Skandāli
Būtisku skandālu Arta Pabrika deputāta karjerā nav bijis. Lielākie pārmetumi viņam ir bijuši saistīti ar lēmumu mainīt politisko piederību. Jautājumi par Pabrika palikšanu "Vienotības" rindās radās pirms diviem gadiem. Toreiz viņš paziņoja, ka negrasās pamest partiju. Apmēram pēc gada Pabriks paziņoja, ka tomēr nolēmis no tās izstāties, lai pievienoties apvienībai "Attīstībai/Par!".
Partiju maiņu Pabrikam pārmeta politiskie oponenti. Politiķis gan to par problēmu neuzskata. Pēc vēlēšanām Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" Pabriks teica, ka nekad nav pieķēries konkrētai partijai un Latvijā nav neviena politiķa, kurš bijis tikai vienas partijas biedrs.
Ievēlēšana
Tātad Eiropas Parlamentā Pabriku ievēlēja no partijas "Vienotība" saraksta, bet Briseli viņš pameta, jau esot "Attīstībai/Par!" premjera amata kandidāts. Pēc ievēlēšanas Saeimā un esot premjera amata kandidāts, Pabriks intervijā sacīja, ka ir patriots un jutis, ka valsts labā vēl var daudz paveikt: "Es jūtu, ka es varu vēl kaut ko dot valstij."
Tomēr premjera krēslu Pabriks neieņēma un šobrīd ir atgriezies aizsardzības ministra amatā.
Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Vineta Kleinberga uzskata, ka Pabrika iepriekšējā pieredze gan ārlietu, gan aizsardzības ministra amatā noteikti palīdzēja darbā Briselē. Viņam no ministrēšanas laikiem ir daudz personīgu kontaktu, kā arī zināšanas par procedūru. Arī akadēmiskā pieredze noteikti palīdzējusi Briselē, jo, kā saka Kleinberga, Pabriks ir viens no redzamākajiem cilvēkiem, kas vispār ir aizstāvējis Eiropas ideju Latvijā.
Tomēr eksperte Pabriku par aktīvāko Latvijas deputātu Eiropas Parlamentā nesauc:
"Kaut kādā mērā viņā var novērot to, ka viņš ir tāds svārstīgs starp nacionālo – Latvijas – līmeni un Eiropas līmeni.
Tāda sajūta, ka viņš pats līdz galam nav izlēmis, kur viņam gribētos būt: vai šeit Latvijā un pārstāvēt Latvijas intereses kā Latvijas valdības loceklim, vai tomēr viņam gribētos būt Eiropā. Un man liekas, ka to labi parāda tas, ka viņš kandidēja uz EP vēlēšanām, tika ievēlēts pēc tam, kad demisionēja Valdis Dombrovskis. Viņš pats būtu gribējis būt par Ministru prezidentu, bet viņu nenominēja tajā laikā. Pēc tam uzreiz bija EP vēlēšanas 2014.gadā, un viņš pārcēlās no Latvijas uz Briseli. Atrada sev labu vietiņu."
Tas, ka Saeimas vēlēšanu dēļ Pabriks bija gatavs pamest Briseli, arī liecina par viņa svārstīgumu, uzskata eksperte.
Savukārt Kārlis Šadurskis Briselē nonāca, jo partijas "Vienotība" kolēģis – politiķis Ojārs Ēriks Kalniņš – uz Eiropas Parlamentu nedevās. Šadurskis bija otrais rindā uz šo pozīciju un Briselē jau bija strādājis iepriekšējā sasaukumā.
Darbs Eiroparlamentā
Runājot par darbu Briselē, Kleinberga uzskata, ka Pabrika svārstīgums ir traucējis: "Tas varbūt viņam ir traucējis pilnībā īstenot potenciālu, kas viņam kā bijušajam ārlietu un aizsardzības ministram ir, arī kā akadēmiķim ir. Un varbūt tāpēc viņš nav bijis tas aktīvākais un redzamākais deputāts."
Par jomām runājot, Kleinberga salīdzina Pabriku ar citiem Eiropas Parlamenta deputātiem – Robertu Zīli, Sandru Kalnieti un Inesi Vaideri. Viņi darbojās ļoti konkrētās, arī Latviju interesējošās jomās. Tādās strādājis arī Pabriks. Jomās, kurās Eiropas Savienība (ES) var kaut ko izdarīt un kur ir Latvijas intereses.
"Viena no tādām ir starptautiskā tirdzniecība. Viņš ir starptautiskās tirdzniecības komitejas loceklis. Kā ziņotājs ir gatavojis rekomendāciju par ES un Kanādas līgumu. Tur viņš ir bijis aktīvi iesaistīts. Tāpat viņš ir darbojies pie ES un Japānas līguma un tamlīdzīgi. Otra tēma, kas arī Latvijai svarīga, ir drošība. Un tādā ziņā viņš darbojies gan kā aizstājējs iekšlietu un tieslietu darbu komitejā un terorisma komitejā. Viņš ir bijis ziņotājs ziņojumam par ES krasta un robežu apsardzību. Tai skaitā par robežas un krasta apsardzes aģentūras izveidošanu," stāsta Kleinberga.
Pabriks ir pārstāvējis un aizstāvējis Latvijas intereses attiecībā uz Krieviju. Skaidrojis minoritāšu jautājumus, vēsturi. Tur viņa darbs ir labi vērtējams, saka eksperte.
"Bet kopumā, skatoties iepretim Zīles kungam vai pat Kalnietes kundzei, tā viņa aktivitāte nav bijusi liela," vērtē pētniece.
To arī ir grūti izvērtēt, jo Pabriks vairs nav Eiropas Parlamenta deputāts un par viņa efektivitāti reitingi nav pieejami. Tomēr arī uzstāšanās biežums un viedokļu paušanas ziņā viņš, pēc Kleinbergas teiktā, nav bijis tik aktīvs, cik, iespējams, varēja būt.
Eksperte domā, ka Pabriks nav atradis Briselē savu nišu, kurā darboties.
Savukārt par Šadurska darbu Eiropas Parlamentā ir pāragri spriest. Viņš ir loceklis Starptautiskajā tirdzniecības komitejā, delegācijā attiecībām ar Centrālamerikas valstīm un delegācijā Eiropas un Latīņamerikas parlamentārajā asamblejā.
Finanses
Pēdējos gados Pabriks ir aktīvi ziedojis abām savām partijām. Pēdējo triju gadu laikā (līdz izstāšanās brīdim) "Vienotībai" viņš ziedoja 13 ar pusi tūkstošus eiro. Bet savai jaunajai partijai "Attīstībai/Par!" – nedaudz vairāk par 20 tūkstošiem eiro.
Šadurskis pēdējo triju gadu laikā "Vienotībai" ziedojis nedaudz vairāk nekā 12 000 eiro. Partijai ziedojis arī Šadurska palīgs Edgars Ikstens. Pēdējo divu gadu laikā viņš "Vienotībai" ziedojis nedaudz vairāk nekā 800 eiro.
Palīgi
Pabrikam gan Latvijā, gan Briselē bija trīs palīgi. Ginta Vanaga, kura tagad ir palīdze arī Šadurskim. Elza Olte un Solvita Rikveile. Briseles palīgi veica administratīvos darbus, piemēram, organizējot tikšanās, kā arī bija padomdevēji, palīdzēja rakstīt likumprojektu melnrakstus un citas lietas.
Latvijā Pabrika palīgi bija Inga Tauriņa, Zanda Plūmiņa un Ance Kalniņa. Viņas pildīja preses sekretāres, sabiedrisko attiecību speciālistes pienākumus un organizēja grupu braucienus uz Eiropas Parlamentu. Kā arī organizēja tikšanās ar vēlētājiem Latvijā.
Šadurskim vēl bez Vanagas ir seši palīgi.
Saikne ar vēlētājiem
Gan Pabriks, gan Šadurskis ir aktīvi sociālā tīkla "Twitter" lietotāji. Šadurskim ir nedaudz vairāk nekā 3 tūkstoši sekotāju, bet Pabrikam – ap 17 000. Abi dalās ar ziņām par savu darbu. Šadurskis tvitera sekotājiem stāsta arī par dzīvi Briselē.
Pabrikam ir arī sava mājaslapa.
