Aizvadīts pirmais mācību gads ceļā uz izglītību tikai latviešu valodā. Viegli nebija, atzina tie, kuri šo procesu izjuta uz savas ādas. Pārejā uz izglītību valsts valodā vislabāk veicies bērnudārza audzēkņiem un pirmklasniekiem.
"Tas process, ka ir jārunā latviski, – ja salīdzina tos iepriekšējos gadus, tad tagad ir jau krietni labāk. Tie mazie arī jau labāk runā latviešu valodā, un viņi arī cenšas vairāk runāt latviešu valodā," vērtēja Liepājas Dzintara vidusskolas direktora vietniece Danute Zilnovska.
Aptaujā redzams pedagogu un vecāku atšķirīgais viedoklis
Lai saprastu veiksmes un neveiksmes, mācību gada nogalē veikta šo skolu audzēkņu, viņu vecāku un skolotāju aptauja, kurā lūgts izvērtēt aizvadīto mācību gadu.
Izglītības platformas "Edurio" Latvijas komandas vadītāja Lauma Tuča atklāja, ka vecāku un pedagogu skatījumā ir atšķirīgi viedokļi. Gana liela daļa vecāku uzskata, ka valodas prasmju apgūšana ir skolas atbildība. Tikmēr apmēram 75% skolēnu norādīja, ka vienīgā vieta, kur viņi saskaras un lieto latviešu valodu, ir skola.
Precīzi 78% skolēnu snieguši atbildi, ka latviešu valodā ikdienā viņi runā tikai skolā, un tikpat daudz snieguši atbildi, ka tikai mācību stundu laikā.
Vērtējot reformas ieviešanas gaitu, secināms, ka liels izaicinājums bijusi bērnu vecāku iesaiste.
Lūgti to vērtēt, visvairāk – 48% – skolu pedagogu vecāku iesaisti novērtēja kā viduvēju.
Arī bērnudārzos tendence tāda pati. Savukārt vairums vecāku (40%) uz jautājumu, kā viņi palīdz bērnam attīstīt latviešu valodas prasmes, atbildēja, ka šajā jautājumā paļaujas uz skolu.
Direktore: Vecāku piemērs ir ļoti svarīgs
Vecāku piemērs gan ir ļoti svarīgs, vērtēja Krāslavas Varavīksnes vidusskolas direktore Marija Micķeviča, jo, ja mājās vecāki neuzskata, ka ir jārunā valsts valodā, arī bērns nebūs motivēts to darīt. Skolā stāsta, ka iztikt bez latviešu valodas Latvijā vairs nevarēs.
"Es vienmēr tā saku mūsu bērniem – tas, ka tu nezināsi šo valodu, ka tu nespēsi neko komunicēt, sazināties, ka tu nebūsi iekļāvies darba tirgū.
Tas viss arī bez tevis notiks. Tu stāvēsi malā," sacīja Mickeviča.
Šajā procesā nācās šķirties arī no pedagogiem, kuru valsts valodas zināšanas atzītas par nepietiekamām. Aptuveni piektdaļā skolu ir vismaz kāds pedagogs, kas ir no amata ticis atstādināts un mācās latviešu valodu. Pāreja uz valsts valodu visā izglītībā ir arī valsts drošības jautājums.
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība") atzina, ka pāreja uz izglītību valsts valodā bija grūta:
"Jāatzīst, ka daudzas lietas bija jādara nezinot. Pretī arī bija skolotāji, kas ne visi bija gatavi uzreiz runāt. Vasara, es teiktu, ir šobrīd lielākais drauds. Jo ir organizētas nometnes, bet ir jāsaprot, ka nometne ir nedēļu, divas nedēļas. Te ir svarīgi, ka veidojas draugu kopas, ir sadarbības ar dažādām skolām. Jā, šis ir izaicinājums."
No septembra tikai latviešu valodā mācīsies arī visi 2., 5. un 8. klašu skolēni.
