Oficiāli par šo lēmumu plānots paziņots pirmdien. Saeimas balsojums par Bražes kandidatūras apstiprināšanu paredzēts ceturtdien.
🔴 @Jauna_Vienotiba ārlietu ministra amatam virzīs diplomāti @NATOBrazeB, LTV apstiprināja avots partijā.
— LTV Panorāma (@ltvpanorama) April 13, 2024
JV viņu plāno oficiāli nominēt pirmdien. Vienošanās panākta vakar vakarā. Kandidatūrai atbalstu neoficiāli jau izteikuši frakcijas deputāti. pic.twitter.com/WaQiIqqSwP
Braži ārlietu ministres amatam uzrunājusi Ministru prezidente Evika Siliņa, kas sākotnēji piedāvājusi uzņemties šo posteni tagadējai tieslietu ministrei Inesei Lībiņai–Egnerei, taču Lībiņa–Egnere nav piekritusi šādai amatu maiņai.
Siliņa apstiprina, ka ārlietu ministra amata kandidāts ir uzrunāts, tas esot starptautiskajai un drošības situācijai atbilstīgs profesionālis, taču plašākus komentārus pirms pirmdien gaidāmā oficiālā paziņojuma nesniedz.
Esmu uzrunājusi esošajai starptautiskajai un drošības situācijai atbilstošu kandidātu ārlietu ministra amatam – profesionāli ar plašu pieredzi un zināšanām ārlietu jomā. Plašāks paziņojums plānots pirmdien, lai jau tuvākajā laikā nākamo ministru amatā varētu apstiprināt Saeima.
— Evika Siliņa 🇱🇻🇺🇦 (@EvikaSilina) April 13, 2024
"Jaunās Vienotības" frakcijas deputāti vienošanos par atbalstu Bražes kandidatūrai panākuši piektdien vakarā.
Braže pašlaik vēl nav "Jaunās Vienotības" biedre, bet drīzumā plānojot iestāties partijā.
"Jaunā Vienotība" izvēlējusies Braži gan viņas pieredzes un profesionālo zināšanu dēļ, gan cerībā uzspodrināt partijas reputāciju pēc pēdējā laika skandāliem.
"Jaunā Vienotība" iepriekš bija devusi mājienus, ka jauno ārlietu ministru izraudzīsies no partijas biedru vidus. Saistībā ar šo amatu tika minēta bijusī Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica un bijušais ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis.
57 gadus vecā Braže pašlaik ir Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece. Pirms tam viņa bijusi Latvijas vēstniece Nīderlandē un Lielbritānijā, kā arī NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos.
LTV sestdien nav izdevies sazināties ar Braži. Lai arī minējumi par viņas virzīšanu izskanējuši jau iepriekš, žurnālistiem viņa to nav komentējusi.
Pirms oficiālās izvirzīšanas nerunīgi ir arī "Jaunās Vienotības" pārstāvji.
"Varu apstiprināt, ka nākamā kandidatūra ir ļoti spēcīga un atbilstoša šai ģeopolitiskajai situācijai," Latvijas Televīzijai saka "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics.
"Neoficiāli izskanējušais kandidāts Baiba Braže, no manas pieredzes, cik es esmu iepazinies ar viņas CV, ir ļoti spēcīgs cilvēks ar ļoti spēcīgām zināšanām un skaidru redzējumu."
Arī pārējo valdošās koalīcijas partiju pārstāvji par Bražes kandidatūru izsakās pozitīvi.
"Koalīcijā mēs par šo jautājumu neesam runājuši. Visticamāk, runāsim pirmdien. Bet Baiba Braže ir augsta līmeņa profesionāle, kurai ir ļoti plašs kontaktu loks diplomātiskajās aprindās, kas ir neapšaubāmi svarīgi. Arī iepriekšējā pieredze NATO," spriež ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).
"Es atturēšos no saviem personīgajiem vērtējumiem šajā brīdī. Tā ir šobrīd neoficiāla informācija," norāda kultūras ministre Agnese Logina ("Progresīvie").
"Bet, protams, kā jauna sieviete politikā, vienmēr esmu priecīga par to, ja parādās arvien vairāk sievietes nozīmīgos amatos, jo tas ir ilgtermiņā svarīgi Latvijas politiskajai videi."
KONTEKSTS:
Saistībā ar speciālo avioreisu izmantošanu premjerēšanas laikā Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") 28. martā pēc tikšanās ar premjeri Eviku Siliņu ("Jaunā Vienotība") paziņoja, ka atkāpsies no ārlietu ministra amata.
Ārlietu ministra krēsls, kuru Kariņš ieņēma kopš Siliņas valdības izveides pērnā gada septembrī, vēl vairāk sašķobījās pēc tam, kad Ģenerālprokuratūra nodeva Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) izmeklēšanai kriminālprocesu par iespējamu finanšu līdzekļu izšķērdēšanu lielā apmērā saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu laikā, kad Kariņš bija Ministru prezidents.
