Ar visai pamanāmu regularitāti ielās atkal redzami aktīvisti, kuri vēlas saglabāt vai pat piešķirt lielāku nozīmi krievu valodas lietojumam Latvijā. Aiz daudzajām aktivitātēm slēpjas arī sazarots nevalstisko organizāciju tīkls un vismaz daļa no tām ir saņēmusi atbalstu no Krievijas valdības dibinātajiem fondiem. Bet LTV raidījums "De facto" ziņo, ka vairākus no redzamajiem aktivitāšu līderiem saista ne tas vien. Aktivitāšu organizētāji trenējuši līdera spējas pie viena skolotāja, ar kuru saikne nav zaudēta joprojām. Tas ir Broņislavs Zeļcermans, kurš apliecina, ka bijis arī viena no atslēgas figūrām referendumā par krievu valodas kā otras valsts valodas atzīšanu Latvijā.
Pirms divām nedēļām, šonedēļ, nākamnedēļ – mītiņi krievu skolu atbalstam jau sāk ieņemt noteiktu ritmu, kļūst skaļāki un uzstājīgāki. Un tā dalībnieki labprāt izmanto atsauces uz notikumiem Ukrainā.
"Dzelžaini – vajag izglītoties dzimtajā valodā, domāt dzimtajā valodā un rīkoties," tā kādā ne pārāk senā intervijā radio "Baltkom" saka Broņislavs Zeļcermans. Viņš, kopā ar savu kolēģi pedagoģiskajā darbā Aleksandru Gapoņenko iepriekš izcelts kā viens no krievu valodas referenduma organizētājiem. Gapoņenko zināms arī kā radikālis, kas prasījis Latgales autonomiju.
Tai pašā radiointervijā Zeļcermans norāda uz valodu referenduma rīkošanas aizkulisēm: "Ar komandu cīnījāmies, ne es viens. Es varu pateikt, cik cilvēku bija, kas to organizēja – 47 cilvēki, neskaitot Lindermanu. Pie sagatavošanas, pie visiem etapiem. 47 cilvēki uz tādu maziņu valsti. Un mēs izdarījām to, ko gribējām."
Aktivitātes liek domāt, vai šobrīd nav sācies otrais cēliens šīm aktivitātēm, nu jau valodas akcentu pārceļot uz mazākumtautību skolām. Komandu Zeļcermanam sapulcināt nav grūti.
Ilgus gadus Zeļcermans vada pedagoģisko centru "Eksperiments" inovatīvai apmācībai, un te mērķtiecīgi veidoti jaunie līderi.
Īpašu rezultātu sasniegšanai īpaši spējīgajiem organizētas arī grupas vien no dažiem cilvēkiem. "Līderi manā skatījumā ir tie, kuri ir gatavi par savu ideju atdot dzīvību," Zeļcermans raksturo savu uzstādījumu minētajā radiointervijā "Baltkom".
Ar Zeļcermana pedagoģiskajiem paņēmieniem tapušos līderus šobrīd var redzēt biedrībās, kas krievu skolu un arīdzan nepilsoņu jautājumu aktualizē un iznes ielās. Uz šī skolotāja lomu jaunās paaudzes izglītošanā iepriekš norādījusi arī Drošības policija. Arī šobrīd, atbildot uz "De facto" jautājumiem, tā apliecina, ka jaunie aktīvisti piesauc tos pašus argumentus, ko savā retorikā izmanto Krievija un kas saskan ar Krievijas ģeopolitiskajām interesēm.
"Katrā ziņā šī apmācība netiek orientēta uz piederības Latvijai stiprināšanu un sabiedrības saliedēšanu. Bet drīzāk sekmē to, ka tiek sagatavoti jaunieši, kuru izpratne par valsts attīstību ļoti saskan ar Krievijas vēlmēm par to, kādam jābūt Latvijas ārpolitiskajam un iekšpolitiskajam kursam," saka Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks.
Redzamākā Zeļcermana audzēkne ir partijas "Saskaņa" valdes locekle un Eiroparlamenta deputāta kandidāte, Nepilsoņu kongresa līdere Elizabete Krivcova.
Vaicāta par vairāku nevalstisko organizāciju sadarbību ar Krievijas varas iestādēm, Krivcova "De facto" saka: "Mūsu mērķis ir veidot sadarbību ar Krievijas institūcijām uz pārstāvniecības pamata. Nevis tādā veidā, ka mēs esam tādi kā apgādājamie, bet tādi, ka mēs esam līdzvērtīgi partneri. (..) Mums ir zināmas kopīgas intereses ar Krieviju – tā vēlas, un pamatoti vēlas kritizēt Latviju, un mēs – šo informāciju izplatīt."
Krivcovas aktivitātes ļauj viņu uzskatīt par procesu vadītāju, kas strādā politiskā līmenī. Viņa tiekas ar ministri, bet piketos pati nav redzēta. Tur var sastapt citu Zeļcermana audzēkni – Illarionu Girsu.
Krivcova strādā rokrokā ar vēl citiem Zeļcermana talantiem – Margaritu Dragiļi un Olgu Goginu. Nepilsoņu ombuda amatā - Jeļena Bačinska.
Sazarota sistēma ar sadalītām lomām
Aiz protesta akcijām stāv rūpīgi sazarota sistēma, kur katram iedalīta sava loma – Krievu skolu aizstāvības štābs piedalās ielu akcijās, Nepilsoņu kongress – mēģina krievvalodīgo interešu aizstāvību virzīt politiskajā līmenī, savukārt vēl citas organizācijas mēģina iesaistīt vecākus, vēl citas strādā jauniešu auditorijas piesaistīšanai.
Zeļcermana audzēknes un arī viņš pats stāv aiz šonedēļ sasauktā mazākumtautību vecāku foruma, kas radīts, lai arī šajā virzienā paplašinātu krievu valodas aizstāvības akciju auditoriju.
Šie paši aktīvisti līdzdarbojas arī biedrībā "Perom".
Biedrības līdere Dragiļe kādā intervijā stāsta par vasaras nometņu rīkošanu jauniešiem, liekot akcentu uz valodas un tiesību aizstāvību. Jaunieši Krievijas interesēm ir svarīga auditorija.
"Tā ir tā nākotne. Ja iepriekšējā paaudze vēl dzīvo tādā padomju nostaļģijā un daļēji arī informatīvā telpā, tad par jaunatni nākas speciāli pacīnīties. Vietējie Latvijas krievvalodīgie jaunieši ir vairāk eiropieši nekā Eirāzijas savienības veidotāji nākotnē," skaidro Austrumeiropas politikas pētniecības centra izpilddirektors Andis Kudors.
Par jauniešiem nākas pacīnīties
Starp biedrību gada pārskatiem redzams, ka vairākas no tām cieši sadarbojušās gan ar Krievijas valdības dibinātajiem fondiem un gan arī saņēmušas finansiālu atbalstu no Krievijas puses. Tostarp "Saskaņas" valdes locekles Krivcovas vadītais tiesību institūts.
Zeļcermans nodarbojas ne tikai ar šauru grupu apmācību. Pirms vairākiem gadiem viņa vadītais pedagoģiskais centrs "Eksperiments" izveidojis privātskolu "Innova". Balstoties uz Krievijā radītās attīstošās izglītības metodoloģiju, te šobrīd apmāca 80 bērnu no 1. līdz 12.klasei.
Par Maskavā izdotu mācību līdzekļu lietošanu un citiem pārkāpumiem skola nesen saņēmusi pamatīgus pārmetumus no Izglītības kvalitātes valsts dienesta un Valsts valodas centra. Skolā pārmetumus noliedz, sakot, ka tie tomēr ir formāli, un arī latviešu valoda šeit tiek saskaņā bilingvālās izglītības normām. Viņi norāda, ka šīs skolas bērni nepieciešamo zināšanu līmeni ne tikai sasniedz, bet arī pārsniedz.
Vienlaikus ar šo pārbaudi skolai noticis arī kārtējais akreditācijas process. Skolu ieteikts akreditēt uz nākamajiem sešiem gadiem, taču skolas mācību programma akreditēta vien uz diviem gadiem parasto sešu gadu vietā.
Broņislavs Zeļcermans interviju "De facto" atteica, norādot, ka uz visiem jautājumiem atbildēs Krivcova. Tikmēr Krivcova norāda – viņi ir nākuši no labām skolām un veido krievvalodīgās sabiedrības eliti šeit. Tādēļ šeit nevajadzētu vīt sazvērestības teorijas. Telefonsarunā Zeļcermans, lai arī uzteica meiteņu darbu, tomēr sūkstījās, ka lielākā daļa viņa izloloto līderu - puišu vairs nav Latvijā. Aizbraukuši uz citām Rietumu valstīm, uz Krieviju gan – neviens.
