Atbalsta ieceri azartspēles atļaut tikai no 21 gada vecuma, dalību izlozēs – no 18

Atkarība no azartspēlēm daudziem ir posts, par kura apmēriem var spriest arī pēc tā, cik cilvēku sevi iekļāvuši pašatteikušos personu reģistrā, sev liedzot piekļuvi spēļu aparātiem un izlozēm internetā. Līdz šim Latvijā sevi reģistrā bija iekļāvuši 68 500 cilvēki. Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā esot tapuši ilgi, bet ar skaidru mērķi – pasargāt un uzraudzīt.

Spēļu nozare plānotos ierobežojumus dēvē par vieniem no Eiropā stingrākajiem, un vēl cer iesniegt savus priekšlikumus likuma izskatīšanai Saeimā

Plāno lielāku vecuma slieksni azartspēlēm

Izmaiņas paredz palielināt vecuma slieksni, no kura atļautas azartspēles, no 18 gadiem uz 21 gadu.

Veselības ministrijas pētījumā secināts, ka azartspēles un loterijas Latvijā spēlē galvenokārt 25–34 gadus veci cilvēki. Ir vērojama tendence  spēlēšanu uzsākt arvien agrākā vecumā.

19% no 15–24 gadu veciem respondentiem norādīja, ka spēlēt sākuši pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas, 25–34 gadu vecu respondentu vidū to par sevi atzina 16 %, 35–44 gadu vecumgrupā – 15%, 45–54 gadu vecumgrupā – 14%, bet 55–64 gadu vecu respondentu vidū – tikai 9%.

Visas spēles un loterijas, izņemot spēles bingo zālēs, vairākums respondentu, kas tās spēlē, sāk spēlēt līdz 20 gadu vecumam, kas norādot uz specifisku risku klātbūtni un jaunākās spēlētāju grupas augstāku sociālo, ekonomisko un psiholoģisko ievainojamību, norādīts grozījumu anotācijā.

Tāpēc rosināts paaugstināt minimālo vecumu dalībai azartspēlēs, lai pasargātu "mazāk aizsargāto sabiedrības daļu, kurai vēl nav izstrādājies priekšstats un izpratne par finansiālo neatkarību, kā arī par azartspēļu negatīvo ietekmi uz turpmāko personas attīstību un tās spējām iekļauties sabiedrībā", teikts anotācijā.

Plānots noteikt vecuma ierobežojumu dalībai izlozēs personām, kas nav sasniegušas 18 gadu vecumu.

Līdz šim vecuma ierobežojums attiecībā uz dalību izlozēs nebija noteikts.

"Latvijas Loto" kopš 2012. gada brīvprātīgi ievēro neieteikt spēlēt loterijas personām līdz 18 gadu vecumam. Šāda informācija tiek norādīta un integrēta uz visiem "Latvijas Loto" produktiem – momentloterijām, skaitļu loteriju kuponiem un kvītīm, kā arī loteriju interneta veikala mājaslapā.

Bet likumprojekts paredz ieteikuma vietā ieviest saistošus ierobežojumus.

Premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") valdības sēdē, paužot atbalstu likuma izmaiņām, uzsvēra, ka ir arī jādomā, kā jauniešiem piedāvāt interesantas sportiskās aktivitātes, jo, kad viņi aug, viņiem vajag nodarbošanos, un telefons un internets ar azartspēlēm, kur spaidīt pogas, viņiem liekas saistošs, ja nav pietiekami labas alternatīvas.

Lielāks minimālais spēļu automātu skaits – mazāk spēļu zāļu

Paredzēts paaugstināt minimālo spēļu automātu skaitu spēļu zālēs no 20 līdz 25, novēršot maza izmēra spēļu zāļu daudzumu valsts teritorijā, samazinot azartspēļu pieejamību.

Saskaņā ar biedrības "Latvijas Spēļu biznesa asociācija" sniegtajiem datiem provizoriski minimālā spēļu automātu skaita palielināšana līdz 25 vienībām ietekmētu 129 spēļu zāles, kurās kopumā tiktu uzstādīti aptuveni 548 spēļu automāti.

Tāpat būtu nepieciešams slēgt 29 spēļu zāles, kurās nav iespējams palielināt attiecīgo automātu skaitu un vairs netiktu izmantoti 454 spēļu automāti, norādīts likuma grozījumu anotācijā.

Lai izvairītos no azartspēļu organizēšanas vietu pārmērīgi pamanāmā fasāžu noformējuma, likumprojekts paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt tām vienotas prasības. Tās definēs, kāda informācija un kādā apmērā ir atļauta izvietošanai uz azartspēļu organizēšanas vietu fasādēm.

Kontroles sistēma un laika ierobežojumi

Plānots noteikt pienākumu azartspēļu organizētājiem un interaktīvo izložu organizētājam ieviest ar azartspēļu spēlēšanu saistīto risku uzraudzības un kontroles sistēmu.

Tā paredz aizsargāt spēlētāju no azartspēļu atkarības izveidošanās riska un nepieļaut tādu personu spēlēšanu, par kurām ir aizdomas, ka tām pastāv azartspēļu atkarību izveidošanās risks.

Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece Olga Bogdanova valdības sēdē skaidroja, ka vēl taps valdības noteikumi, kuros būs paredzēti konkrēti kritēriji, pēc kuriem varēs "identificēt sarkanos karodziņus", kuru dēļ var liegt konkrētas spēles vai atrašanos konkrētajā spēļu zālē.

Šos priekšlikumus gan vērtēs Saeimā.

"Lai varētu sekot līdzi, kā cilvēki spēlē, cik daudz spēlē, cik bieži, ar kādām naudas summām. Un, lai varētu sekot līdzi, ja pamana jau kādu parādījušos risku. Ir noteikts uzdevums azartspēļu organizatoriem sazināties pie noteikta riska līmeņa. Galvenais uzsvars ir uz spēlētāju aizsardzību.

Deputātiem droši vien būs ļoti daudz priekšlikumu, kā vienmēr par šo tēmu visiem ir daudz ko teikt," sprieda Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne.

Vienlaikus likumprojekts paredz ieviest azartspēļu spēlētāju personalizētās viedkartes, kas rada plašākas iespējas identificēt atkarības no azartspēļu spēlēšanas.

Tāpat plānots noteikt azartspēļu organizēšanai laika ierobežojumu no plkst. 6.00 līdz plkst. 9.00, izņemot totalizatoru vai derību likmju pieņemšanu.

Plānots aizliegt organizēt interaktīvās azartspēles ilgāk par 21 stundu vienā nepārtrauktā vai vairākās atsevišķās sesijās kopā 24 stundu periodā. Tādējādi ierobežos spēlētāja ilgstošu dalību azartspēlēs vai interaktīvajās azartspēlēs, norādīja Finanšu ministrija.

Likumprojekts nosaka arī deleģējumu Ministru kabinetam noteikt pienākumu azartspēļu organizētājiem reģistrēt apmeklētājus, kas nodrošinātu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanas saistītu risku samazināšanos, informēja ministrija.   

Nepasniegs ēdienu pie spēļu automātiem un galdiem un aizliegs bezmaksas alkoholu

Izmaiņas arī paredz, ka kazino, spēļu zālēs, bingo zālēs, kurām ir azartspēļu organizēšanas vietas licence, turpmāk nebūs atļauts pienest (servēt) ēdienu, piegādāt (pienest) pārtikas preces, kā arī patērēt pārtiku un gatavos ēdienus atsevišķās vietās vai telpas zonās, kurās atrodas spēļu automāti, kāršu, kauliņu un ruletes spēļu galdi vai citas azartspēļu iekārtas.

Tātad azartspēļu organizētājam ir pienākums norādīt atsevišķas vietas (bāri vai atpūtas telpas), kur šādi pakalpojumi tiek nodrošināti un notiek pārtikas tirdzniecība.

Šādi spēlētājus cer atturēt no ilgstošas atrašanās pie spēļu automāta, kāršu, kauliņu un ruletes spēļu galda vai citas azartspēļu iekārtas visa azartspēļu organizēšanas vietas apmeklējuma laikā, kā arī sekmēt azartspēļu spēlētāju spējas saglabāt kontroli pār notiekošo un mazināt  pārmērīgas aizraušanās (azarta) riskus.

Likumprojekts paredz arī aizliegt azartspēļu organizēšanas vietā piedāvāt alkoholiskos dzērienus bez maksas.

Nozare vēl cer Saeimā diskutēt par detaļām

Latvijas Spēļu biznesa asociācijas valdes priekšsēdētājs Arnis Vērzemnieks savukārt klāstīja, ka nozare apzinoties, ka būs ierobežojumi, ko tā būs spiesta pieņemt, piemēram, par darba laiku. Tomēr vēl ir nianses, par ko parlamentā puses diskutēs.

"Regulējums Latvijā ir samērā stingrs. Pieņemot visus šos ierobežojumus, tas noteikti kļūs par ļoti, ļoti stingru, un mēs noteikti pēc tā regulējuma stingrības būsim viena no topa valstīm Eiropā. Pilnīgi noteikti. Faktiski nākamais solis būtu aizliegt azartspēles kā tādas vispār. Protams, ļoti daudz kam mēs kā nozare nepiekrītam," atzina Vērzemnieks.

Tikmēr Latvijas Interaktīvo azartspēļu biedrība LTV sniedza rakstisku komentāru, norādot, ka zināmā mērā šie ir kompromisi.