Vasarnīcu kooperatīvā "Maļutki" Augšdaugavas novadā VUGD palu ūdeni atsūknē jau otro dienu. Daudzas ēkas te applūdušas līdz pat logiem, turpretī siltumnīcām un lapenēm virs ūdens ir tikai jumti, žogiem redzami vien pāris centimetri.
"Mēs ar spiedvadiem jeb šļūtenēm šobrīd pārsūknējam pāri aizsargdambim uz Daugavu. Šeit izveidojusies tāda kā dziļāka vieta, kur uzkrājas šo te palu rezultātā ūdens, un tādā veidā. Šobrīd pieplūdes vairs nav, un šajos te dziļākajos rajonos mēģinām maksimāli ātri samazināt šo ūdens daudzumu," stāstīja VUGD Latgales reģionālās pārvaldes dienesta nodaļas operatīvais dežurants Andris Studāns.
"Šim ūdenim nav iespējas vairs nekur aiziet. To no vienas puses aizsargā dambis. Un tikai tad, kad ūdens līmenis nokrītas vairāk par divi metri Daugavā, tad vasarnīcu kooperatīvs var attaisīt vienu savu aizsargbarjeru, caur kuru nolaist visu ūdeni. Tas ūdens daudzums, kas ir pieplūdis klāt, tie ir vismaz 10 000 kubikmetru, ko ir nepieciešams atsūknēt," stāstīja Dzalbe.
Vasarnīcu kooperatīvs applūda, augstākajam ūdens līmenis Daugavā sasniedzot 7,56 metrus virs novērojumu stacijas nulles punkta. Ūdens ielenkumā ir aptuveni 100 mājas, daudzas no tām bija apdzīvotas, un iedzīvotājiem nācās evakuēties.
"Mājās cilvēki dzīvoja pastāvīgi. Šobrīd ir palikušas deviņas ģimenes, kuras arī pastāvīgi dzīvo, jo viņi, apģērbjot lielos zābakus, var iziet cauri applūdušajām teritorijām un viņu mājas ir paaugstinājumos. Bet svētdienas dienā plkst. 17:00 tika atslēgta elektrība visam dārzniecības kooperatīvam. Un tālāk iedzīvotāji var dzīvot, tikai izmantojot ģeneratorus," teica Dzalbe.
Cik ilgi būs nepieciešama VUGD palīdzība ūdens atsūknēšanā, esot grūti spriest. Vietvarā atzina – šie bija vieni no lielākajiem plūdiem pēdējā desmitgadē.
"Tad, kad aizies lielākā ūdens daļa, sāksim runāt arī ar iedzīvotājiem par viņu īpašumiem, bet galvenais ir jautājums, vai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ies pretī Augšdaugavas novadam un iedzīvotājiem, un, vai sniegs atbalstu plūdu seku likvidācijai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem valsts budžetā," sacīja Dzalbe.
Augšdaugavas novada pašvaldībā norādīja, ka apzināt plūdu radītos postījumus un zaudējumus līdz šim nav bijis iespējams, jo ūdens vēl nav pietiekami atkāpies. Tam būšot nepieciešamas vairākas nedēļas.
