Iedzīvotāji, kas šeit reģistrējušies, gan devušies prom. Pašvaldībā apgalvo: tas tādēļ, ka Ludzā trūkst gan darbavietu, gan dzīvesvietu.
Ludzas novadā pieaudzis iedzīvotāju skaits. Pierobežas pašvaldībai tas ir kas nebijis. Pieauguma iemesls ir pa robežpunktiem no Krievijas Latvijā ieceļojušie Ukrainas kara bēgļi, kas te nonākuši pārsvarā no okupētajām teritorijām.
Kad pašvaldība Ludzā pie domes ēkas izkāra Ukrainas karogu, vietējo vidū bija arī neapmierinātie. Tagad, pateicoties ukraiņiem, pašvaldības budžetā ieripo vairāk naudas.
Tie ir 1,8 miljoni eiro. Domē apzinās – nākamgad šāda pieauguma visdrīzāk vairs nebūs, bēgļu plūsma ir apsīkusi. Turklāt, lai gan šeit reģistrējās 2300 ukraiņu, dzīvot palikuši tikai 110.
"Viņi tīri fiziski te [visi] nevarētu palikt. Mums nav ne dzīvesvietu, ne darbavietu. Viņi ir ekonomiski aktīvi bijuši, cik saprotu, Latvijas teritorijā. Kāds varbūt devies projām, bet viņi ir norādījuši savu dzīvesvietu šeit, nekas nav mainījies," atzīst Ludzas novada domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs (ZZS).
Ludzā nav vietējo nevalstisko organizāciju, kas ukraiņiem šeit palīdzētu integrēties. Ludzas pašvaldības Sociālajā dienestā ir viena darbiniece, kurai uzticēts ar viņiem komunicēt. Viņa stāsta, ka Ludzā palikušie atraduši darbu veikalos, pārtikas ražotnēs.
"Viņi meklē vietu, kur viņiem ir izdevīgāk. Ir tādas ģimenes, kas atbraukušas, piemēram, jauni cilvēki ar bērniem un pēc kāda laika atbrauc arī viņu vecāki. Vienā dzīvoklī var dzīvot vairākas mājsaimniecības, jo reāli nav kur palikt," secina Sociālā dienesta darbiniece Inga Gailiša.
Daudzi aizbraucēji dodas tālāk par Rīgu, uz ārzemēm. Ar budžetā ienākušajiem 1,8 miljoniem eiro pašvaldība segs izmaksas, kas šogad pieaugušas vai kādu agrāk nemaz nebija, piemēram, par pašvaldības policiju vai deinstitucionalizāciju. Būtu jāiegulda arī attīstībā, piemēram, īstenojot projektus ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu, bet arī tam naudas var nepietikt.
"Proporcija, ko mēs iegūstam no fondiem un pašvaldības līdzfinansējums, pašvaldības daļa ir ļoti augsta. Un mums būs jāapsver, kurā startējam vai ne un vai vispār to darām," spriež domes priekšsēdētājs Mekšs.
Latvijas Pašvaldību savienība ar Finanšu ministriju šonedēļ sprieda par Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondu. Ludzas novadā cer, ka to reformēs un pārmaiņas nāks par labu pierobežas pašvaldībai.
