Maskavas namā arī pēc Krievijas sāktā kara pret Ukrainu darbojušies Krievijas īstenotās agresijas atbalstītāji. Tāpēc Latvijai ir pienākums vērsties pret šādu aktivitāšu atbalsta vietas pastāvēšanu, lasāms Saeimas Nacionālās drošības komisijas virzītā likumprojekta paskaidrojumā. Šīs ēkas pārņemšana ļaus pārtraukt kultūras pasākumu un interešu izglītības aizsegā notiekošas Latvijas nacionālo drošību apdraudošas politiskās aktivitātes, uzsvēra arī Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna.
"Likuma mērķis ir valsts drošības apdraudējuma novēršana, pašaizsargājošās demokrātijas principa pieļauta rīcība. Tā sauktais "Maskavas nams" Marijas ielā 7 jau no tā dibināšanas brīža tiek izmantots kā tautiešu politikas instruments, būtībā Kremlim atbilstoša vēstures interpretācijas vieta. Vieta, kurā ietekmēt Latvijas interesēm pretējas un naidīgas vērtības un pasākumus," pauda Paegļkalna.
Maskavas nama īpašuma tiesības nostiprinātas uz Maskavas pilsētas īpašuma departamenta vārda. Maskavas nama juridiskā pārstāvniecība saistīta ar Maskavas pilsētas domi, kuras vadība ir pakļauta starptautiskām sankcijām.
Iespēju ēku pārņemt paver fakts, ka šai ēkai nav konsulārās aizsardzības. Ēka atrodas uz Satiksmes ministrijai piederoša zemes gabala, un likumprojekts paredz izveidot vienotu nekustamo īpašumu ar zemi un ēku.
Pēc likuma pieņemšanas ēka būs jāatbrīvo gan no tur esošajām mantām, gan citur jāpārreģistrē dažādas organizācijas kā "Krievu biljarda federācija", "Krievu sabiedrība Latvijā" un citas.
Pret plānu valstij pārņemt Maskavas namu iebilda Saeimas Aizsardzības komisijas deputāts Edmunds Zivtiņš ("Latvija pirmajā vietā"). Pārņemot viena nama atslēgas, nevarot cerēt izskaust pretvalstiskas aktivitātes, vērtēja Zivtiņš, bet pret viņa teikto iebilda Nacionālās drošības komisijas deputāts Jānis Dombrava (Nacionālās apvienības).
"Ja tā skatāmies, tad pieņemam lēmumu un visā Latvijas teritorijā visu, kas pieder Krievijai, atsavinām, nevis tagad cērtam kaķim asti pa gabaliņam," sacīja Zivtiņš.
Savukārt Dombrava pauda: "Svarīgi ir atrast ļoti skaidru precedentu un šis precedents Latvijas gadījumā ir Maskavas nams. Es pieļauju, ka mūsu piemēram sekos ļoti daudzas Eiropas valstis."
Likumprojekta pārejas noteikums paredz, ka valdībai līdz nākamā gada 31. martam ir jāsniedz Saeimai ziņojums par tālāko rīcību ar nekustamo īpašumu Marijas ielā 7.
Ēku iecerēts izmantot palīdzības sniegšanai Ukrainai vai ukraiņiem. Īpaši uzsvērts, ka Latvijai nav nolūka gūt kādu materiālu labumu no šī nekustamā īpašuma.
Pārņemot ēku, no valsts budžeta varētu nākties segt 36 000 eiro parādu, tajā skaitā par zemes nomas maksu un nekustamā īpašuma nodokli. Savukārt ēkas uzturēšanas izmaksas gadā lēstas ap 400 000 eiro.
Likuma izmaiņas atbalsta arī Valsts drošības dienests un Satversmes aizsardzības birojs. Abu dienestu pārstāvji to apliecināja sēdes atklātajā daļā. Ir jārēķinās ar Maskavas reakciju saistībā ar šīs ēkas pārņemšanu, taču Latvija jau ilgāku laiku saskaras ar hibrīdkara izpausmēm, norādīja Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Ainars Latkovskis ("Jaunā Vienotība").
"Ir pietiekami skaidrs, ka būs kaut kādi ne tikai propagandas, bet arī citi pretsoļi. Bet mums ir ne tikai pienākums un tiesības, bet arī pati demokrātija nosaka to, ka demokrātijai ir jāaizstāvas. Demokrātijai jābūt stiprai, un šis likumprojekts, ko parlaments pieņems demokrātiskā ceļā, arī būs tam pierādījums," atzīmēja Latkovskis.
Saeimas plenārsēdē 1. lasījumā likumu par Maskavas nama pārņemšanu plānots skatīt jaunnedēļ, bet galīgajā lasījumā – janvāra otrajā nedēļā.
KONTEKSTS:
Rīgā, Marijas ielā 7, joprojām ir reģistrētas vairāk nekā desmit organizāciju un uzņēmumu, piemēram, "Krievu biljarda federācija", "Krievu sabiedrība Latvijā", Latvijas mazākumtautību biedrību apvienība "Sadraudzība", Maskavas pilsētas valsts unitārā uzņēmuma "Maskavas Starptautiskās sadarbības centrs" pārstāvniecība, iepriekš leģionāru piemiņas pasākumu laikā Rīgā aizturētajam Jelgavas domes deputātam Andrejam Pagoram (Latvijas Krievu savienība) piederošā SIA "Pagors" un citas.
Dati zemesgrāmatā liecina, ka ēka Marijas ielā 7 joprojām pieder Maskavas pilsētas Īpašuma departamentam, turklāt īpašumam pērn pavasarī, pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā, ir uzlikts aizliegums to atsavināt un apgrūtināt ar citām lietu vai saistību tiesībām.
"Maskavas nams" Latvijas galvaspilsētā tika atklāts 2004. gada maija beigās. Par godu šim notikumam Rīgā notika Maskavas dienas un Rīgā vizītē ieradās toreizējais Krievijas galvaspilsētas mērs Jurijs Lužkovs. Pasākumos piedalījās toreizējais Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs (LSDSP).
