Vai skolas ir gatavas aizsardzības mācības ieviešanai? Kāda ir pilotskolu pieredze, un kas daudzas skolas aizvien attur no šī mācību priekšmeta brīvprātīgas iekļaušanas stundu sarakstā? Par to ceturtdien, 13. aprīlī, skolu direktori sprieda kopā ar Jaunsardzes centru un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) amatpersonām.
Skolas, kas to pašlaik praktizē, atzīst par labu esam, bet bažas ir tiem, kam valsts aizsardzības mācības ieviešana tikai priekšā. Piemēram, Siguldā tā ieviesta visās vispārējās vidējās izglītības iestādēs.
"Skolēni ir sākumā, kā vienmēr, protams, skeptiski. Taču gan skolēnu ģimenes, gan paši jaunieši ir ļoti ieinteresēti. Ir ļoti pozitīvas atsauksmes. Arī vērtējumi to pierāda. Nē, nemēģina viņi nobastot vai kā citādi šmaukties.
Interese ir arī par visām praktiskajām nodarbībām. Tur ir daudzi mīti lauzti par to, ka tās praktiskās nodarbības būs fiziski grūtas vai netīras, vai nekomfortablas. Nē. Nemaz tā nav," sacīja Kalvāns.
Valsts aizsardzības mācības mērķis ir veicināt pilsonisko apziņu un patriotismu, kā arī sniegt iespēju apgūt militārās pamatiemaņas un prasmes. Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijā valsts aizsardzības mācību māca ceturto gadu. Tā kā visu, tai skaitā instruktoru, kas pasniedz un mācību materiālus, nodrošina Jaunsardzes centrs, skolām neesot par ko satraukties.
"Mums nekādas papildu telpas nebija jāpiemeklē. Visas praktiskās nodarbības viņš spēj noorganizēt arī sliktos laikapstākļos. Bērni ir informēti par to, kas notiks. Un, kā kolēģīte teica, tad, kad bija šaušana, tad martā bija sniegs uzsnidzis. Un tik un tā viss notika. Jaunieši – gan meitenes, gan zēni – ir apmierināti," stāstīja Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas direktore Ilze Vilkārse.
Viss, kas skolai ir jāizdara, ir – jāiekļauj aizsardzības mācības plāns savā izglītības saturā. Jānodrošina ar klasi un noliktavu, sacīja Jaunsardzes centra direktors. No septembra vēl brīvprātīgā kārtā valsts aizsardzības mācību gatavojas ieviest profesionālā skola Rīgā "Victoria".
"Mums būs viens gads izmēģinājumam, mēs sāksim ar mazām grupiņām, lai mēs varam saprast, kā tas notiks ar plānošanu. Kā to var ieviest? Cik laika tas aizņem? Lai pēc tam mēs to varam darīt ar pilnu sparu," klāstīja profesionālās vidusskolas "Victoria" pārstāvis Aleksejs Moisejenko.
Vēl izskanēja bažas par skolēnu drošību. "Kura iestāde ir atbildīga par skolēnu drošību un veselību? Skolas direktors vai Jaunsardzes centra direktors?" vaicāja Valmieras Valsts ģimnāzijas direktors Artūrs Skrastiņš.
"Es esmu uzsvēris, ka drošība būs prioritāte numur viens. Mūsu normatīvā bāze, kvalifikācijas, apmācība liecina par to, ka negadījumiem vajadzētu būt minimizētiem līdz pat 0%. Līdz šim tā nav bijis.
Es tagad nevaru likt roku ugunī, ka nekad nekas tāds nenotiks. Kā mēs esam dzirdējuši to teicienu – vienreiz gadā pat slotaskāts šauj," teica Jaunsardzes centra direktors Aivis Mirbahs.
Jaunsardzes centrā tāpat uzsvēra, ka mācību nolūkos skolēni šauj ar pneimatiskajiem ieročiem. Valsts aizsardzības mācība būs obligāta 10. un 11. klašu skolēniem no 2024. gada septembra. Tas nozīmēs, ka šim mācību priekšmetam ik mēnesi būs jāatvēl viena mācību diena.
