršu atkritumu tvertni, kur vienā grozā nenonāk papīri un, piemēram, ābolu serdes.
Ekoskolās šis jautājums sakārtots, un aptaujāto novērojumi liecina, ka nu jau arī vairumā izglītības iestāžu šķirošanas iespēju ir.
Ja jaunieši vēlas darīt vairāk, Valsts izglītības satura centra vecākā eksperte aicina arī pašiem uzrunāt skolu administrācijas un pašvaldības, lai savām iniciatīvām ļautu kļūt par realitāti.
