Redzot situāciju skolās, kad ik starpbrīdi skolēni pavada telefonos; sākoties mācību stundai, viņiem ir grūti viedierīces nolikt malā; skolēni nespēj koncentrēties un mācīties telefonu dēļ, iniciatīvas autors, kas ir Valles pamatskolas direktors Jānis Viegliņš, lēma par labu iniciatīvai, lai aicinātu veikt attiecīgos grozījumus Izglītības likumā, aizliedzot personīgo viedierīču izmantošanu sākumskolās un pamatskolās.
Kā skaidroja direktors, viedierīču aizliegums ļautu bērniem, esot skolā, domāt par skolu, nevis virtuālo vidi, uzlabotu emocionālo noturību un spēju labāk mācīties.
Arī Valles pamatskolā klasēs ir norādes par telefonu nelietošanu mācību stundu laikā, bet iekšējās kārtības noteikumos tas neesot ierakstīts. To direktors pamatoja ar nepieciešamību pēc vienota likuma visā valstī, jo neviena skola nevēlas būt tas sliktais piemērs citām, kas ir pirmā, kas ko tādu skaidri nosaka.
"Tam ir jābūt centralizētam regulējumam, kurā pamatskolās viedierīces tiek aizliegtas centralizēti. Daudzi runā par autonomija, tā varētu izpausties tādā veidā, ka, ja skolai ir nepieciešams noteiktām funkcijām, noteiktiem uzdevumiem, tad, protams, tā var atļaut, bet centralizēti, vienoti – nē, mēs tā nedarām," skaidroja Viegliņš.
Radīt iniciatīvu mudinājis arī pagājušā gada UNESCO atzinums, ka pārmērīga viedtālruņu lietošana kavē zināšanu apguvi un negatīvi ietekmē bērna emocionālo stabilitāti. Pērn UNESCO publicēja Globālās izglītības uzraudzības ziņojumu, kas atklāj, ka vēl 20 minūtes pēc viedtālruņa lietošanas bērns nespēj koncentrēties mācībām. Tiesa, "UNESCO Latvija" gan ir paudusi, ka ziņojums neaicina dalībvalstis uz konkrētām rīcībām, piemēram, aizliegt viedierīces skolās.
Latvijā Veselības inspekcijas rekomendācijas nosaka, ka bērniem līdz 17 gadu vecumam dienā nav ieteicams pārsniegt divas stundas ekrānlaika.
Tiesa, par ierobežojumiem nedomā tikai Latvijā, piemēram, viedtālruņu lietošana skolās jau ir aizliegta Francijā, Lielbritānijā un Nīderlandē.
Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors un Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas vadītājs Rūdolfs Kalvāns atzina, ka viedtālruņu lietošanas paradumi ir milzīga problēma arī vidusskolas klasēs, ne tikai sākumskolā un pamatskolā. Tiesa, daudzas skolas cenšoties to ierobežot, piemēram, izveidojot speciālas kastītes, kur skolēni novieto telefonus pirms stundas sākuma.
"Lai šis nepaliek kā likumdevēja deklaratīva iniciatīva, – ja kaut ko aizliedz un kur nu vēl visiem vai milzīgai sociālai daļai, jautājums, kā fiziski, saimnieciski, praktiski šo aizliegumu varēs pārvaldīt, vispirms kontrolēt un tad piemērot atbildību? Soda mērķis ir, lai persona saprot pārkāpumu un neatkārto to," pauda Kalvāns.
Kā skaidroja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga no "Jaunās Vienotības", Saeimā jau ir vairākas iniciatīvas gan par viedierīču izmantošanas problēmjautājumu, gan par drošību skolās kopumā.
Parlamenta Izglītības komisijā notikušas vairākas sēdes, kurā ticis strādāts pie dažādām likuma grozījumu redakcijām, tostarp viedierīču ierobežojumam.
Šobrīd komisijas darba grupā nonākts pie konceptuāla redzējuma, ka skola nosaka kārtību viedierīču izmantošanai.
Taču par absolūtu aizliegumu netiekot runāts, jo pedagogi mācību procesā izmanto interaktīvas aktivitātes, kā īstenošanai, piemēram, ir nepieciešams noskenēt kvadrātkodu.
"Mēs runājam par to, ka digitalizācija ir šodien – te ar mums, un mums ir jāskatās, kā mēs šo digitalizāciju izmantojam korekti, pozitīvā veidā, ļaujot mācīties, mācoties arī kritiski domāt, analizēt, informāciju apstrādāt, tad komisijā ir nonākts pie regulējuma, dodot skolām tiesības noteikt kārtību unikāli katrā skolā, kā tiek izmantotas viedierīces, vai tās atstāj skapīšos, vai tās atstāj somā, vai tās ir aizliegts izmantot starpbrīžos, jo skolās šī situācija ir dažāda, ir arī skolu direktori, kuri saka, ka problēma nav viedierīču izmantošana stundu laikā, problēma ir starpbrīži," sacīja Reinberga.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija vienbalsīgi lēma rosināt iedzīvotāju iniciatīvu nodot tālākai skatīšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.
