Partijas Eiroparlamenta vēlēšanās startēs ar sekojošiem kārtas numuriem:
- Sociāldemokrātiskā partija "Saskaņa"
- Jaunā konservatīvā partija
- Nacionālā apvienība
- "Latvija pirmajā vietā"
- "Latvijas attīstībai"
- Centra partija
- "Apvienība Jaunlatvieši"
- "Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība, Liepājas partija"
- "Progresīvie"
- "Tautas varas spēks"
- "Kustība "Par!""
- "Suverēnā vara"
- "Tauta. Zeme. Valsts."
- Zaļo un Zemnieku savienība
- "Jaunā Vienotība"
- "Stabilitātei"
Par deviņām Latvijai EP paredzētajām vietām cīnīsies 272 kandidāti no 16 politisko spēku sarakstiem. Kārtas numuru izraudzīšana ierasti notiek dažas dienas pēc tam, kad visi saraksti iesniegti Centrālajā vēlēšanu komisijā. Arī pirms pieciem gadiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā piedalījās 16 politiskie spēki, no kuriem ievēlēja piecu sarakstu pārstāvjus.
Pretendentu atbilstību likuma prasībām vēl pārbaudīs kompetentās iestādes, tāpēc vēl ir iespējama kādu kandidātu izsvītrošana.
Politisko spēku pārstāvji uz izlozes rezultātiem reaģēja dažādi, lielākoties skaitlim tomēr pārāk lielu uzmanību nepievēršot. Aleksandrs Kiršteins no saraksta "Tauta. Zeme. Valsts" Latvijas Radio sacīja, ka numuram nav lielas nozīmes, "jo šis nav sprints, bet maratons". Savukārt Jānis Reirs no "Jaunās Vienotības" pauda, ka "ar jebkuru numuru ir izdevīgi startēt ar Valdi Dombrovski priekšgalā".
Svarīgāka par kārtas numuru vēlēšanu sarakstā ir visu EP ievēlēto Latvijas pārstāvju spēja sadarboties, bet pirms tam – mudināt iespējami daudz vēlētāju piedalīties šajās vēlēšanās, norādīja "Apvienotā saraksta" komandas līderis Reinis Pozņaks, kurš vēlēšanās piedalās pirmo reizi:
"Konkurence ir laba un es ceru, ka tiks gan pieredzējuši, gan jaunas balsis. Galvenais, lai pēc tam visi kopā spētu darboties Latvijas interesēs. Viens no visu kandidātu galvenajiem uzdevumiem šoreiz ir mobilizēt kandidātus, lai atnāk uz vēlēšanām. Puspajokam varētu teikt, ka šie pieci gadi ir Eiropā izšķiroši un jāatnāk, lai mierīgi varētu nenākt uz nākamajām."
No sestdienas, 10. februāra, sācies priekšvēlēšanu aģitācijas periods. Tas ilgs līdz EP vēlēšanu dienai, 8. jūnijam. Šajā laikā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uzraudzīs, vai tīmeklī un publiskās vietās nav slēpto reklāmu un ir ievēroti citi priekšvēlēšanu laika ierobežojumi.
KONTEKSTS:
Eiroparlamenta vēlēšanās Latvijā notiks 8. jūnijā, no Latvijas jāievēlē deviņi deputāti.
EP vēlēšanas norit reizi piecos gados.
