Brīdī, kad Latvijā 2020. gada martā stājās spēkā ārkārtējā situācija, tolaik vēl jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 Latvijā bija apstiprināta 18 cilvēkiem. Slimnīcas vēl nebija pārpildītas ar kovidpacientiem, par pirmo ar Covid-19 saistīto nāves gadījumu Latvijā bija paziņots pirms nepilnām divām nedēļām.
Bet aprīļa sākumā sekoja vēl viens nāves gadījums, tad vēl un vēl. Taču slimnīcas nebija pārpildītas ar kovidpacientiem.
Un tad jau nāca vasara, kumulatīvais saslimstības rādītājs bija viens no zemākajiem Eiropā, ar ko valsts arī lepojās starptautiskajā arēnā. Tomēr 2020. gada septembra beigās saslimstība strauji pieauga, un novembrī atkal tika izsludināta ārkārtējā situācija un ieviesti jauni ierobežojumi, kurus mainīja, pagarināja, pastiprināja un mīkstināja.
Bet smagākais Covid-19 pandēmijas laiks bija 2021. gada vēlais rudens un ziema. Smaga situācija bija slimnīcās, kur vienlaikus ārstējās pat 1403 pacienti ar vidēji smagu slimības gaitu (1. novembris) un 260 ar smagu slimības gaitu (4. novembris). Un divas nedēļas vēlāk sekoja augstākais diennakts mirstības rādītājs – 17. novembrī ar koronavīrusu tika saistīta 79 cilvēku nāve.
Savukārt 2022. gada februāris, kas atmiņās paliks ar Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, Covid-19 vēl neļāva strauji atslābt. Cirkulējot omikrona variantam, fiksēts inficēšanās diennakts rekords – gandrīz 12 000 apstiprināti gadījumi 19. februārī, vienlaikus rekorddaudz sasirgušo – 135 264 cilvēki 22. februārī – ārstējās mājās.
Šogad ne mediji, ne Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) par Covid-19 datiem vairs neziņo ik dienu, bet gan iknedēļas apskatā par augšējo elpceļu saslimstību. Taču arī tagad ik nedēļu mirst ar Covid-19 sirgstošie. Tiesa, slimnīcas pašlaik neceļ trauksmi par šo pacientu pārpildītajām palātām.
Šajos trijos gados Covid-19 ietekmējis praktiski ikvienu, bet visvairāk cilvēkus, kas zaudējuši savus tuvos. Kopumā Latvijā līdz 2023. gada februārim (ieskaitot) no Covid-19 miruši 6632 cilvēki, liecina iedzīvotāju nāves cēloņu dati Veselības statistikas datubāzē. SPKC operatīvie dati uz 8. martu gan rāda mazāku kopskaitu – 6276, taču daļa gadījumu nenonāk operatīvajā SPKC statistikā.
Pirmajā pandēmijas gadā Covid-19 prasījis 635 cilvēku dzīvību, 2021. gadā bija lielākais koronavīrusa upuru skaits – 3935, savukārt pērn no kovida miruši 1595 pacienti. Šogad saskaņā ar SPKC operatīvo statistiku Covid-19 upuru skaits sasniedzis 111.
