ĪSUMĀ:
- Tiesībsargs novērojis – skolas mēdz pieprasīt vecākiem pirkt mācību līdzekļus, kas pēc likuma jānodrošina skolai.
- Vecākiem nav jāpērk materiāli vai izejvielas, kas nepieciešamas obligātā satura apguvei.
- Ja skolēns grib radīt kādu priekšmetu personīgai lietošanai, tad gan materiāls ir jāsagādā pašam.
- Skolotājam nav veikalā jāpērk mācību procesam nepieciešamie izejmateriāli; tie jānodrošina skolai.
- Par individuālajiem mācību piederumiem, piemēram, sporta tērpu, var lemt skolas padome.
- Skolas formastērpu no bērna skola pieprasīt nedrīkst; ziedojumi un dāvinājumi skolai būtu izskaužami.
Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere norādīja, ka vecāku iesniegumos redzams, – skolas vēlas pārlikt uz vecāku maciņiem to, kas būtu jānodrošina pašām. "Ceru, ka tie ir atsevišķi izņēmumi, nevis atgriešanās pie vecās prakses," uzsvēra Grāvere.
Tiesībsargs šādos gadījumos vispirms aicina vecākus vērsties pie skolas direktora, jo nereti skolotāji mācību līdzekļu sarakstu nesaskaņo ar izglītības iestādes vadītāju. Tomēr pats fakts, ka skolas vecāku ērtībām sagatavo mācību līdzekļu sarakstus, ir vērtējams pozitīvi, jo tas vieš zināmu skaidrību un arī palīdz plānot finanses.
Kas ir un kas nav jāpērk?
Konkrēts piederumu uzskaitījums pieejams tiesībsarga mājaslapā. Bērnudārznieku un skolēnu vecākiem sniegtais skaidrojums ir atšķirīgs.
Tiesībsargs atkārtoti vērsa vecāku un izglītības iestāžu uzmanību uz tām lietām, par kurām bija visvairāk neskaidrību. Viena no tādām ir materiāli mācību priekšmetam "Dizains un tehnoloģijas".
Tiesībsargs atgādināja, ka
vecākiem nav jāpērk audums, dzija vai jebkurš cits materiāls vai izejviela (piemēram, filcs vai saplāksnis), kuru izmanto mācību priekšmeta obligātā satura apguvei.
Tāpat pašiem nav jāiegādājas tādas specifiskas lietas kā rokas figūrzāģa asmeņi, pagarinātāji, nagliņas, maketa naži u.c. Materiāls vecākiem jāiegādājas tikai tad, ja bērns rada priekšmetu vai produktu savām vajadzībām. "Savām vajadzībām" nozīmē, ka skolēns mācību procesā to rada pēc savas vēlmes.
Piemēram, ja mācību programmā ir paredzēts uzadīt zeķi, tad šis produkts tiks radīts obligātā satura apguvei – skolēnam nav iespēju izvēlēties, vai viņš vēlas adīt, jo par darbu ir jāsaņem vērtējums. Tātad materiāli (dzija, adāmadatas) ir jānodrošina skolai, un skola arī paturēs sagatavoto zeķi, kuru vēlāk var izārdīt un dziju izmantot atkārtoti.
Taču skolēns var vēlēties uzadīt zeķu pāri personiskai lietošanai, un tādā gadījumā materiāls (dzija) būs jāsagādā pašam skolēnam.
Arī šis zeķu pāris tiks radīts obligātā satura ietvaros un novērtēts, taču gala rezultātu skolēns drīkstēs paturēt.
Otrs un lielākais bloks ir kancelejas piederumi. Ja skolās to lietošana nav saistīta ar konkrēta mācību priekšmeta apguvi un iegādi lielākoties nodrošina vecāki, tad bērnudārzos tādas lietas kā zīmuļi, flomāsteri, dzēšgumijas, šķēres un citas lietas nav jāsarūpē vecākiem –
tos nodrošina bērnudārzs, jo apgūstamā prasme ir iemācīties ar tiem rīkoties – tie ir nepieciešami izglītības satura apguvei.
Arī dzeramais ūdens ir jānodrošina skolai un bērnudārzam, bet vecāki var sarūpēt individuālo ūdens pudeli pēc vēlmes.
Pedagogam nav jāpērk vajadzīgie izejmateriāli
Iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību lielā mērā ir atkarīgas no tā, vai pedagogs ir nodrošināts ar darbam nepieciešamajiem mācību līdzekļiem. Tie jānodrošina darba devējam – šajā gadījumā izglītības iestādei un pašvaldībai.
"Faktiski bieži vien pedagogi ir nostādīti ķīlnieka lomā. Likumā ir skaidri noteikts, kas mācību vajadzībām jānodrošina skolām un ko vecākiem.
Tas nozīmē, ka dizaina un tehnoloģiju skolotājam nav jādodas uz veikalu un jāpērk naglas, bet gan šie vajadzīgie līdzekļi jānodrošina skolas vadībai,"
skaidroja Tiesībsarga birojā.
Skolas padome var lemt par individuālajiem mācību piederumiem
Saistībā ar mācību līdzekļiem sava loma ir izglītības iestādes padomei – tās ir tiesīgas lemt tikai par individuālajiem mācību piederumiem, kas jāpērk vecākiem. Tie ir personiskās lietošanas priekšmeti un materiāli, kuri tiek izmantoti kā mācību līdzekļi: kancelejas piederumi skolēniem, apģērbs un apavi, sporta tērps, higiēnas preces, kā arī citi materiāli, kurus, izmantojot mācību procesā, skolēns rada priekšmetu vai produktu savām vajadzībām.
Padomes lēmums vecākiem ir saistošs, ja tas ietver un ir attiecināms uz iepriekš minētajiem individuālajiem mācību piederumiem – padome var konkretizēt, kas ir jāpērk vecākiem un ko nodrošinās skola, kāds apģērbs ir svētku apģērbs, kuros svētkos jāierodas svētku apģērbā, no kura datuma nepieciešami maiņas apavi u.tml. Tad lēmums ir tiesisks, skaidroja tiesībsargs.
Padome nevar lemt par mācību līdzekļiem, kas jānodrošina izglītības iestādei.
Ja lēmums pieņemts attiecībā uz vēl kādiem citiem mācību līdzekļiem (tiem, kas jānodrošina skolai), lēmums ir prettiesisks jeb nelikumīgs, jo tas būs pretrunā Izglītības likumam.
Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents un Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns Latvijas Radio gan norādīja, ka kontekstā ar citiem šī brīža aktuālajiem jautājumiem izglītības jomā, piemēram, skolu tīkla reformu un skolu gatavību aizsardzības mācībai, jautājums par mācību piederumu iegādi neesot tik būtisks:
"Nu, no tādas mūsu direktoru sarakstes un tādām kaut kādām citām lietām neesmu pēdējos gandrīz divus gadus par šo kaut ko īpaši dzirdējis. Nedz manā skolā ir kaut kādi jautājumi saistībā ar šo, nedz arī kādam no valdes būtu kaut kas īpašs."
Tikmēr tiesībsargs šobrīd vēlreiz aktualizē jau iepriekš sastādīto sarakstu ar piederumiem, kas jāpērk pašiem un kas jāsagādā skolai, un aicina vecākus izvērtēt sarakstus, ko saņem no skolām.
Skolas formu, ziedojumus un dāvinājumus pieprasīt nedrīkst
Saistībā ar skolas formām tiesībsargs uzsvēra, ka
arī gadījumā, ja bērnam nav skolas formas, bērnam ir tiesības vienlīdzīgi ar citiem piedalīties mācību stundās un skolas rīkotajos pasākumos.
Ja vecāki nav nodrošinājuši savam bērnam skolas formu, bērnu nedrīkst sodīt viņa vecāku, aizbildņu vai ģimenes locekļu darbības, pausto uzskatu vai pārliecības dēļ.
Izglītības iestāde ir tiesīga saņemt papildu finanšu līdzekļus ziedojumu un dāvinājumu veidā, taču nedrīkst pieprasīt konkrētas vecāku iemaksas skolas fondā. Ziedojumi un dāvinājumi skolai vai dārziņam ir brīvprātīga vecāku labās gribas izpausme, skaidroja tiesībsarga birojā.
Arī tā saucamās klases naudas pedagogi nedrīkst pieprasīt. Ja vecāki sapulcē vienojas, ka šādi nelieli maksājumi ir nepieciešami, tad tā ir vecāku pašu izvēle.
Ja kāds no vecākiem neatbalsta iemaksu veikšanu, tad pārējie vecāki nevar šim vecākam uzlikt par pienākumu šādas iemaksas veikt.
Tiesībsarga ieskatā arī brīvprātīgas vecāku iniciatīvas ar naudas vākšanu dāvanām skolotājiem nav atbalstāmas. Tiesībsargs atgādināja – Latvijā pamata un vidējā izglītība ir bez maksas, un aicināja pašus vecākus lauzt neveselīgās tradīcijas. Vienlaikus arī izglītības iestādēm savos ētikas kodeksos būtu jādefinē skaidri principi un vērtības attiecībā uz dāvanu pieņemšanu. Šāda skaidrība samazinātu daudz nepatīkamu un neērtu brīžu abām pusēm – potenciālajiem dāvinātājiem un dāvanu saņēmējiem, norādīja Tiesībsarga birojā.
