13.janvāris pirms 33 gadiem bija diena, kad uzzinājām, ka aizvadītā nakts Lietuvā nesusi 14 cilvēku upurus, bet Latvijā notika vērienīga Tautas frontes manifestācija un sāka slieties barikādes.
Pirms 33 gadiem šajā rītā cilvēki Latvijā modās ar Latvijas Radio vēstījumu, ka naktī uz 1991. gada 13. janvāri padomju armijas specvienība ar tankiem ieņēmusi Lietuvas Radio un televīzijas centru Viļņā. Pie centra bija pulcējušies daudz cilvēku, 14 aizstāvji tika nogalināti.
Arī Latvijā 13. janvārī cilvēki bezbailīgi iznāca ielās, cenšoties aizsargāt stratēģiski svarīgus objektus.
Jau piektdien Mārupes kultūras namā notika pirmais šo notikumu atceres pasākums, kurā piedalījās arī tā laika Tautas frontes vadītājs Romualds Ražuks, kura runa 13. janvārī pirms 33 gadiem atklāja manifestāciju Daugavmalā, kas ievadīja barikāžu nedēļu.
Ražuka un Ingunas Ebelas ģimenē barikāžu dienās gaidīja meitas dzimšanu, Danute nāca pasaulē 23. janvārī, tagad viņa jau ir ārste gastroenteroloģe, aizstāvējusi medicīnas doktora disertāciju.
Ir uzaugusi vesela paaudze, kas barikāžu notikumus vairs neatceras, un tālab ir svarīgi katru gadu par tiem atgādināt, saka Ražuks.
Sestdien viņš piedalījās 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres pasākumā Zaķusalā, ko apmeklēja arī aizsardzības ministrs Andris Sprūds, kultūras ministre Agnese Logina, zemkopības ministrs Armands Krauze, kā arī 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrības prezidents Renārs Zaļais.
Zaķusalā svinīgā ugunskura iedegšana vairākus gadus tagad savijusies arī ar citu tradīciju, ko varētu raksturot kā tiltu starp pagātni un nākotni. Šeit zvērestu nodos jaunie jaunsargi, un šogad svinīgo solījumu deva vairāk nekā 200 jaunsargu.
Jaunsargi atzīst, ka 1991. gada notikumi iedvesmo arī viņus.
"Domāju, ka tie jaunsargi, kas šogad devuši zvērestu, viņiem ir principā tādas pašas domas, ka viņi ir gatavi, ja būs nepieciešams stāvēt tepat Zaķusalā un aizsargāt savu zemi," stāsta jaunsargs Ingus Ābeltiņš.
"Mēs vēstures stundās bieži klausāmies, kas ir barikādes. Bet tomēr, ierodoties šeit uz vietas, ir pavisam citādākas sajūtas. Mēs šeit patiešām izjūtam latviešu spēku.
Ka mēs varam kaut ko ietekmēt un patiešām – mēs esam ne tikai Latvijas tagadnes veidotāji, bet arī Latvijas nākotnes veidotāji," secina jaunsardze Undīne Marija Voino.
"Gluži varbūt ne katram, bet katram otrajam vai katram trešajam šeit ir kāda saistība ar barikādēm. Piemēram, man vectēvs un krusttēvs bija šeit Zaķusalā un aizstāvēja Latviju barikādēs," stāsta jaunsargs Renārs Paeglis.
"Es esmu audzis ģimenē, kur militārā dzīve ir tiešām ļoti svarīga. Pats šobrīd mācos tehnikumā un pēc tehnikuma beigām ir doma doties uz Aizsardzības akadēmiju un tad arī pilnveidot sevi militārajā sfērā," spriež Renārs.
"Manuprāt, mūsdienās Jaunsardze tā ir ļoti lieliska iespēja, lai saprastu, vai militārais ir tev un iespēja attīstīt sevi militārajā sfērā. Tad tu arī vari saprast, vai tu vēlies šo militāro dzīvi vai nē."
Barikāžu nedēļas atceres kulminācija paredzēta 20. janvārī Rīgā, Doma laukumā, kad tur pie ugunskura visas dienas garumā dziedās 12 Latvijas kori.
Sestdien arī Lietuvā atzīmēta Brīvības aizstāvju diena. Tajā piemin cilvēkus, kuri zaudēja dzīvību, aizstāvot Viļņas televīzijas torni no padomju karaspēka 1991. gada 13. janvārī.
Antakalnes kapsētā augstākās Lietuvas amatpersonas piemiņas pasākumā nolika ziedus uz 13. janvāra upuru atdusas vietās. Ar klusuma brīdi tika godināti 14 bojā gājušie Viļņas televīzijas torņa aizstāvji.
Piemiņas brīdis notika arī pie Seima ēkas, kurā piedalījās arī ārvalstu viesi, tostarp Eiropas parlamenta prezidente Roberta Metsola. Lietuvas Seims svinīgā ceremonijā viņai pasniedza Brīvības prēmiju – simbolisku statueti, kurā attēlots Lietuvas Brīvības piemineklis.
Visas dienas garumā cilvēki lika ziedus gan pie parlamenta ēkas, gan brīvības pieminekļa, kā arī citviet Lietuvā. Šogad aprit 33 gadi, kopš mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, padomju karaspēka vienības ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni.
