Neatkarīgais krievu tīmekļa izdevums "Mediazona" apkopojis sarakstu ar Krievijas drošības dienestu meklēšanā izsludinātiem cilvēkiem. Meklēšanas iemesls ir Krievijā sāktas krimināllietas gan pret ārzemniekiem, kas karo Ukrainas armijas rindās, gan pret tiem, kas pieņēmuši Krievijas varai netīkamus lēmumus.
Starp gandrīz 96 tūkstošiem Krievijas varasiestāžu meklēto ir arī vismaz 156 Latvijas iedzīvotāji, no viņiem 83 Latvijas politiķi – 15 no Rīgas domes, kuru ziņā bija lēmumi par pieminekļa nogāšanu Uzvaras parkā. Krievijas drošības iestādes meklē arī vairumu no iepriekšējā sasaukuma Saeimas deputātiem, kuri pieņēma lēmumus, lai padomju armijas karavīriem veltīto pieminekļu demontāžu varētu īstenot. Liela daļa no viņiem to nezināja, bet nojauta.
Vieni zināja, citi nojauta
"Jūs mani par to informējāt. Nojauta tāda bija, jo mēs nevaram palikt nepamanīti, tādus lēmumus pieņemot.
Gan strādājot valdībā, gan arī tagad Saeimā, esam saņēmuši informatīvas vēstules un rekomendācijas plānot savus ārvalstu braucienus un arī privātos braucienus saprātīgi, rēķinoties ar riskiem, un uz tām valstīm nedoties, kas ir Krievijai draudzīgas,"
sacīja Saeimas deputāte Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība).
"Esam atgriezušies Aukstā kara periodā, un mēs, kas esam dzīvojuši Padomju Savienībā, apzinājāmies. Strādājot drošības vidē, esi gatavs tādām lietām un par to aizdomājies," atzina deputāts Raimonds Bergmanis ("Apvienotais saraksts").
Savukārt Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols (Nacionālā apvienība) norādīja, ka tādējādi "Krievijas Federācija mēģina izvērst savu jurisdikciju ārpus savas valsts robežām" – politiķi, kurus Krievija izsludinājusi starptautiskajā meklēšanā, ir galvenokārt tie, kuri pieņēma lēmumus par padomju laiku simbolizējošo pieminekļu demontāžu. Tie ir gan bijušie, gan esošie likumdevēji."
Viņš atgādināja par Krievijas mēģinājumu sarīkot bijušā parlamentārieša Vjačeslava Dombrovska aizturēšanu, bet politiķim izdevās izsprukt.
"Jā, šis ir jāvērtē kā risks, braucot uz valstīm, kas vēl joprojām ir saistītas ar Krievijas Federāciju un tās drošības dienestiem," rezumēja Kols.
Arī Vjačeslavs Dombrovskis, kurš atšķirībā no pašreizējā parlamentā pārvēlētajiem deputātiem nesaņēma šādu brīdinājuma vēstuli par izvairīšanos no Krievijai draudzīgu valstu apmeklēšanas, ir iekļauts Krievijas drošības iestāžu sarakstā. To nezinot, septembrī viņš par mata tiesu tika izglābts no Krievijas specdienestu nagiem Kirgizstānā, pateicoties diplomātu darbam.
"Tad varbūt jūs šodien redzētu Krievijas kanālos kādu paraugprāvu pret kādu Latvijas pilsoni. Mūsu diplomātisko dienestu cilvēki redzēja to cilvēku sarakstu, kas bija Kirgizstānas policijā. Tajā biju gan es, gan vairāki Saeimas deputāti, un jau tad bija pilnīgi skaidrs, par ko tas ir," atzina Dombrovskis.
Jādomā, kur brauc
Krievijas meklēto cilvēku sarakstā iekļauti arī vairāki pašreizējās valdības ministri, toskait iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Jaunā Vienotība").
"Piemērs, kas bija ar Vjačeslavu Dombrovski, protams, liek aizdomāties, ka jāpārdomā, kādā situācijā pašlaik atrodamies. Jāpārdomā, kur mēs braucam un ko mēs darām," atzina Kozlovskis.
Krievijas meklēto sarakstā iekļauti arī vairāki bijušie un esošie Rīgas domes deputāti. Toreizējais Rīgas vicemērs, tagad Saeimas deputāts Edvards Smiltēns ("Apvienotais saraksts") atgādināja, ka Ukrainas atbalsta nedēļa ar karogu izkāršanu pie pašvaldībām sākās jau pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Tam sekoja humānās palīdzības organizēšana un citi darbi.
"Tātad 24. februārī sākās pilna mēroga iebrukums, un jau aprīlī es biju Kijivā ar autobusiem.
Par to, ka esmu kaut kādos sarakstos, zināju, kad aprīlī devos uz Ukrainu. Tātad Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā faktiski atslēdza tādu drosmi Latvijai pieņemt tos lēmumus, kas bija jāpieņem jau sen," pauda Smiltēns.
Viņš arī norādīja, ka parakstījis dokumentu, kas Rīgas domes darba kārtībā ienesa Uzvaras pieminekļa nojaukšanas lēmumu. Un tas ir vēl viens iemesls, kāpēc Smiltēns esot šajā sarakstā.
"Tas nozīmē, ka došanās uz Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīm ir pietiekami droša. Ja es ar ģimeni vēlētos doties ceļojumā uz citām valstīm, visticamāk, lielākā daļa no tām mums būtu slēgtas vai, teiksim tā, drošība nevarētu tikt nodrošināta. It sevišķi uz tām valstīm, ar kurām [Krievijai] ir divpusējie izdošanas līgumi. Ja ir kāda vēlme izbraukt ārpus, nepieciešami ļoti rūpīgi sagatavošanās darbi un izpēte," atzina Smiltēns.
Iebiedēšanai nepakļausies
Savukārt ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") pauda, ka Krievija ar šo sarakstu īsteno nākamo taktiku – iebiedēšanu. "Amatpersonu iebiedēšana, lai nepieņem šādus lēmumus," viņš piebilda.
Arī premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") uzsvēra, ka "šo Putina darbību vērtējam kā prettiesisku un politiski motivētu.
Tas ir mūsu uzdevums pateikt, ka Latvija nepakļausies un nepadosies šādai iebiedēšanas metodikai. Arī ja tas tiek darīts ar šādām krimināltiesiskām metodēm."
Lai gan iebiedēšanai nepakļausies, politiķi un amatpersonas aicināti vērsties pēc padoma Ārlietu ministrijā pirms došanās ārpus Eiropas Savienības vai NATO dalībvalstīm.
Prasa Krievijas paskaidrojumu
Tikmēr Latvijas Ārlietu ministrija informēja, ka izsauc Krievijas vēstniecības pagaidu pilnvaroto lietvedi Oļegu Zikovu, lai saņemtu paskaidrojumus par publiski pieejamo sarakstu ar Latvijas bijušajām un esošajām amatpersonām, pret kurām Krievija ir ierosinājusi politiski motivētas lietas.
Ārlietu ministrija ir saziņā ar Latvijas tiesībsargājošām institūcijām, lai pārbaudītu publiski izskanējušo informāciju un mazinātu iespējamos riskus. Tāpat Ārlietu ministrija arī strādā ar ES partneriem, lai šo jautājumu risinātu globāli.
Jau 2022. gada decembrī kļuva publiski zināms par to, ka Krievijas Izmeklēšanas komiteja ir uzsākusi krimināllietas un pārbaudes saistībā ar padomju režīmu slavinošu objektu nojaukšanu. Ministrija par šo situāciju ir vairākkārt informējusi Latvijas valsts institūcijas, aicinot esošās un bijušās amatpersonas rūpīgi vērtēt nepieciešamību doties ārvalstu braucienos ārpus ES un NATO. Apsverot iespējamu kādas valsts apmeklējumu, tajā skaitā arī tranzītā, ministrija rekomendē izvērtēt to, cik ciešas ir konkrētās valsts attiecības un tiesiskā sadarbība ar Krieviju, kā arī cilvēktiesību aizsardzības līmeni šajā valstī.
