Uzrunātie rīdzinieki atzīst – tā ir problēma
Vērmanes dārzā līdz 21. maijam apskatāms vides objekts – milzu cigarešu izsmēķu butaforijas – un informatīvi materiāli par šo atkritumu kaitīgo ietekmi uz vidi. Latvijā ik gadu vidē nonāk tabakas izsmēķi, kas izplata tādas toksiskas vielas kā svins, arsēns vai benzols.
Pilsētas centrā uzrunātie iedzīvotāji atzina, ka dabā, īpaši pludmalē, nereti novēro lielu daudzumu šo atkritumu.
Savukārt smēķētāji norādīja, ka atkritumu urnas vairāk izvietotas centrā un reizēm, īpaši apkaimēs, ilgstoši uz ielas jāmeklē vieta, kur cigaretes filtru var izmest.
– Manuprāt, Rīga pēdējā laikā palikusi diezgan piesārņotāka, un izsmēķi arī mēdz būt problēma. Kaut gan ne tik daudz kā citviet Eiropā. Itālijā, piemēram, vispār met zemē un neaizdomājas par to. Es smēķēju ik pa laikam, un tā gadās, ka jāmeklē un jāizstaigā kāds gabaliņš, lai atrastu kādu miskasti un izmestu.
– Auto stāvlaukumos tā ir lielākā problēma, tur vispār miskastes parasti nav.
– Problēma ir! Rīgas centrā varbūt mazāk novērots, bet jau tālāk no Rīgas centra, man liekas, problēma ir izteiktāka.
– Piemēram, es dzīvoju Purvciemā. Rīgas dome tagad salikusi ik pa trīs metriem soliņus, un tas ir tieši, kur sēdēt un uzpīpēt, tad tur apkārt izsmēķu ir pa pilnam. Pa visu to ielu ir tikai viens [konteiners], bet viņi jau neies līdz tam.
Cilvēkiem vairāk jāapzinās kaitējums, ko rada zemē nomests izsmēķis
Kampaņu "Izsmēķis – mīna ar laika degli" īsteno "Latvijas Zaļais punkts", kura direktors Kaspars Zakulis pārliecināts, ka šo atkritumu urnu pašvaldībās ir gana daudz, bet cilvēkiem vairāk jāapzinās kaitējums, ko rada zemē nomests izsmēķis.
Cigarete nav tikai papīrs ar tabaku. Arī dažus gramus smagais filtrs, izkrītot smēķētājam no pirkstiem, dabā nesatrūd, bet vēl daudzus gadus turpina piesārņot apkārtējo vidi.
"Izsmēķi pēc būtības ir plastmasas izstrādājumi, jo 98% no to satura ir celulozes acetāts, kas bioloģiski dabā nenoārdās. Es uzskatu, ka šo konteineru ir pietiekami daudz, un mēs vēl nosūtījām uz visām pašvaldībām 172 konteinerus,
un tāpēc ar šo izstādi mēs aicināsim iedzīvotājus pievērst uzmanību saviem sliktajiem paradumiem mest izsmēķus zemē.
Būs "cīgmīnas’" jeb lieli izsmēķu gali, kas vienkārši būs nolikti zemē, un tā izstāde būs ceļojoša," stāstīja Zakulis.
No 1. janvāra Latvijā darbojas ražotāju paplašinātās atbildības sistēma tabakas izstrādājumiem ar filtriem, kuru arī apsaimnieko "Zaļais punkts", un minētie papildu konteineri pašvaldībām izdalīti sistēmas ietvaros.
Zemē nomestie izsmēķi ir attieksmes jautājums
Latvijas Zaļā punkta vadītājs stāstīja, ka Latvijā ik gadu tiek pārdoti 2 miljardi cigarešu. Liela daļa no tām tiek izsmēķēta publiskās vietās un nereti turpat zemē paliek arī izsmēķi. Šis ir viens no atkritumiem, ko pagaidām nepārstrādā. Taču būtiski, ka videi kaitīgie cigarešu atlikumi tiek koncentrēti vienuviet – atkritumu poligonos, nevis dabā.
Uzlabojumi iespējami tikai tad, ja paradumus gatavi mainīt paši smēķētāji, uzsvēra Valsts vides dienesta ģenerāldirektors Andris Ķēniņš.
"Pašvaldību iesaiste, protams, ir ļoti svarīga, gan nodrošinot infrastruktūru, gan arī kaut kādas informatīvo telpu, radot pilsētu vai ciematu iedzīvotājiem. Kur tad attiecīgi viņiem likt un kā viņiem to darīt," pauda Ķēniņš.
Pašvaldību savienībā gan uzskata, ka iedzīvotāji ir pietiekami izglītoti par dabā nomesto atkritumu kaitīgumu. Problēma esot kultūras jautājums – nespēt atkritumus aiznest līdz urnai.
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe vērtēja, ka zemē nomestie izsmēķi, pirmkārt, ir attieksmes jautājums.
"Redzat, jo vairāk urnu, jo dārgāks ir pakalpojums. Tas, ka mēs noliekam atsevišķi cigarešu izsmēķiem, jau faktiski neko īsti neatrisina, jo atkritumi ir jāsavāc un jāizved, bet, ja tos vāc atsevišķi, tos vajadzētu kaut kur pārstrādāt. Bet šī ir lieta, ko pagaidām nevar pārstrādāt un kur zinātniekiem vajadzētu nākt palīgā ar steigu un izdomāt, kur to izmantot. Visu laiku jau vāc tos izsmēķus, un tas, ka vēl tiek pieliktas vietas klāt, jā, ir ērtāk cilvēkiem,
bet tas ir kultūras jautājums, ka cilvēki nevar aiznest līdz atkritumu urnai," sprieda Sproģe.
"Zaļā punkta" kampaņas ietvaros veiktā vairāk nekā 700 smēķētāju aptauja liecina, ka lielākā daļa smēķētāju zina un piekrīt, ka cigarešu filtri ir atkritumi, kas rada vides piesārņojumu, tomēr tikai piektdaļai (21%) rūp, kur tie tiek izmesti.
