Šajos tiesību aktos būtu jāietver arī darbības, lai pēc būtības risinātu Valsts kontroles sistēmiskajā revīzijā par pieaugušo izglītības pārvaldību konstatētās problēmas un lai ieviestu VK ieteikumus. Turklāt, VK ieskatā, minētais MK noteikumu projekts jāvirza saskaņošanai tikai pēc tam, kad būs apstiprināta Cilvēkkapitāla attīstības stratēģija 2024.–2027. gadam, jo tas ir viens no instrumentiem, lai ieviestu Cilvēkkapitāla attīstības stratēģiju.
"Cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas apstiprināšana un jaunā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas perioda sākums ir īstais brīdis un iespēja novērst sistēmiskajā revīzijā konstatētās problēmas pieaugušo izglītībā ne tikai saturiski, bet arī institucionāli. Jau iepriekš vērsām uzmanību, ka līdz šim iesaistītās ministrijas – Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija un Ekonomikas ministrija – nav bijušas motivētas sniegtos ieteikumus ieviest pēc būtības un virzīties uz reālām pārmaiņām. Diemžēl to atkal apliecina gan sagatavotais Cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas projekts, gan MK noteikumu projekts saistībā ar VIAA īstenotajām pieaugušo mācībām. Par abiem tiesību aktu projektiem Valsts kontrole sniegusi iebildumus," norādīja VK padomes locekle Maija Āboliņa.
Pirmkārt, tiesību aktu projekti paredz, ka jaunajā ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodā pieaugušo mācības turpinās plānot un nodrošināt gan Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA), gan VIAA.
Valsts kontrole joprojām uztur viedokli, ka NVA un VIAA gan mācību plānošanā, gan īstenošanā dara vienas un tās pašas lietas un ka nav objektīvu šķēršļu šīs funkcijas veikt vienai iestādei.
Atkāpjoties no resoriskās pieejas, ka katrai ministrijai ir "savs" fondu projekts, un konsolidējot procesus, personālu un informācijas tehnoloģiju (IT) resursus, varētu ietaupīt vismaz 3,6 miljonus eiro un novērst jau tā pieaugušo izglītībai ierobežoto līdzekļu neproduktīvu izmantošanu, norādīja VK.
Lai gan Cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas projekts paredz stiprināt Ekonomikas ministrijas (EM) lomu mācību vajadzību pasūtījuma veidošanā – plānots, ka EM noteiks darba tirgus pieprasījumam un tautsaimniecības nozaru attīstībai nepieciešamās profesionālās kvalifikācijas, kā arī prasmes un to apjomu, mācību piedāvājumu arvien veidos katra iestāde – NVA un VIAA – atsevišķi, un katra iestāde to iesniegs apstiprināšanai Apvienotajai pieaugušo izglītības koordinācijas komisijai.
"Vēršam uzmanību uz to, ka ar jauno projektu VIAA funkcijas vēl vairāk dublēsies ar NVA. Proti, VIAA plāno paplašināt karjeras atbalstu un iestādē nodarbināt arī vairākus karjeras konsultantus, lai gan, tāpat kā iepriekšējā plānošanas periodā, karjeras konsultācijas VIAA projektā turpinās nodrošināt arī NVA, kurai tā ir funkcija saskaņā ar Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumu," skaidroja Āboliņa.
Otrkārt, Cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas projekta sadaļā "Esošā situācija, izaicinājumi" ir izvirzīts mērķis līdz 2027. gadam nodrošināt 50 000 mazkvalificētu personu pārkvalifikāciju. Šobrīd nav skaidrs, kā ir plānots sasniegt šo rezultātu, jo
Cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas projekts neparedz mērķētus pasākumus mazkvalificētu jeb personu ar zemu izglītību iesaistei pieaugušo izglītībā.
Kā vienīgā aktivitāte ir noteikta tikai informatīvas mārketinga kampaņas pieaugušo izglītības popularizēšanai.
"Revīzijā, iepazīstoties ar citu valsti praksi, konstatējām, ka par pieaugušo izglītības nozīmi ir jāveicina izpratne visā sabiedrībā, tomēr personu ar zemu izglītību iesaistei pieaugušo izglītībā ir nepieciešama individuāla pieeja. Arī pētījumi apliecina, ka iedzīvotāju ar zemu izglītību iesaistei pieaugušo mācībās būtiska ir individuāla uzrunāšana un pieeja," skaidroja Āboliņa.
Treškārt, Cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas projekts paredz stiprināt pašvaldību iesaisti pieaugušo izglītībā un līdz 2027. gadam organizēt vismaz sešus mācību un informēšanas pasākumus 43 pašvaldību izglītības koordinatoriem.
"Risinājumu, kurā pašvaldības ir VIAA sadarbības partneri iedzīvotāju uzrunāšanā un iesaistē VIAA projektā, revīzijā jau atzinām par neefektīvu," norādīja Āboliņa. Proti, lielākajā daļā pašvaldību (37 pašvaldībās jeb 86 %) bija noteikta atbildīgā persona par pieaugušo izglītību. Tomēr lielākoties darbiniekiem šie uzdevumi bija noteikti tikai kā papildu pienākumi un galvenokārt tie bija saistīti ar pašas pašvaldības organizētajām mācībām un dažādiem sabiedrības izglītošanas projektiem, nevis lai veicinātu prioritāro mērķgrupu iesaisti VIAA un NVA projektā.
"Salīdzinājumam: Igaunijā, kurā iedzīvotāju ar zemu izglītību iesaiste mācībās ir augstāka, iedzīvotāju individuāla uzrunāšana un iesaiste ir nodota nevaldības sektoram, nevis pašvaldībām.
Turklāt Igaunijā personu ar zemu izglītību iesaiste mācībās tiek veicināta arī ar citām aktivitātēm, piemēram, stipendiju piešķiršanu," norādīja Āboliņa.
VK vērtējumā, šo risinājumu nemainot pēc būtības, nav sagaidāmas reālas izmaiņas, t.i., ka pašvaldību izglītības koordinatori būs motivēti meklēt risinājumus iedzīvotāju ar zemu izglītību iesaistei, kuru uzrunāšanai ir nepieciešama individuāla pieeja.
