Par pirmo atspēriena punktu infrastruktūras izbūvei valsts austrumos - primāri Krievijas pierobežā - var uzskatīt 2011. gadu. Tolaik valsts nolīga vairākus komersantus, kuru uzdevums bija veikt valsts robežas joslas ierīkošanai nepieciešamo sagatavošanos.
Taču pamatīgāku uzrāvienu process guva 2015. gadā pēc Krievijas sāktās militārās agresijas Ukrainas austrumos, kas radīja bažas arī par Latvijas drošību. Tāpat pēdējo gadu laikā krietni bija pieaudzis arī nelegālo migrantu skaits no trešajām valstīm, kas Latviju vēlējās izmantot kā starpposmu tālākai nokļūšanai Eiropā. 2016. gada izskaņā vienošanās par žoga izbūvi atsevišķos posmos tika panākta arī par Baltkrievijas pierobežu.
Iekšlietu ministrs un bijušais Ministru prezidents Māris Kučinskis ("Apvienotais saraksts") savulaik uzsvēra, ka citas valstis Eiropas iekšienē varot justies labāk.
"Mums tomēr savi līdzekļi arī tam, ka mēs apsargājam Eiropas Savienības ārējo robežu," 2016. gadā teica Kučinskis.
Krievijas robežas izbūvei 2015. gadā noslēdza līgumu ar ceļu būvniecības uzņēmumu "Igate", ar kuru vēlāk – 2018. gadā – noslēgta vienošanās arī par Baltkrievijas pierobežas izbūvi.
Viss par un ap projektu mainījās 2019. gadā - vairākas apsūdzības, amatpersonu aizturēšanas, ziņas par naudas izšķērdēšanu izbūvi iesaldēja.
Iekšējās drošības birojs aizturēja tā laika robežsardzes priekšnieku Normundu Garbaru un divus būvnieka "Igate" pārstāvjus saistībā ar izmeklēšanu par robežas izbūvi.
Tam sekoja Valsts kontroles ziņojums 2020. gadā, kas atklāja apmēram 7,5 miljonu eiro prettiesisku izlietošanu robežas ierīkošanā. Vēlāk tajā pašā gadā uz aizdomu pamata aizturēja vēl citus robežsardzes darbiniekus. Daļa personu šajās lietās attaisnoti, daļa lietu vēl skata tiesā. Līdz ar to no 2019. līdz 2021. gadam robežas izbūve bija apstājusies pilnībā.
"Darbi uz Latvijas-Krievijas tika apstādināti 2019. gadā. Visu šo laiku tur nekāda būvniecība nenotika," atzina "Valsts nekustamo īpašumu" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
Jaunu aktualitāti robežas izbūvei piešķīra 2021. gada vasara un Baltkrievijas režīma sāktā hibrīdoperācija. Baltkrievija apzināti sāka uz robežu sūtīt migrantus no trešajām valstīm, tādējādi radot spriedzi.
"Situāciju uz robežas rada hibrīdkarš pret Latviju un pret Eiropas Savienību. Tā ir tā reālā situācija un mums ir jāreaģē. Un mēs reaģējam stingri," aizpērn pauda tālaika Valsts prezidents Egils Levits.
2021. gada izskaņā tika mainīts par Baltkrievijas robežas izbūvi galvenais atbildīgais. Šī loma no Iekšlietu ministrijas resora tika pārcelta "Valsts nekustamajiem īpašumiem". Tieši 2021. gadā arī beidzot sākās pirmie darbi tieši Baltkrievijas pierobežā.
Latvijai ar Baltkrieviju ir 173 kilometrus gara robeža un darbi tur sadalīti kārtās – pirmajā kārtā izbūvēts 69 kilometru žogs, savukārt pārējās kārtās vēl turpinās posmu atmežošana, dažviet jau sākusies arī infrastruktūras, tai skaitā žoga izbūve.
Visus darbus paredzēts noslēgt 2024. gada izskaņā. Tiesa, "Valsts nekustamie īpašumi" cer, ka tas notiks agrāk.
"Mēs saprotam, ka ģeopolitiskā situācija ir mainījusies," teica Griškevičs. "Mums ir dots arī skaidrs uzdevums mobilizēt resursus un attiecīgi mēs strādājam kopā ar būvnieku. Tas paredz iespējas pabeigt šo otro darbu sadaļu apmēram par pusgadu ātrāk. Tā kā šīs iespējas ir. Lai saprastu arī darbu sadaļām, kā tas notiek, primārā un kritiskākā ir šis žogs. Otra sadaļa ir infrastruktūra – patruļtakas, lai robežsargi var operatīvi piekļūt žogam un noķert likumpārkāpējus. Tās ir laipas, tie ir pontoni pāri ezeram, ja tāds ir. Tās ir tranšejas, notekūdeņu trubas."
Krievijas pierobežā iepriekš izbūvētais četru gadu laikā jau paspējis vietām nolietoties. Iespējams, daļa būs jāatjauno.
No kopējās 283 kilometru robežas infrastruktūra ir izbūvēta apmēram 230 kilometru garumā, tai skaitā žogs – 90 kilometros. Atlikušajos posmos darbus varētu sākt jau tuvākajā laikā.
"Valsts nekustamie īpašumi" drīzumā plāno izsludināt jaunu iepirkumu. Šos darbus, paredzams, varētu noslēgt 2025. gadā.
