Tādējādi šie dati par sankcijām pakļautām personām un subjektiem būtu pieejami ikvienam ekonomiskās aprites dalībniekam, tai skaitā arī valsts institūcijām, piemēram, veicot publiskos iepirkumus.
Grozījumi paredz, ka UR būs jāreģistrē informācija, ka attiecīgais tiesību subjekts vai persona ir sankciju subjekts, kā arī attiecīgajam tiesību subjektam ir paaugstināts sankciju risks, ja sankcijas ir piemērotas personai, par kuru ziņas ierakstītas vai reģistrētas kādā no UR vestajiem reģistriem, norādīts Tieslietu ministrijas ziņojumā valdībā.
UR jāveic tiesību aktu, lēmumu, citu dokumentu, citu institūciju sniegtās informācijas, kā arī publiski ikvienam pieejamas informācijas analīze par piemērotajām starptautiskajām un nacionālajām sankcijām, kā arī NATO dalībvalsts sankcijām.
Informācijas publiskošanas mērķis ir sniegt pēc iespējas pilnīgāku informāciju privātajam un publiskajam sektoram, šī informācija kalpotu kā indikators, ka jāveic sankciju risku novērtējums. Ziņas tiks reģistrētas reģistrācijas lietas publiskajā daļā un būs pieejamas atvērto datu veidā, tādēļ tiks ieviesta jauna UR informācijas sistēmas funkcionalitāte.
KONTEKSTS:
Kopš Krievija pērn februārī sāka pilna mēroga karu pret Ukrainu, ES ir noteikusi jau desmit sankciju kārtas pret Krieviju. Sankcijas vērstas pret svarīgākajām Krievijas eksporta jomām, piemēram, naftas un gāzes eksportu, tādējādi cenšoties mazināt Krievijas ienākumus, kas tiek tērēti kara turpināšanai Ukrainā.
ES valstu diplomāti atzīst, ka sāk trūkt jaunu jomu, pret ko vērsties jaunu sankciju ietvaros. Būtiska problēma joprojām ir arī sankciju apiešana.
