ETP grupā EP jau ilgus gadus strādā "Jaunās Vienotības" politiķi, savukārt ECR grupā – Nacionālās apvienības politiķi Roberta Zīles vadībā. EP politiskās grupas īsteno principu, ka tajās jau esošie politiķi var noteikt, vai tajās uzņemt jaunpienācējus, attiecīgi "Jaunā Vienotība" ietekmētu lēmumu, vai Pozņaku uzņemt ETP grupā, savukārt Nacionālā apvienība – lēmumu par ECR grupu.

Pozņaks aģentūrai LETA sacīja, ka lēmumu izdarījis pēc sarunām ar Nacionālo apvienību,

kurās guvis pārliecību, ka ECR grupā varēšot būt krietni produktīvāks nekā "milzīgajā ETP grupas mehānismā".

ETP jau vairākus sasaukumus ir lielākā frakcija EP. Arī jaunajā sasaukumā tā būs lielākā frakcija ar aptuveni 190 deputātiem no 720. Savukārt ECR cīnās par trešās lielākās frakcijas godu ar aptuveni 70 deputātiem.

Iepriekš Pozņaks lēsa, ka EP viņš varētu strādāt ETP politiskajā grupā. Taujāts, vai viņam bijušās sarunas ar "Jauno Vienotību" par iekļaušanos ETP grupā un varbūt izgaismojušās kādas nesakritības viedokļos, Pozņaks atbildēja noliedzoši.

"Pēc sarunām ar Nacionālo apvienību, kas EP ietilpst ECR, man radās pārliecība, ka ECR es varētu būt krietni produktīvāks nekā milzīgajā ETP mehānismā, kas it kā ir ietekmīgāks, bet kļūt par vienu sīku skrūvi visā lielajā mašīnā es negribu," teica Pozņaks, piebilstot, ka

saredz iespēju ECR grupā vairāk strādāt un virzīt uz priekšu jautājumus, kas attiecas uz aizsardzību un atbalstu Ukrainai.

Nacionālās apvienības priekšsēdētāja vietnieks un valdes loceklis Roberts Zīle, kurš arī aizvadītajās EP vēlēšanās ir atkārtoti ievēlēts EP, sociālajos tīklos Pozņaka lēmumu paslavējis, sakot, ka viņš "lietu patieso būtību sajūt ātrāk nekā pamatstraume, it īpaši Ukrainas kontekstā. Gluži kā ECR, kas gadiem brīdinājuši par Krievijas riskiem arī tos, kam rozā brilles krita nost lēni".

"Kopā kā nu jau lielākā Latvijas delegācija EP ar enerģisku, eiroreālistisku sparu drošības un dalībvalstu nacionālās ietekmes stiprināšanā. Kas labi Latvijai – ir jābūt labi arī Eiropai," saukļos runājis politiķis.

KONTEKSTS:

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) paziņotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti liecina, ka no Latvijas Eiropas Parlamentā iekļuvuši 7 partiju pārstāvji. Vēlēšanu uzvarētāja "Jaunā Vienotība" ieguvusi 25,07% balsstiesīgo atbalstu. Tālāk seko Nacionālā apvienība ar 22,08% vēlētāju atbalstu, "Latvijas attīstībai" – 9,36%, "Apvienotais saraksts" – 8,18%, "Progresīvie" – 7,42%, "Saskaņa" – 7,14%, "Latvija pirmajā vietā" – 6,16%.

Eiropas Parlamentā ievēlētie 9 deputāti no Latvijas: Valdis Dombrovskis ("Jaunā Vienotība"), Sandra Kalniete ("Jaunā Vienotība"), Roberts Zīle (Nacionālā apvienība), Rihards Kols (Nacionālā apvienība), Nils Ušakovs ("Saskaņa"), Ivars Ijabs ("Latvijas attīstībai"), Reinis Pozņaks ("Apvienotais saraksts"), Mārtiņš Staķis ("Progresīvie"), Vilis Krištopans ("Latvija pirmajā vietā").

Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā nobalsojuši 521 226 jeb 33,82% balsstiesīgo, liecina CVK dati. Tā ir tikai nedaudz lielāka aktivitāte nekā EP vēlēšanās 2019. un 2014. gadā.

Jaunievēlētais Eiropas Parlaments uz pirmo sesiju sanāks 16.–19. jūlijā. Pirms tam jūnijā būs Eiropas Savienības dalībvalstu līderu sanāksmes, kurās neoficiāli varētu sadalīt galvenos amatus. Jauno Eiropas Komisiju (EK) apstiprinās tikai rudenī.