Robežsargi Augšdaugavas novadā apturēja kādu "Ford Transit" markas mikroautobusu, kuru vadīja Turcijas pilsonis. Dokumentu pārbaudes laikā konstatēts, ka persona uzturas Latvijā bez ceļošanas dokumenta, kā arī nevarēja paskaidrot savas uzturēšanās mērķi.
Pēc neilga brīža netālu no apturētā mikroautobusa robežsargi konstatēja 13 personas bez ceļošanas dokumentiem, kā arī derīgām vīzām un uzturēšanās atļaujām.
Savukārt Krāslavas novadā robežsargi sadarbībā ar Valsts policijas amatpersonām apturēja kādu "Toyota RAV4" markas automašīnu, kuru vadīja Igaunijas pilsonis. Arī šajā gadījumā dokumentu pārbaudes laikā konstatēts, ka transportlīdzekļa vadītājs uzturas Latvijā bez derīga ceļošanas dokumenta, bet
automašīnas salonā atrodas četras personas bez ceļošanas dokumentiem, kā arī derīgām vīzām un uzturēšanās atļaujām.
Pret abiem transportlīdzekļu vadītājiem uzsākti kriminālprocesi.
Pret Turcijas pilsoni – pēc Krimināllikuma 285. panta trešās daļas un 15. panta ceturtās daļas par personas nelikumīgas pārvietošanas pāri valsts robežai mēģinājumu, ja šāda iespēja nodrošināta vairāk nekā piecām personām. Par minētajām darbībām personas var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz astoņiem gadiem.
Savukārt pret Igaunijas pilsoni – pēc Krimināllikuma 285.1 panta otrās daļas par apzinātu personas nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā, ja šāda iespēja nodrošināta divām vai vairākām personām. Par šīm darbībām personas var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem.
Tāpat abas personas sauktas pie administratīvās atbildības par uzturēšanos Latvijas Republikā bez derīga ceļošanas dokumenta.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.
Latvija 2022. gadā sāka būvēt žogu uz austrumu robežas, lai nodrošinātu drošību un kontrolētu pārkāpumus uz robežas. Šī gada jūlijā žoga izbūve gar Baltkrievijas robežu pabeigta. Vēl turpinās nepieciešamās infrastruktūras izbūve.
Baltkrievijas robežas izbūves izmaksas ir 125 miljoni eiro, bet Krievijas robežas – 146 miljoni eiro.
Latvijas–Krievijas robežjoslas infrastruktūru paredzēts izbūvēt agrāk, nekā paredzēts iepriekš, – 2025. gadā. Optiskā kabeļa ievilkšanu un kameru uzstādīšanu gar žogu plānots paveikt līdz 2026. gada beigām.
