Valdība plānoja izskatīt priekšlikumu par konvencijas iesniegšanu ratificēšanai Saeimā šonedēļ, taču pēc koalīcijā ietilpstošā "Apvienotā saraksta" iebildumiem jautājums atkal atlikts.
Siliņa intervijā Latvijas Radio stāstīja, ka konvencijai plānots pievienot deklarāciju, kurā uzsvērtas Satversmē noteiktās ģimenes un laulības vērtības, tomēr "Apvienotajam sarakstam" aizvien ir bažas, ka konvenciju varētu interpretēt plašāk.
"Apvienotajam sarakstam" nav iebildumu pret 99% procentiem Stambulas konvencijas, ir vienīgi juridiski precīzi jānoformulē atlikušā viena procenta interpretācija, lai izvairītos no sabiedrības šķelšanās dzimuma definīcijas jautājumā. Tā nepieciešamību kārtējo reizi atlikt konvencijas ratifikāciju pamatoja viens no "Apvienotā saraksta" līderiem – Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns.
"Apvienotais saraksts" uzskata, ka nepieciešams juridiski nepārprotami formulēt dzimtes un dzimuma definīciju, kas ir tā sadaļa, kas saistībā ar konvenciju izraisījusi vislielākās politiķu un plašākās sabiedrības diskusijas.
Savukārt Siliņa pauda, ka vairāku gadu garumā Latvijā ir iesakņojušies stereotipiski uzskati par šo konvenciju, lai gan tās mērķis ir cīņa pret vardarbību pret sievieti, pret vardarbību ģimenē.
Traģiskā sievietes slepkavība Jēkabpils novadā un sabiedrības neizpratni izraisījušais gadījums Dobelē, kur sievieti smagi piekāvušais vīrs ir atbrīvots no apcietinājuma un var atkal viņu apdraudēt, liecina, ka Latvijā šajā jomā nav viss kārtībā, norādīja ministre, piebilstot, ka
konvenciju "mierīgi varētu nekustināt", ja mēs izcili izmeklētu šādas lietas, būtu laba tiesu prakse, sabiedrība spētu atpazīt vardarbību, – bet tā nav.
Koalīcijā ietilpstošā Nacionālā apvienība vispār nav gatava atbalstīt konvenciju, sacīja Siliņa. To apliecināja arī Nacionālās apvienības Saeimas deputāts Artūrs Butāns, norādot, ka politiskais spēks principā atbalsta vardarbības izskaušanu, bet bez Stambulas konvencijas, tikai ar nacionālajiem likumiem un to ievērošanu un izpildi.
Bet "Apvienotais saraksts" meklējot veidu, kā to izdarīt, taču tas nav iesniedzis konkrētus priekšlikumus, tāpēc ministre secina, ka "tie ir stereotipi, ar kuriem visgrūtāk cīnīties".
Valdība uz nākamo sēdi sanāks augustā, kad būs jāsaprot, kā virzīsies tālāk jautājums par konvenciju un citiem jautājumiem, sacīja Siliņa.
Arī Smiltēns pauda, ka pēc precizējumiem valdība varētu atgriezties pie šī jautājuma jau augustā. Viņš arī paskaidroja, ka apspriešanā pašlaik, protams, ir pati konvencija, bet tā tiks ratificēta ar īpaša likuma starpniecību, un tieši šajā likumā jāietver juridiskā atruna par to, lai dzimtes un dzimuma jautājumos tiktu ievēroti vieni principi un nepārprotama definīcija.
Smiltēns kopā ar juristiem arī bija sarēķinājis, ka ap 90% konvencijā paredzēto normu, kas mazinātu vardarbību pret sievieti, Latvijas nacionālajā likumdošanā jau pastāv, bet esot skaidrs, ka konvencijas ratifikācija ir principa jautājums.
Saeimas priekšsēdētājs arī atzīmēja, ka 10. maijā konvenciju ratificēja Eiropas padome. Pēc viņa teiktā, tas nozīmē, ka varētu sekot kādas ar šo dokumentu saistītas regulas vai direktīvas, kuru ieviešana Latvijai būtu saistoša, tāpēc savā ziņā nebūtu slikti to apsteigt, jau noformulējot attieksmi atrunā un ratificējot konvenciju pirms tam. Šis jautājums esot pārāk ilgi dienaskārtībā, esot pienācis laiks to "noņemt no galda", jo tas tikai kurina nesaskaņas.
Savukārt ministre pauda nožēlu, ka "mēs pakļaujamies stereotipiem, un lasām to, kā konvencijā nav", un žēl, ka tas ir izdevīgi politiskajām un reliģiskajām organizācijām.
Ministre arī norādīja, ka konvencija tieši mēģina stereotipus lauzt, lai sievietēm neuzliek pārāk lielu lomu un pienākumus – strādāt un darīt visu mājās; lai neuzliek atbildību, ko nevar panest.
KONTEKSTS:
Latvija jau pirms septiņiem gadiem ir parakstījusi, bet joprojām nav ratificējusi Stambulas konvenciju. Šis jautājums ik pa laikam parādās politiskajā dienas kārtībā, taču konvencijas ratifikācijai nekad nav bijis pietiekama atbalsta Saeimā, pēdējo reizi to neizdevās iekustināt šogad maijā, kad Stambulas konvencijas ratifikācija aktualizējusies pēc traģēdijas Jēkabpilī, kad Leons Rusiņš pēc ilgstošiem draudiem un vajāšanas nogalināja bijušo sievu. Par konvenciju rosināja lemt opozīcijā esošie "Progresīvie", nekavējoties to ratificēt mudināja eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
Lai gan sešas Eiropas Savienības (ES) valstis, ieskaitot Latviju, nav ratificējušas Stambulas konvenciju par vardarbības novēršanu pret sievietēm, to ir izdarījusi Eiropas Savienība.
