Gaidāmās likmes oficiāli būs zināmas, kad par Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumu tiks lemts valdībā.
Provizoriski paredzams, ka pēc izmaiņām pirmsskolas izglītībā zemākā likme varētu būt 7,75 eiro stundā un pārējos līmeņos – 8,5 eiro stundā.
Savukārt pirmsskolas pedagogiem zemāko likmi piedāvāts palielināt līdz 7,75 eiro stundā, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) informācija.
Izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas ("Jaunā Vienotība") iesniegtais grafiks paredz, ka turpmāk, katru gadu palielinot zemāko vienas stundas likmi pirmsskolu pedagogiem, 2025. gadā pirmsskolas pedagogu zemākā stundas likme tiks izlīdzināta ar zemāko likmi pārējiem pedagogiem. Tāpat grafiks paredz zemākās mēneša darba algas likmes pieaugumu akadēmiskajam personālam, sākot ar šī gada 1. septembri.
"Uzskatu, ka šodien ir sperts pārliecinošs solis, lai jau šogad uzsāktu pedagogu zemākās darba samaksas paaugstinājumu. Tas ir īpaši nozīmīgi tiem izglītības darbiniekiem, kuri saņem nelielu atalgojumu. Es ļoti priecājos par vienotu un konstruktīvu koalīcijas partneru pozīciju, konceptuāli atbalstot mūsu piedāvājumu," pēc šodienas sadarbības sanāksmes atzina izglītības un zinātnes ministre.
IZM norādīja, ka valdības koalīciju veidojošo partiju pārstāvji nolēma turpmāko divu nedēļu laikā definēt vienošanās izpildes detaļas, kas saistītas ar finanšu avotu precizējumiem,
tai skaitā – Kultūras ministrijas pakļautībā esošo izglītības iestāžu pedagogu darba samaksu. Pēc tam pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks un dokumenti, kas paredz nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos, tiks iesniegti Ministru kabinetā apstiprināšanai.
"Vēl diskutēsim par atsevišķiem finanšu jautājumiem un arī par Kultūras ministrijas padotībā esošo pedagogu darba samaksu. Darbs pie detaļām un konkrēta finansējuma avota turpināsies," sacīja Rinkēvičs.
Tikmēr Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāve Ilze Zālīte portālam LSM.lv norādīja, ka IZM priekšlikums par pedagogu zemākās likmes celšanu nav tas, ko LIZDA prasījusi. Arodbiedrības piedāvātais risinājums ir palielināt viena skolēna vidējās izmaksas, lai pedagogs par katru nostrādāto stundu saņemtu par vienu eiro vairāk nekā līdz šim.
Nepalielinot viena skolēna vidējās izmaksas, pedagogi, kuri jau šobrīd saņem 8,5 eiro vai vairāk par katru nostrādāto stundu, neiegūs nekādu algas pielikumu. Un šādi pedagogi ir 23 pašvaldībās, norādīja arodbiedrības pārstāve.
LIZDA vadītāja Inga Vanaga sarunā ar portālu LSM atzina:
IZM piedāvājums faktiski nozīmē, ka tajās pašvaldībās, kuru skolu tīkls ir sakārtots un kur skolās ir lielāks skolēnu skaits, pedagogu atalgojums nemainīsies.
Vienlaikus arodbiedrībā uzsvēra, ka neesot arī skaidrs, vai aprēķini veikti par visām pedagogu grupām: profesionālās, interešu, speciālās izglītības, kā arī augstskolu pedagogiem.
LIZDA vadītāja sacīja, ka arodbiedrība turpina uzstāt uz savu risinājumu un neatteiksies no iecerētajām protesta aktivitātēm, ja valdība arodbiedrībā neieklausīsies.
Jau ziņots, ka, nesaņemot no valdības un nozares ministrijas skaidru solījumu pildīt pedagogiem dotos solījumus un novirzīt konkrētus valsts budžeta līdzekļus pedagogu atalgojuma celšanai un darba slodzes sabalansēšanai, LIZDA padome nolēmusi dot valdībai laiku līdz 15. martam, lai regulējumā iestrādātu grozījumus par streika prasību izpildi. Ja tas netiks izdarīts, 24. aprīlī ar protesta gājienu tikšot sākts visas Latvijas pedagogu streiks.