Tā kā dalībvalstis var noteikt papildu nodevas, galīgā algas neto summa ir atkarīga no EP deputāta izcelsmes valsts nodokļu režīma. Noteikts, ka EP deputāta algas apmērs ir 38,5% no Eiropas Savienības (ES) Tiesas tiesneša pamatalgas. EP deputāta bruto mēnešalga ir 10 377 eiro. Šie līdzekļi nāk no EP budžeta, un visi EP deputāti saņem vienādu algu.

Deputātu biroju algošanai EP atvēlējis 28 696 eiro mēnesī, un EP deputāti var brīvi izvēlēties darbiniekus, kam tiek maksāts no šī budžeta piešķīruma. Visi EP deputāti ir tiesīgi saņemt vienādu summu, taču viņi paši nesaņem šos līdzekļus. Viņi nedrīkst nodarbināt tuvus radiniekus, un deputātu palīgi nedrīkst iesaistīties darbībās, kas varētu radīt interešu konfliktu.

Pie algas arī piemaksas un dienas nauda

EP deputātiem tāpat kā valstu parlamentu deputātiem ir tiesības papildus algai saņemt piemaksas izdevumu segšanai, kuri radušies, pildot parlamentāros pienākumus.

Piemaksa par vispārējiem izdevumiem paredzēta līdz 4950 eiro mēnesī.

Tā domāta, lai varētu segt tādus izdevumus kā biroja īre dalībvalstī, kurā viņi ievēlēti, informācijas tehnoloģiju aprīkojums un programmatūra, biroja piederumi, mobilie tālruņi un mobilo sakaru un interneta abonementi.

Tāpat EP deputāti saņem dienas naudu 338 eiro, ko dēvē arī par uzturēšanās izdevumu maksājumu. Tā ir vienotas likmes summa, ar kuru apmaksā uzturēšanos, maltītes un ar to saistītus izdevumus ik dienu, kuru EP deputāts pavada EP, veicot oficiālus pienākumus.

Ja dienās, kad norisinās plenārsēdes balsojumi, EP deputāts nav piedalījies vairāk nekā pusē balsojumu pēc saraksta, tad dienas naudu samazina uz pusi arī tad, ja deputāts apliecinājis savu klātbūtni, parakstoties apmeklējumu reģistrā.

Par sanāksmēm, kuras notiek ārpus ES, dienas nauda tiek samazināta uz pusi.

Nosegti arī ceļa izdevumi

EP sedz arī ceļa izdevumus, lai EP deputāti varētu piedalīties EP sanāksmēs, piemēram, plenārsēdēs un komiteju un grupu sanāksmēs. Sanāksmes lielākoties notiek Briselē vai Strasbūrā. EP deputātiem, kuri dodas uz sanāksmēm, tiek atlīdzinātas faktiskās brauciena biļešu izmaksas.

Ir noteikta maksimālā atlīdzināmā summa, proti, ne vairāk kā biznesa klases – "D" klases vai tai pielīdzināmas kategorijas – lidmašīnas biļetes vai vilciena pirmās klases biļetes cena vai 0,58 eiro par kilometru braucieniem ar automašīnu – maksimāli 1000 km. Turklāt, pamatojoties uz attālumu un brauciena ilgumu, ir noteiktas summas dažādu citu ceļa izdevumu segšanai, piemēram, automaģistrāļu nodevas, maksa par bagāžu, rezervēšanas maksas.

Īstenojot savas pilnvaras, deputāti var ceļot ārpus EP darba vietām dažādu iemeslu dēļ, galvenokārt saistībā ar komiteju delegāciju faktu vākšanas misijām vai komiteju delegāciju vai oficiālo delegāciju braucieniem uz valstīm ārpus ES. Ceļa izdevumus sedz no organizējošās komitejas vai delegācijas budžeta.

Vēl EP deputāti var paši organizēt braucienus oficiālu pienākumu veikšanas nolūkā. EP tīmekļvietnē norādīts, ka deputātiem ir bieži jāceļo savā ievēlēšanas dalībvalstī un ārpus tās, gan pildot savus oficiālos pienākumus, gan citos nolūkos, piemēram, lai apmeklētu konferenci vai dotos darba vizītē.

Attiecībā uz braucieniem pa EP deputāta dalībvalsti EP atlīdzina ceļa izdevumus, nepārsniedzot maksimālo gada summu, kas noteikta katrai valstij atsevišķi.

Par braucieniem uz citām valstīm, kuri nav saistīti ar EP oficiālajām sanāksmēm, deputāti var pieprasīt ceļa, uzturēšanās un ar to saistīto izdevumu atlīdzināšanu, nepārsniedzot maksimālo summu 4886 eiro gadā.

Pēc pilnvaru beigām tiesības uz pārejas pabalstu un pensiju

Savukārt pēc pilnvaru termiņa beigām EP deputātiem ir tiesības saņemt pārejas pabalstu. Par katru deputāta pilnvaru īstenošanas gadu ir tiesības saņemt šo pabalstu vienu mēnesi, taču ne ilgāk kā divus gadus. Ja bijušais EP deputāts stājas amatā citur, pārejas pabalstu kompensē jaunā alga. Ja EP deputātam vienlaikus pienākas arī vecuma vai invaliditātes pensija, viņam jāizvēlas, vai saņemt pārejas pabalstu vai pensiju, jo abus saņemt nevar.

Bijušajiem deputātiem, sasniedzot 63 gadu vecumu, ir tiesības saņemt pensiju.

Tās apmērs ir 3,5% no algas par katru pilnu amata gadu un viena divpadsmitā daļa no minētās summas par katru nākamo pilno mēnesi, tomēr kopā nepārsniedzot 70% no algas.

Šīs izmaksas sedz no ES budžeta.

KONTEKSTS:

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) paziņotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti liecina, ka no Latvijas Eiropas Parlamentā iekļuvuši 7 partiju pārstāvji. Vēlēšanu uzvarētāja "Jaunā Vienotība" ieguvusi 25,07% balsstiesīgo atbalstu. Tālāk seko Nacionālā apvienība ar 22,08% vēlētāju atbalstu, "Latvijas attīstībai" – 9,36%, "Apvienotais saraksts" – 8,18%, "Progresīvie" – 7,42%,  "Saskaņa" – 7,14%, "Latvija pirmajā vietā" – 6,16%.

Eiropas Parlamentā ievēlētie 9 deputāti no Latvijas: Valdis Dombrovskis ("Jaunā Vienotība"), Sandra Kalniete ("Jaunā Vienotība"), Roberts Zīle (Nacionālā apvienība), Rihards Kols (Nacionālā apvienība), Nils Ušakovs ("Saskaņa"), Ivars Ijabs ("Latvijas attīstībai"), Reinis Pozņaks ("Apvienotais saraksts"), Mārtiņš Staķis ("Progresīvie"), Vilis Krištopans ("Latvija pirmajā vietā").

Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā nobalsojuši 521 226 jeb 33,82% balsstiesīgo, liecina CVK dati. Tā ir tikai nedaudz lielāka aktivitāte nekā EP vēlēšanās 2019. un 2014. gadā.

Jaunievēlētais Eiropas Parlaments uz pirmo sesiju sanāks 16.–19. jūlijā. Pirms tam jūnijā būs Eiropas Savienības dalībvalstu līderu sanāksmes, kurās neoficiāli varētu sadalīt galvenos amatus. Jauno Eiropas Komisiju (EK) apstiprinās tikai rudenī.