Panorāma

Ārstniecības personu vidējā darba alga pieaugs par 120 eiro

Panorāma

“Apvienotais saraksts” piebremzē skolu reformu

Luksemburgas lielhercogs: Ukraina ir jāatbalsta

Luksemburgas lielhercogs Anrī Latvijā izceļ starpvalstu attiecības un apliecina atbalstu Ukrainai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 7 mēnešiem.

Oficiālā vizītē Latvijā pirmdien un otrdien uzturēsies Luksemburgas lielhercogs Anrī, kurš, tiekoties ar Latvijas augstākajām amatpersonām, novērtējis abu valstu politiskās attiecības un apliecinājis atbalstu Ukrainai Krievijas sāktajā karā.

Luksemburgas lielhercogs Anrī pirmdien nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa un apmeklēja Latvijas Okupācijas muzeju. 

Ziedu pušķis ar lentām Luksemburgas karoga krāsās Viņa Karaliskās Augstības Luksemburgas lielhercoga...
Ziedu pušķis ar lentām Luksemburgas karoga krāsās Viņa Karaliskās Augstības Luksemburgas lielhercoga vizītes laikā pie Brīvības pieminekļa.

Šī ir ne tikai pirmā Luksemburgas lielhercoga Anrī vizīte Rīgā, bet arī abu valstu attiecību vēsturē. Anrī savus pienākumus pilda kopš 2000. gada, kad no troņa atteicās viņa tēvs lielhercogs Žans. 

Luksemburga ar nedaudz vairāk nekā pusmiljonu iedzīvotāju ir aptuveni 25 reizes mazāka nekā Latvija, bet ir spēlējusi lielu lomu Eiropas demokrātijas un miera procesos, piedaloties NATO un Eiropas Savienības dibināšanā.

Luksemburga ir vienīgā suverēnā lielhercogiste pasaulē, un, lai arī lielhercogam lielākoties ir reprezentatīva loma, taču viņam ir tiesības iecelt premjerministru, valdību, atlaist parlamentu, izsludināt likumus un akreditēt vēstniekus. 

Tiekoties ar Latvijas Valsts prezidentu Egilu Levitu, Luksemburgas lielhercogs akcentēja, ka starp abām valstīm ir ļoti labas politiskās saites. Latvijā ieradusies arī liela ekonomiskā delegācija, jo valstij ir īpaša interese par augsto tehnoloģiju un finanšu tehnoloģiju jomām.

Arī Krievijas sāktais karš Ukrainā bija viens no abu pušu svarīgākajiem sarunu tematiem.

Luksemburgas lielhercogs Anrī norādīja: "Esot pie robežas ar agresorvalsti – Krieviju, spriedze ir jūtama daudz vairāk, nekā esot Eiropas rietumos, Luksemburgā. Mēs saprotam un esam ļoti iespaidoti, redzot, cik daudz bēgļu Latvija ir uzņēmusi no Ukrainas – ap 45 000 cilvēku. Un arī cita palīdzība, ko Latvija ir sniegusi Ukrainai, ir milzīga. Un es domāju, ka mums visiem, gan Eiropas Savienībā, gan NATO ir jāpauž spēcīga solidaritāte un jāpalīdz arī turpmāk Ukrainai, lai izbeigtu šo drausmīgo karu. Luksemburga ir uzņēmusi ap 5000 bēgļu no Ukrainas, kas mums ir daudz. Lielākoties viņi atrodas luksemburgiešu ģimenēs. Integrācija ir notikusi lieliski, un mēs esam diezgan lepni par savu rīcību, palīdzot cilvēkiem, kuri cieš."

Savukārt Latvijas prezidents Levits sacīja: "Novērtējam labo Luksemburgas sadarbību ar Latviju arī aizsardzības nozarē un iesāktās sadarbības iniciatīvas ar mūsu bruņotajiem spēkiem. Kā piemēru es minēšu Luksemburgas ieguldījumu Ādažu militārās bāzes attīstībā, uzbūvējot tur jaunas kazarmas karavīru izmitināšanai."

Latvijas un Luksemburgas ciešos sakarus veicina arī tur dzīvojošā Latvijas diaspora, kas ir viena no aktīvākajām Eiropā. Luksemburgā ir izvietotas vairākas Eiropas Savienības institūcijas, tostarp Eiropas Savienības Tiesa, kurā 15 gadus kā tiesnesis strādāja arī Egils Levits.

Otrdien plānots Latvijas un Luksemburgas uzņēmējdarbības seminārs. Luksemburga, kas ir viena no turīgākajām zemēm pasaulē, patlaban ir arī starp pirmajām desmit valstīm ar vislielākajiem ārzemju investīciju ieguldījumiem Latvijas ekonomikā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti