Latvijas veselības aprūpes sistēma ir neefektīva. Pēdējo gadu laikā būtiski sarucis ārstu apmeklējums gan ambulatori, gan samazinājusies arī ārstēšanās slimnīcās. Cilvēku privātie izdevumi par medicīnas pakalpojumiem ir līdzīgi kā daudzviet citur, bet valsts finansējums gan netiek līdzi un ir viens no zemākajiem - salīdzinot ar OECD valstīm, aiz Latvijas ir tikai Čīle un Meksika.
Finanšu ministrijas (FM) paspārnē marta sākumā izveidota darba grupa, kurai līdz maijam jāizvērtē Veselības ministrijas (VM) budžeta izdevumi. Tam piesaistīti gan Latvijas Bankas (LB) eksperti, gan FM, veselības nozares un valsts pārvaldes eksperti.
Taču jau šobrīd, apkopojot datus no vairākiem pētījumiem, acīmredzamas ir sistēmas neefektivitātes pazīmes, un
Latvijā cilvēki dzīvo salīdzinoši īsāku veselīgo mūžu.
Ja datus par veselības aprūpi Latvijā salīdzina ar citām Eiropas valstīm, Latvija pārliecinoši ieņem pēdējās vietas. Ar pāris izņēmumiem - Latvijas iedzīvotāji ievērojamu daļu pakalpojumu sedz no savas kabatas, kas ir līdzīgi vidējam līmenim, bet publiskie izdevumi ir vieni no zemākajiem. Un dārgo medicīnas iekārtu Latvijā ir tikpat daudz, cik vidēji Eiropā.
Darba grupas pārstāvis un LB Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste saka: "Veselības aprūpes sistēma ir gaužām necaurredzama, (..) mēs īsti nespējam paskaidrot, kā veidojas tarifi, kāpēc tie atšķiras starp veselības pakalpojumu sniedzējiem un kā tas pamatojas no izmaksu viedokļa. Sistēma nav caurredzama. Tā ir tāda liela melnā kaste, kurā tiek ielikta nauda un no kuras iznāk laukā kaut kādi veselības aprūpes pakalpojumi."
VM budžetā sadaļa "Ārstniecība" veido lielākos izdevumus. Tie ir vairāk nekā 500 miljoni eiro (518 190 610). Taču sīkāka atšifrējuma pietrūkst. Paralēli naudu veselības aprūpei tērē arī pašvaldības, bet tām plānošana notiek atsevišķi.
Darba grupa plāno piedāvāt veidot detalizētāku budžeta programmu ārstniecībai. "Mēs noteikti piedāvāsim to, kā mēs redzam, kā ir atverams, detalizējams šis budžets, lai tā detalizācijas pakāpe ir pietiekami maza. (..) Tas varētu būt diagnožu grupu līmenis, vai redzam, ka uz konkrēto diagnozi tiek iztērēts tāds un tāds resurss, un ka vairāk var izdarīt, ja iegulda prevencijā. Un mēs varētu panākt, ka pēc tam jātērē mazāk resursu stacionārajā aprūpē, kompensējamos medikamentos un kur citur," saka darba grupas pārstāvis, Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks.
Par dārgu vai pārāk garas rindas - galvenokārt šo divu iemeslu dēļ piektdaļa Latvijas iedzīvotāju pie ārsta izvēlas neaiziet.
Un tas atkal ir vairāk nekā jebkur citur Eiropā. Pēdējo trīs gadu laikā samazinājies arī vizīšu skaits pie ārstiem.
Pēc FM datiem, rēķinot uz iedzīvotāju skaitu, kas sarūk, VM finansējums ir pieaudzis.
Taču, neraugoties uz to, Latvijā dzīvojošo veselības stāvoklis pasliktinās.
Tādēļ, pirms dot naudu nozarei, kurai tās ilgstoši trūcis, sistēmā jāatrod iespējamās kļūdas. "Mums ir nepieciešams veidot platformu, ja ir papildu pieprasījumi valsts budžetam, lai mēs skaidri varam identificēt, vai tiešām tur ir nepieciešama papildu nauda, un, ja ir nepieciešama – ko mēs par šo papildu naudu iegūsim," saka finanšu ministres padomnieks Jurijs Spiridonovs.
Speciālistu komandai uz būtiskajiem jautājumiem par finansējumu veselības aprūpei jāatbild līdz maijam. Taču VM vismaz pagaidām ir pārliecināta, ka pat pēc rūpīgas analīzes nekādi "brīnumi" neatklāsies. VM valsts sekretāres vietnieks Kārlis Ketners saka: "Pamatmērķis no mūsu skatu punkta ir pārliecināt, tai skaitā FM, ka mums ir ilgstoši ar zemu finansējumu esoša nozare, un pārliecināt, ka tā efektivitāte, kas sasniegta uz izdevumu mazināšanas rēķina, tās iespējas ir izsmeltas."
Kā uzskata finanšu ministres padomnieks Spiridonovs, pirms nonākt līdz politiskiem izaicinājumiem sistēmas mainīšanai, jāizrevidē viss esošais un jāatrod kļūdas agrāk pieņemtos lēmumos. Piemēram, "valsts slimnīcām nav pirmā prioritāte uz līdzekļu saņemšanu, un tas nozīmē, ka mēs tērējam naudu gan valsts slimnīcu aprīkošanai, bet pēc tam daļa naudas aiziet privātajam sektoram tāda paša pakalpojuma sniegšanai, tāpēc arī par valsts naudu iegādātais aprīkojums netiek lietots. Tā ir viena no problēmām, par ko noteikti vajag diskutēt," saka Spiridonovs.
Tikmēr LB eksperts norāda, ka, lai panāktu īsto rezultātu – cilvēku mūžs kļūtu garāks un veselīgāks, jāmaina veselības aprūpes finansēšanas modelis. Viņaprāt, pārmaiņām būtu piemērota privāta apdrošināšanas sistēma.
Valsts obligātā apdrošināšanas sistēma, ko vairākkārt mēģināts radīt, izmaiņas nenestu. "Tad finansējums palielinātos līdzīgi ar ekonomiskajām aktivitātēm, bet tas neuzlabotu efektivitāti. Un ielikt papildu naudu neefektīvā, necaurredzamā sistēmā nav īsti prāta darbs," saka Rutkaste.
Taču jau šobrīd saprotams, ka, lai radītu būtiskas pārmaiņas veselības nozarē, būs nepieciešama pamatīga deva politiskās gribas un noturības. Līdz šim daudzi mēģinājumi sistēmu mainīt palikuši vien kā skaisti sarakstīti papīri. Uz jautājumu, vai to spēs izdarīt veselības ministrs Guntis Belēvičs, valdības vadītājs Māris Kučinskis (ZZS) atbild: "Šobrīd norit mums sarunas par rīcības plānu. Pagaidām pirmie uzmetumi ir mazliet jāpilnveido, un tuvākajās dienās mums būs sarunas par konkrētiem soļiem. Un vēl ir tā – ja grib veikt reformas, tad ir jāprot šie soļi vienkāršos paplašinātos teikumos pateikt visai sabiedrībai.
Ja ministrs nevarēs pateikt, ko viņš darīs un kāds būs rezultāts, tad mēs nevarēsim stiprināt nekādus plānus."
Tiesa, visticamāk šī darba grupa sākumā sašķiros to, kam un cik efektīvi aiztek esošie līdzekļi veselības aprūpē, un par sistēmas pārmaiņām būs jālemj pēc tam.
Ir skaidrs, ka veselības aprūpes jomā valsts nespēj ne tuvu finansēt visu, ko formāli tā ir apsolījusi.
Un, kā uzskata speciālisti, būtu svarīgi precizēt, par kādiem pakalpojumiem tad valsts maksā, bet kādiem nē. Varbūt ir vērts padarīt kādus pakalpojumus mazāk ekskluzīvus, taču pieejamus plašākam lokam.
