Salīdzinoši zemā dzimstība deviņdesmito gadu beigās, kad vairākus gadus pēc kārtas piedzima mazāk par 20 tūkstošiem bērnu, atspēlējas tagad. Ir mazāk potenciālo vecāku, turklāt būtiski audzis vidējais vecums, kad sievietei piedzimst pirmais bērns. Pašlaik – vidēji 28 gadu vecumā.
Tāpēc, diskutējot par dzimstību, kas pērn bijusi zemākajā līmenī kopš neatkarības atjaunošanas, speciālisti atzīst – risinājumi jāmeklē nevis vienas, bet vairāku ministriju laukā.
Evija Mirķe, kurai pieder privātā pirmsskola, ir viena no diskusiju dalībniecēm. Viņa uzsver nepieciešamību nodrošināt, lai jaunie vecāki justos droši, ka bērniem būs pieskatīšanas pakalpojums, kā arī palīdzēt nepārtraukt studijas studentiem, kas kļuvuši par jaunajiem vecākiem. Evijai, studējot doktorantūrā nācās pārtraukt mācības.
"Tajā brīdī es biju spiesta ņemt akadēmisko atvaļinājumu, es biju mājās ar bērna kopšanas atvaļinājumu. Tas nav nekas akadēmisks, vai ne? Nu tāda ļoti maza tehniska nianse, bet mums ir ļoti daudz studentu bakalauros maģistros. Visur viņas ir spiestas kaut kā šādā veidā izlīdzēties," viņa stāstīja.
Šo pašu aspektu uzsver arī Inete Ielīte no Sieviešu sadarbības tīkla, aicinot domāt par pieejamu mājokli jaunajiem vecākiem.
"Lai motivētu vecākus dzemdēt bērnus, ir svarīgi nodrošināt kvalitatīvu izglītību, lai ir pieejama veselības aprūpe un izdevumi par izglītību, par interešu izglītību un citiem bērnu attīstības jautājumiem, tāpat kā transportu uz skolu un bieži vien arī ēdināšanu, – lai to noņemtu no vecāku pleciem, ļaujot viņiem pilnvērtīgi piedalīties citos audzināšanas procesos," rosināja Ineta Ielīte.
Vēl viens nozīmīgs aspekts, kas izskan – stimulēt jauno vecāku atgriešanos profesionālajā vidē. Šo uzsver arī labklājības ministrs, kura vadītajai ministrijai priekšlikumu apkopošanā ir būtiskākā loma.
"Pirmām kārtām – bērna piedzimšanas savienojamība ar darba tirgu, kas ir svarīgi, lai vecāks zinātu skaidri, ka viņš, uzņemoties atbildību radīt bērnu, pēc kāda laika varētu mierīgi atgriezties darba tirgū," pauda labklājības ministrs (ZZS) Uldis Augulis. Ministrs gan piebilda, ka šis ir tikai viens no ārkārtīgi daudziem faktoriem, kas atstāj iespaidu uz dzimstību.
Liela daļa uzlabojumu iespējama, sadarbojoties starp nozarēm, daudzi no priekšlikumiem prasa ievērojamus papildu līdzekļus. Piemēram, ģimeņu materiālajam atbalstam nepieciešami 98,4 miljoni eiro.
Tie ļautu no 1. aprīļa paaugstināt bērna kopšanas pabalstu, kā arī vairākus citus pabalstus, ko ģimenes saņem. 10 miljoni eiro nepieciešami ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu pabalstu pārskatīšanai, tāpat vajadzīgi līdzekļi pakalpojumu uzlabošanai vardarbībā cietušajiem, gan arī sociālo pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai, piemēram, atbalstot bērnus ar autiskā spektra traucējumiem.
"Kopumā pašlaik ir aptuveni 400 dažādas iniciatīvas, saprotot, ka dažas ir ļoti dārgas, dažas varbūt ir lētākas, dažas ir iniciatīvas, kas rāda – vienkārši mums jāmaina pašiem paradumi," skaidroja Valsts kancelejas direktora vietnieks valsts attīstības jautājumos Pēteris Vilks.
Valsts kancelejā norāda, ka priekšlikumi tiks vērtēti un izvēlēti zinātniski pamatotie, kuriem ir vislielākā ietekme uz demogrāfiju. Jāpiebilst, ka dzimstības stimulēšana ir tikai viens no diskusiju tematiem. Paralēli notiek sarunas par priekšlaicīgas nāves novēršanas iespējām, kā arī citiem jautājumiem, kas skar demogrāfiju.
