ĪSUMĀ:
- Par jauno Talsu novada mēru ievēlēts Andis Āboliņš.
- Viņš LZP rindās atgriezās pērn vasarā, bet domē ievēlēts no Nacionālās apvienības saraksta.
- Viņu amatā atbalstīja līdzšinējā opozīcija un LZP.
- Līdz ar jauno mēru nomainījusies arī domes koalīcija, Zaļajai partijai līdzšinējos sabiedrotos atstājot opozīcijā.
- Talsiem ir teju 20 miljonu eiro robs budžetā.
- Jaunais mērs sola to sabalansēt, pieļauj darbinieku skaita un algu samazināšanu.
- Āboliņš uzskata, ka Mērsragā un Valdemārpilī vidusskolas posms jāsaglabā.
- Opozīcija Āboliņam pārmet necienīgu rīcību, no amata gāžot iepriekšējo vadītāju un nu jau bijušo partijas biedri Kārkliņu.
Jaunais mērs: Būšu krīzes menedžeris
Pašvaldības domes priekšsēdētāja ievēlēšana notika ar balsošanas biļeteniem. Par Āboliņu priekšsēdētāja amatā balsoja 11 deputāti – Ainis Stūrmanis, Ieva Brūna-Labāne un Andis Āboliņš (visi LZP), Sandra Pētersone, Gaidis Bērziņš un Gundars Sebris (visi Nacionālā apvienība), Andis Astrātovs, Juzefa Kļava, Oļegs Solovjovs (visi "Talsu novada attīstībai" / "Latvijas attīstībai"), Almants Kalniņš un Dainis Karols (abi Latvijas Zemnieku savienība).
Pret Āboliņu bija 6 deputāti – Andra Grīvāne-Bārda, Aldis Pinkens, Māris Rozenbergs (visi "Jaunā Vienotība"), Kalvis Kalniņš, Ilva Norenberga un Lauris Pīlēģis (visi "Mēs – Talsiem un novadam").
Sēdē nepiedalījās Eva Kārkliņa un Antra Grūbe ("Mēs – Talsiem un novadam").
Āboliņš pēc ievēlēšanas Talsu novada domes priekšsēdētāja amatā sacīja, ka sevi uzskata par krīzes menedžeri, jo pašvaldība atrodas finansiālās grūtībās:
"Šis ir īstais brīdis, lai noliktu politiskās spēles malā, lai mēs izkļūtu no finanšu bedres. Būs smagi lēmumi. Ir jāskaidro sabiedrībai un darbiniekiem, ko darīsim."
Āboliņš ir jau trešais Talsu novada pašvaldības vadītājs šī sasaukuma laikā.
Vēlāk ar pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniekiem tautsaimniecības un administratīvajos jautājumos tika ievēlēta Sandra Pētersone (Nacionālā apvienība) un Dainis Karols (Latvijas Zemnieku savienība).
Nomainās koalīcija
Jauno koalīciju veido LZP, Nacionālā apvienība, Latvijas Zemnieku savienība un "Talsu novada attīstība"/ "Latvijas attīstībai" – šo politisko spēku pārstāvji 5. februārī no amata gāza līdzšinējo Talsu novada domes priekšsēdētāju Evu Kārkliņu. Līdzšinējā koalīcijā bija LZP, "Jaunā Vienotība" un "Mēs – Talsiem un novadam".
Āboliņu Talsu novada domes priekšsēdētāja amatam izvirzīja partijas biedrs Ainis Stūrmanis. Jānorāda, ka Āboliņš 2023. gada vasarā atkal atgriezās LZP rindās, taču Talsu novada domē pēdējās pašvaldību vēlēšanās kandidēja un tika ievēlēts no Nacionālās apvienības saraksta.
Āboliņš pēc viņa kandidatūras izvirzīšanas mēra amatam norādīja, ka "kādu laiku atbalstījis" Evu Kārkliņu priekšsēdētājas amatā, jo viņai bija visvairāk plusu pašvaldību vēlēšanās. Taču viņu nav apmierinājis tas, kā pēdējo divu mēnešu laikā ievirzījies domes darbs.
"Pirmās indikācijas bija, kad darbiniekiem netika izmaksātas prēmijas, tad – komunikācija par skolu tīklu. Mēs nevaram tikai pēc "Excel" tabulām skatīties, visu likvidēt un samazināt," norādīja Āboliņš, apliecinot, ka vidusskolas posmam gan Mērsragā, gan Valdemārpilī ir jāpaliek, jo vēl nav izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, kas paredz skolu kritērijus un naudas piešķiršanas kārtību. "Kad tādi būs, tad arī skatīsimies," piebilda Āboliņš.
Pieļauj algu un darbinieku skaita samazināšanu
Atbildot uz līdzšinējās koalīcijas deputātes Ilvas Norenbergas ("Mēs – Talsiem un novadam") jautājumu par pašvaldības budžetu, Āboliņš sacīja, ka priekšlikumi, kā to sabalansēt, ir daudz un dažādi, arī nepopulāri, taču sīkāk tos nekomentēs, jo darbs pie budžeta projekta vēl turpinās.
"Noteikti jārunā par atalgojuma samazinājumu, iespējams, un arī par štata vietām. Pēdējā gada laikā štata vietas pašvaldībā ir palielinātas par 107, šis viss būs jāpārskata," pavēstīja Āboliņš.
Norenberga arī vaicāja, vai Āboliņam ir aktīvs kriminālprocess, uz ko viņš atbildēja noraidoši. "Nē, šādu procesu man nav," teica Āboliņš.
Tāpat līdzšinējās koalīcijas deputāte vaicāja, vai LZP nosacījums, veidojot koalīciju, bija partijai paredzēt amata vietu sev pietuvinātām personām, vēlāk konkretizējot, ka būtu jānodrošina amata vieta bijušajai izpilddirektora vietniecei, tagad pašvaldības attīstības plānotājai Ligitai Šnorei. Uz to Stūrmanis (LZP) atbildēja noraidoši: "Tas ir nekorekts jautājums, jo visos amatos notiek konkursi."
Līdzšinējie koalīcijas biedri balso pret
Vēl pirms balsojuma par nākamo Talsu mēru līdzšinējais Kārkliņas vietnieks Aldis Pinkens ("Jaunā Vienotība") pavēstīja, ka balsos pret Āboliņu.
"Āboliņš nav cienīgs kandidāts šim amatam, jo nedēļu atpakaļ ar viņa rokām tika nogāzts paša komandas biedrs.
Visi argumenti par komunikāciju un budžetu tika pievilkti pie situācijas, lai iegūtu mēra krēslu. Man šāda situācija nav pieņemama – komanda ir komanda (..) Ja kāds savu interešu vārdā izlemj darīt kaut ko pretēji, tā nav domes priekšsēdētāja cienīga rīcība," pamatoja Pinkens.
Jānorāda, ka Āboliņš bija viens no tiem 11 deputātiem, kuri balsoja par Kārkliņas atbrīvošanu no Talsu novada domes priekšsēdētājas amata.
Savukārt Norenberga vēl piebilda, ka ir nepamatoti pārmest Kārkliņai komunikācijas trūkumu, jo Āboliņš arī bijis visai kūtrs komunikācijā līdz šim. Viņa arī norādīja, ka balsos pret Āboliņu un, pēc deputātes domām, vislabāk būtu, ja Talsu novada dome tiktu atlaista un tās vietā VARAM ieceltu administratoru.
"Mūs visus būtu jāatlaiž, jo šī dome sevi ir izsmēlusi, tā vietā ir vajadzīgs administrators," teica Norenberga.
Dainis Karols (Latvijas Zemnieku savienība) gan iebilda: "Kad "Mēs – Talsiem un novadam" nav pie varas, tad vienmēr piesauc administratoru, bet, kad ir pie varas, tad ir klusums." Karols akcentēja, ka nebūs neviena "laimes lāča, kas Talsu novadā ieviesīs kārtību".
"Ceru, ka deputāti apzināsies savu varēšanu, ne tikai būdami pie varas, bet arī lai spētu vienoties par smagajiem lēmumiem, kas gaidāmi. Mēs esam deputāti visu sasaukuma laiku, ne tikai tad, kad esam pie varas," norādīja Karols.
Arī Almants Kalniņš (Latvijas Zemnieku savienība) uzsvēra, ka nepilna pusotra gada laikā, kad pašvaldību vadīja Kārkliņa un viņas abi vietnieki, Talsi ir nonākuši "gandrīz maksātnespējas priekšā. Mums ir gandrīz 20 miljonu robs budžetā. Nedrīkstam vēl vairāk degradēt budžetu. Mēs negribējām būt līdzatbildīgi tam, kas notika līdz šim."
Tikmēr Juzefa Kļava ("Talsu novada attīstība"/ "Latvijas attīstībai") aicināja kolēģus nemētāt "akmeņus no vienas puses uz otru", bet apzināties, ka situācija ar pašvaldības budžetu ir katastrofāla.
KONTEKSTS:
Līdzšinējās Talsu novada domes priekšsēdētājas Evas Kārkliņas krēsls sāka šūpoties pēc tam, kad parādījās ziņas par būtisku iztrūkumu budžeta projektā. Opozīcija pieprasīja viņas atkāpšanos.
Kārkliņas gāšana no mēra amata bija iespējama pēc tam, kad Latvijas Zaļā partija (LZP) nolēma ar viņu pārtraukt sadarbību saistībā ar Kārkliņas "iesaisti Izglītības un zinātnes ministrijas uzspiestā skolu skaita samazināšanas plāna" īstenošanā. Neilgi pirms valdes lēmuma Kārkliņa gan bija iedevusi iesniegumu par izstāšanos no partijas.
