Pirms gada 12. Saeima to atbalstīja pirmajā lasījumā. Likums paredz izveidot jaunu organizāciju - Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi. Tā kļūtu par sabiedrisko mediju īpašnieci un sabiedriskā pasūtījuma izstrādātāju.
Otrdien komisijā ieradās daudzu iesaistīto pušu pārstāvji, kuri pauda atbalstu likumprojekta virzībai, tomēr norādīja uz vairākiem strīdīgiem jautājumiem.
To starpā, piemēram, varētu būt jautājums par Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio apvienošanu, kā arī par finansējuma piešķiršanu sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus un tehnoloģijas attīstībai tajos.
Komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš no partijas „KPV LV” atzina, ka „šis būs smags likumprojekts”.
“Es to sēdi varēju novadīt 5 minūtēs, jo šeit vienkārši jautājums – vai Saeima to pārņem. Protams, tas ir jāpārņem. Bet mans uzdevums ir izdarīt tā, lai deputāti saprot, cik nozīmīgs darbs viņiem būs jāiegulda par šo jautājumu. Šis būs viens no galvenajiem komisijas jautājumiem šajā sasaukumā. Par to, ka būs gan apakškomisijas, gan darba grupas jādibina,” skaidroja Kaimiņš.
“Mēs esam nolikuši priekšlikumu iesniegšanas laiku – divi mēneši, lai šie priekšlikumi netiktu sastrādāti ar steigu, nekvalitatīvi. Līdz 22. janvārim jābūt priekšlikumiem par šo likumprojektu,” sacīja Kaimiņš.
„Likumprojekts risina elektronisko mediju nozarē pastāvošo pretrunu,” atgādināja Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre Marika Zeimule, sakot, ka šobrīd Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome vienlaikus pārvalda sabiedriskos medijus un uzrauga nozari kopumā.
Sadalīt šīs funkcijas ierosina Sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu likums, kas pirmajā lasījumā atbalstīts pirms gada.
Tajā paredzēts izveidot jaunu organizāciju - Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, kas arī kļūtu par sabiedrisko mediju īpašnieci un sabiedriskā pasūtījuma izstrādātāju. Šo ideju konceptuāli atbalsta visi, taču vienprātības par tās realizāciju nav. Piemēram, cik daudz locekļi būtu šajā padomē un kādas organizācijas pārstāvētu.
Dagmāra Beitnere Le Galla no Jaunās konservatīvās partijas izteica bažas par rektoru padomes virzītu padomes locekli.
„Es piedalījos 2017.gada marta sēdē un es redzēju, cik sarežģīti ekspertu vidū atrast vienojošu viedokli. Man liekas apkaunojoši, ka nav definēts sabiedriskais pasūtījums,” sacīja deputāte.
Strīdīgi ir arī citi jautājumi. Piemēram, tas, kuram – sabiedriskajiem medijiem vai, piemēram, “Valsts nekustamajiem īpašumiem” - būtu jārūpējas par ēku apsaimniekošanu.
Tomēr visvairāk sabiedrisko mediju pārstāvjus uztrauc finansējuma jautājums. Tas ir saistīts gan ar tehnoloģiju modernizācijas nepieciešamību, gan arī ar plānoto sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus 2021.gadā. Šī norma jau ir pieņemta, bet tiks iestrādāta arī šajā likumprojektā.
„14 miljoni [eiro] ir minimālais, televīzijai pārejai uz HD vēl vismaz 10 miljoni,” sacīja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja Dace Ķezbere.
„Nākotnē, ja iziet no reklāmas tirgus, tad nebūs atskaites no bāzes budžeta. Droši vien būs jādomā līdzīgi kā Lietuvā, ka ir nodokļu grozs, pie kā ir piesaistīts sabiedrisko mediju finansējums. Nodokļu grozs, mūsu versijā, paredz budžetu piesaisti procentam no iekšzemes kopprodukta,” stāstīja Ķezbere.
Finanšu ministrijas pārstāve brīdināja, ka iespējas rast papildu finansējumu valsts budžetā varētu būt ierobežotas.
