ĪSUMĀ:
- Likuma izmaiņas ļaus valsts un pašvaldību izglītības iestāžu pedagogiem kompensēt ceļa un īres izdevumus.
- Izglītības iestāžu dibinātāji noteiks, kādus ceļa izdevumus kompensēt – privātā un/vai sabiedriskā transporta.
- Dibinātāji varēs arī noteikt kritērijus ceļa kompensācijai, piemēram, attālumu.
- Tāpat varēs kompensēt mājokļa īri, bet ne komunālos maksājumus.
- Ar šādām papildu kompensācijām cer risināt pedagogu trūkumu, īpaši reģionos.
Vairākas izglītības iestādes saskaras ar to, ka pedagogs nevar uzsākt darbu konkrētā izglītības iestādē, jo nav sabiedriskā transporta, lai no dzīves vietas nokļūtu uz darbu un atpakaļ, vai nav pieejams mājoklis, vai pieejamo mājokļu īres maksas nav tādas, ko pedagogs var atļauties.
Grozījumu anotācijā Izglītības ministrija skaidro, ka pedagogu trūkst gan valsts un pašvaldību, gan privātajās izglītības iestādēs, tomēr atšķirībā no privātajām iestādēm valsts un pašvaldību iestādēs atļauts tikai tas, kas noteikts normatīvajos aktos, tāpēc bez speciālas atrunas likumā pašvaldības nemaz nevar noteikt pedagogiem papildu atlīdzību.
Likuma izmaiņas ļaus valstij un pašvaldībām noteikt kārtību un apmēru, kādā pedagogiem var kompensēt transporta izdevumus un dzīvojamās telpas īres izdevumus.
Paredzēts, ka varēs kompensēt transporta izdevumus, kas radušies, izmantojot personīgo vai sabiedrisko transportu (izņemot taksometru) no pedagoga deklarētās dzīves vietas līdz izglītības iestādei un atpakaļ, kā arī dzīvojamās telpas īres izdevumus.
Ministrija atzīst, ka nav iespējams izveidot vienotu risinājumu visām Latvijas pašvaldībām, tāpēc izglītības iestāžu dibinātāji varēs paši noteikt apmēru un kārtību, kādā kompensēt radušos izdevumus, un nosacījumus, kad izdevumus kompensēs.
Izglītības iestāžu dibinātāji varēs izlemt, vai kompensēt tikai sabiedriskā transporta vai tikai personīgā transportu, vai abu izdevumus, tāpat varēs lemt pie kādiem apstākļiem izdevumus kompensēt, piemēram, pedagogs dzīvo noteiktā attālumā (dibinātājs nosaka attālumu) no izglītības iestādes un viņam nav iespēja nokļūt darba vietā ar sabiedrisko transportu tā neesamības dēļ vai neatbilstoša transporta kursēšanas laika grafika dēļ. Bet, lemjot par sabiedriskā transporta izdevumu kompensēšanu, tam, ka pedagogam ir savs transportlīdzeklis, nevajadzētu kalpot par iemeslu kompensācijas atteikšanai.
Dibinātājs attiecībā uz kompensācijām var noteikt konkrētu summas apmēru gadā vai noteikt kompensāciju procentos no izdevumiem, kas pedagogam ir radušies. Tāpat dibinātājs nosaka kārtību, kādi dokumenti iesniedzami, lai saņemtu kompensāciju. Deleģējums izglītības iestāžu dibinātājiem neparedz iespēju kompensēt komunālo pakalpojumu izdevumus (ūdens padeve, apkure, elektrība u.tml.).
Ņemot vērā to, ka šobrīd novērojama kritiska situācija ar pedagogu trūkumu izglītības iestādēs, jo sevišķi ārpus pilsētu robežām, likums pieņemams steidzamības kārtā, lai pēc iespējas ātrāk izglītības iestāžu dibinātāji varētu piemērot jaunās tiesību normas, norādīja ministrija.
Pēc Ekonomikas ministrijas aplēsēm līdz 2030. gadam izglītības nozares darbaspēka piedāvājums sasniegs vien 91% no pieprasījuma (līdz 2040. gadam – tikai 88%).
