ĪSUMĀ:
- Ne visi uzņēmumi zina pret Covid-19 vakcinēto darbinieku īpatsvaru. Darba inspekcija ļauj prasīt.
- Veikalu tīklos uzsvaru liek uz brīvprātību un informēšanu.
- Liels vakcinēto īpatsvars komercbankās un telekomunikāciju uzņēmumos.
- Daļa transporta uzņēmumu nemaz nezina, cik šoferu ir vakcinēti.
- "Rīgas satiksme" no nākamā gada plāno vakcinētajiem darbiniekiem bonusa sistēmu.
- Ražošanā pieeja ļoti atšķiras un atkarīga no uzņēmuma vadības.
- Piemēram, "Latvijas maizniekā" Daugavpilī vakcinēti esot 100%, bet nevakcinētus darbā nemaz nepieņem.
- Ko drīkst un ko nedrīkst darba devēji? Skaidro Darba inspekcija.
- Uzņēmēju organizāciju skatījums atšķiras – vieni grib vairāk regulējuma, citi ne.
Vasaras vidū valdība lēma ļaut ikvienam darba devējam no 1. oktobra no darba atbrīvot tos darbiniekus, kas nav nedz izslimojuši, nedz vakcinējušies, nedz arī ir gatavi uzrādīt negatīvu Covid-19 testu. Taču Saeimai šī ideja cauri netika. Tādējādi pašlaik pašu darba devēju ziņā ir atstāts tas, kā risināt un savienot gan vakcinētu, gan nevakcinētu darbinieku intereses, viņu bažas un bailes ar savām biznesa interesēm, cenšoties neciest no Covid-19 uzliesmojumiem savos darba kolektīvos.
Maijā Nacionālais veselības dienests aicināja uzņēmējus ieviest dažādus bonusus, lai darbiniekus motivētu vakcinēties, bet jūnijā uz ko līdzīgu aicināja arī ekonomikas ministrs. Kādas pieejas izvēlējusies Latvijas uzņēmumi?
Informē un skaidro
Veikalu tīkls "Rimi"
- Darbinieku skaits: vairāk nekā 6500.
Cik vakcinējušies pret Covid-19, uzņēmums precīzi nezinot, jo tā ir sensitīva informācija, ko neapkopojot. "Mēs varam tikai uzskatīt, ka mūsu lielā darbinieku saime, kas ir vairāk nekā seši ar pusi tūkstoši darbinieku, ir tieši tāds pats mūsu sabiedrības atspoguļojums. Ja konkrētā vakcinēšanās aptvere sabiedrībā ir noteiktie procenti, plus mīnus 50, tad mūsu darbinieki ir tieši tāda pati sabiedrība," sacīja SIA "Rimi Latvia" sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite.
Nekādi bonusi vai priekšrocības vakcinētajiem neesot. Nevakcinētos informēšot plašāk. "Piemēram, esam ieplānojuši informatīvas sesijas ar attiecīgiem speciālistiem, kādus papildu materiālus, lai darbinieki saņemtu pilnvērtīgo informāciju," sacīja Bite.
Veikalu tīkls "Maxima"
- Darbinieku skaits: vairāk nekā 7000.
Galvenā pieeja: informācija, lekcijas darbiniekiem. "To [informēšanu] veicam ar zinātnē balstītu pieeju, ar dažādu profesoru iesaisti no Stradiņa universitātes. Tāpat arī ģimenes ārstus iesaistām, kas veic šo informatīvo funkciju un skaidro, arī varbūt lauž dažādus mītus vai stereotipus, kas ir radušies publiskajā telpā," pastāstīja "Maxima Latvija" komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule.
Veikalu tīkls "Citro"
- Visvairāk veikalu Kurzemē, nedaudz arī Latgalē.
"Tāds stingrais uzstādījums [nav], un kontroli mēs šobrīd neveicam. (..) Tai pašā laikā mudinām un paši – visa administrācija – esam vakcinēti, norādot to kā piemēru, ka tas, pirmkārt, jau pašiem, otrkārt, arī apkārtējiem iedzīvotājiem vai apmeklētājiem būtu svarīgi, ka esam arī vakcinēti," sacīja "Citro" zīmola veikalu apvienības SIA "Latvian Retail Management" valdes priekšsēdētājs Imants Kelmers.
Veikalu tīkls "Top"
- Darbinieku skaits: apmēram 4000.
Vakcinēto īpatsvaram seko līdzi, bet nevakcinētos cenšas apgādāt ar informāciju. Īpašu vakcinēšanās "burkānu" nav.
"Kopumā esam par vakcinēšanos jebkurā gadījumā kopējās sabiedrības veselības dēļ, jo īpaši tagad, jo šobrīd mēs novērojam jaunā delta paveida strauju izplatīšanos, kas, protams, arī vistiešākajā veidā ietekmē veikala darbību. Tas, ko mēs esam novērojuši, ka saslimst tieši nevakcinētie darbinieki," pastāstīja tīkla "Top" valdes locekle Ilze Priedīte.
Degvielas uzpildes staciju tīkls "Circle K"
- Darbinieku skaits: aptuveni 700.
"Pēc aplēsēm, visās "Circle K" struktūrvienībās kopumā – gan birojā, gan stacijās, gan arī biznesa centrā – vakcinācijas aptvere varētu būt aptuveni 70% no darbiniekiem, kas šobrīd ir saņēmuši vismaz vienu vakcīnas devu. Lielāks vakcinēto īpatsvars ir biroja darbinieku vidū, tomēr ir arī "Circle K" degvielas uzpildes stacijas, kurās pilnīgi visi darbinieki ir vakcinēti," pastāstīja "Circle K Latvia" komunikācijas konsultante Ieva Stūre.
Tas panākts bez kādām īpašām motivācijas programmām. "Uzņēmums neplāno atbrīvot no darba nevakcinētus darbiniekus, kā arī nav paredzētas nekādas īpašas bonusu programmas vakcinētajiem," sacīja Stūre.
Kiosku tīkls "Narvesen"
- Darbinieku skaits: aptuveni 800 darbinieki.
Vakcinēto īpatsvars nav zināms.
"Burtiski pirms pāris nedēļām mēs arī atklāti parakstījām dažādības hartu, vienkārši publiski un visiem oficiāli paziņojot, ka mēs iestājamies un respektējam mūsu darbinieku dažādās izvēles, tostarp arī izvēli vakcinēties vai nevakcinēties," sacīja SIA "Narvesen Baltija" valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena.
- Veikalu tīkls "Depo"
Darbinieku skaits Latvijā: vairāk nekā 1000.
Vairāk nekā 70% vakcinēto. Īpašas bonusu programmas nav, bet ir bēdīga pieredze. Par to pastāstīja "Depo" darba aizsardzības nodaļas vadītājs Artūrs Putrālis: "Pagājušajā gadā Jēkabpilī mēs piedzīvojām Covid-19 uzliesmojumu, kur diemžēl uz pāris dienām nācās mūsu veikalu slēgt, pēc kā mēs esam guvuši gana lielu mācību un to, ka tas uzņēmumā var pēkšņi pāris dienu laikā pārņemt veselu struktūrvienību. Mēs arī darbiniekiem stāstām šo piemēru. Cik mums sanāca izanalizēt,
no viena darbinieka četru darba dienu laikā tika inficēti 19 darbinieki. No 19 darbiniekiem kontaktpersonas bija praktiski viss veikals."
Tagad "Depo" cenšas miermīlīgām metodēm panākt visu darbinieku vakcināciju. "Ļoti daudz darbinieku vidū ir mīti, "antivakseru", kas īsti pat negrib iedziļināties, viņi ir pret, bet mēģinām ar tiem strādāt un plānot darbus arī tā, lai šie cilvēki nebūtu tiešā kontaktā ar, piemēram, ļoti lielu cilvēku plūsmu," pastāstīja Putrālis.
Kā labo piemēru, kā panākt darbinieku vakcināciju, "Depo" pārstāvis minēja Lietuvu, kur arī ir "Depo" veikali: "Lietuva jau jūlija beigās diezgan stratēģisku mērķtiecīgu signālu deva mazumtirdzniecības nozarei, kur jūlijā beigās bija noteikts, ka visiem, kuri ir nevakcinēti darbinieki mazumtirdzniecības nozarē, ir iknedēļas skrīnings. Un tas nedēļas griezumā deva "Depo" tīklā plus 30% pieaugumu tieši cilvēkos, kuri saprata, ka ir ceļš: vai nu testēšanās ik nedēļu, vai nu es eju vakcinēties. Ja tu netestējies noteiktajā termiņā un neuzrādi darba devējam negatīvo testu, tad darba devējam nevis ir tiesības, bet ir pienākums šo darbinieku atstādināt no darba līdz tam brīdim, kamēr viņš iesniedz šo testu." Šos testus pagaidām apmaksā valsts. Turklāt Lietuvā no 13. septembra ievieš būtiskas izmaiņas arī pircējiem, proti, lielveikali pieejami tikai ar sertifikātu vai negatīvu testu, par ko jāmaksā pašam.
Tātad lielākie Latvijas mazumtirdzniecības uzņēmumi, izņemot "Depo", šobrīd attiecībā uz savu darbinieku vakcinācijas aptveri ir diezgan relaksēti, norādot, ka svarīga izvēles brīvība, galvenais – sniegt informāciju un citādi neko neuzspiest.
Ko atklāj uzņēmumu darbinieki
Šīm oficiālajām atbildēm apstiprinājumu "Aizliegtais paņēmiens" guva, zvanot uz "Circle K" sludinājumu par brīvu pārdevēja vakanci.
"Aizliegtais paņēmiens": Pie jums arī ir jābūt tai Covid-19 vakcīnai, sertifikātam, lai vispār varētu pieteikties un strādāt?
"Circle K": Nē, nē. Pieteikties jūs pagaidām varat. Noteikti arī nav tāda. Viss kārtībā.
"Aizliegtais paņēmiens": Varētu būt, ka tas kaut kā obligāti? Zini kā, te jau runā visu kaut ko. Nevar jau vairs saprast.
"Circle K": Nē, tas nav atkarīgs no mūsu uzņēmuma. Mēs to pagaidām neprasām. Tas būs obligāti tikai tad, ja valstī noteiks, ka, piemēram, nevar strādāt tirdzniecībā. Jā, es arī no vairākiem kandidātiem esmu dzirdējusi, ka citiem uzņēmumiem jau pirmais jautājums, ko pārrunās jautā, vai ir Covid-19 pote.
"Aizliegtais paņēmiens" uzrunāja kādu "Maxima" darbinieku pie veikala:
Es gribēju pajautāt, kā jums te ir ar vakcinēšanos. Vai te prasa?
Nē.
Nē? Es pagaidām neesmu pati vēl…
Kam ir, tam ir, kam nav, tam nav.
LTV raidījums aprunājās arī ar kādu "Rimi" darbinieku:
Nu, praktiski nē, tā baigi nespiež.
Es neesmu pati tagad vēl…
Es arī neesmu, nē. (..) Nē, nu, veikals būs pēdējais. Ja, pieņemsim, vairs nelaidīs nevakcinētos iekšā, pieņemsim, kaut kādi galīgi murgi tiek… Bet līdz tam, kamēr... Šeit visu laiku būs ar maskām. Un es domāju, ka viņi tā neriskēs, jo bišku jau ir sabijušies laikam. Jo to obligāto arī noņēma. Par ko mēs baidījāmies, ka neieliek kaut kādā sanitārajā grāmatiņā vai komisijā.
"Aizliegtais paņēmiens" satika arī kādu valsts uzņēmuma "Latvijas pasts" darbinieci:
Es gribēju jautāt, kā jums te ir ar to vakcinēšanos. Vai to prasa tā kā obligāti?
Nū...
Vai pagaidām vēl nē?
Pagājušajā mēnesī mums bija tā: augustā pateica, ka no 1. oktobra, ja neesi vakcinēts, tad jānes ir tas tests. Tas bija augustā. Tagad viņi, valdība, spēra soli atpakaļ. Pasts vēl neko nav teicis. Nu, mēs gaidām, ko viņi teiks. (..) Mēs arī lielais vairums neesam (vakcinēti). Mēs arī tā kā gaidām. Principā mums jau te augšā ir tas punkts, un, ja jau kaut kas, tad mēs varam vienkārši aizskriet ātri.
Ko "Latvijas pasts" saka oficiāli?
Vakcinēties nevienu nespiež, bet bažas par slimības izplatīšanos esot. "Tas vakcinēto procents svārstās dažādās struktūrvienībās no nulles līdz simts procentiem. (..) Realitātē šobrīd bieži vien uzņēmumi cīnās par darbiniekiem. Visiem darbinieki ir vajadzīgi, īpaši labi darbinieki. Un jau obligātā veselības pārbaude dažkārt ir šķērslis, lai cilvēks uzsāktu darba gaitas, lai gan tas ir likumā ierakstīts un tam ir jābūt. Protams, arī nav ko slēpt – arī šis būs vēl viens šķērslis, un es domāju, ka būs daudz grūtāk piesaistīt darbiniekus," atzina "Latvijas pasta" valdes priekšsēdētājs Māris Vilcāns.
Bankās un tehnoloģiju uzņēmumos daudz vakcinēto
Bet kā ir komercbankās un telekomunikāciju uzņēmumos, kurās atbilstoši statistikai allaž bijušas augstākās vidējās algas valstī? Tajos pret Covid-19 vakcinēto darbinieku aptvere atklājas iespaidīga.
"Swedbank"
- Pret Covid-19 vakcinēti: 79% darbinieku.
"Mēs, protams, aicinām darbiniekus padomāt par savu veselību, par apkārtējo veselību. Mēs esam par vakcināciju, bet tai pašā laikā tas nav piespiedu pasākums kā obligāti. Jāsaka, ka kopējā tendence tomēr liecina, ka lielākā daļa darbinieku vēlas un vakcinējas pret Covid-19. Jo šis rādītājs, kopējais no darbinieku skaita, kas ir vakcinēti, ir 79%," pastāstīja "Swedbank" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.
"Citadele"
- Pret Covid-19 vakcinēti: aptuveni 70% darbinieku.
"Nav nekādi obligāti nosacījumi, bet mēs katrā ziņā veicinām un motivējam, un skaidrojam saviem darbiniekiem vakcinēšanās nepieciešamību. Šobrīd liekas, ka tas arī strādā. Šobrīd mūsu kolektīvā ir apmēram 70% vakcinēti," pastāstīja bankas "Citadele" valdes loceklis Valters Ābele.
"Bite"
- Pret Covid-19 vakcinēti: aptuveni 70–75% darbinieku.
"Patlaban mums ir aptuveni 900 kolēģu liels kolektīvs, un vakcinācijas aptvere ir 70–75%. (..)Mums ir bijušas "on-line" lekcijas par to, var gan uzdot jautājumus ārstniecības personām par to, ja ir kādas šaubas, bažas vai jautājumi, un saņemt šīs atbildes," pastāstīja "Bite" Korporatīvo un sabiedrisko attiecību vadītāja Una Ahuna-Ozola.
"Latvijas mobilais telefons" (LMT)
- Pret Covid-19 vakcinēti: gandrīz 90% darbinieku.
"Nekādas tādas dīvainas darbības kā loterijas vai prēmiju sistēmas uzņēmumā neorganizējam, un tas arī nav nepieciešams, jo vakcinācijas rezultāti, tai skaitā kopā arī ar pārslimojušiem, parāda, ka apzinīguma līmenis ir ļoti augsts un izpratne par šo procesu ir laba. (..) Ja kāda atsevišķa darbinieka spītība traucē nopietni darboties uzņēmumam, tad ir jautājums, vai tiešām šāda mūsu sadarbība ir nepieciešama," sacīja LMT prezidents un valdes priekšsēdētājs Juris Binde.
Transporta uzņēmumiem atšķirīgas pieejas
Aviokompānija "airBaltic"
- Pret Covid-19 vakcinēti: aptuveni 82% darbinieku, informēja "airBaltic" viceprezidente personālvadības jautājumos Alīna Roščina.
Taksometru pārvadājumu menedžēšanas uzņēmums "Bolt"
- Pret Covid-19 vakcinēto šoferu īpatsvars nav zināms.
Nekādas īpašas motivēšanas programmas nav. "Drīzāk būtu jāskatās, vai šī prasība vakcinēties tomēr varētu radīt negatīvu efektu, proti, šo pakalpojumu sniedzēju samazinājumu, kas šobrīd jau ir izteikts tīri sezonalitātes dēļ. Un, ieviešot prasību vēl par obligātu vakcinēšanos, tas varētu drīzāk radīt negatīvu efektu," sacīja "Bolt" reģionālais vadītājs Latvijā Kārlis Ķezberis.
"Rīgas taksometru parks"
- Pret Covid-19 vakcinēto šoferu īpatsvars nav zināms.
Arī šis uzņēmums sirgst ar darbinieku trūkumu, un vakcinētājos un nevakcinētajos viņus nedala. "Pie mums uzņēmumā nav nekādi šādi ierobežojumi ieviesti. Neviens no vadības nav arī ieteicis šādu lietu ieviest, tā kā mēs pagaidām pret to ļoti mierīgi elpojam. Patiesībā arī, apkalpojot klientus taksometros, pēc tam katrs taksometrs pēc klienta tiek cītīgi apstrādāts ar dezinfekcijas materiāliem, kā arī vadītāji brauciena laikā lieto sejas aizsegus, kā arī klientam jālieto sejas aizsegs," norādīja AS "Rīgas taksometru parks" valdes priekšsēdētājs Kaspars Muižnieks.
Lielākais Rīgas pašvaldības sabiedriskā transporta uzņēmums domā, kā palielināt vakcinējušos cilvēku aptveri, jo šobrīd ar to lepoties īsti nevar, bet riski ir augsti. "Strādājam pie tādiem atsevišķiem motivācijas elementiem, ko varētu realizēt no nākošā gada ar atsevišķu labumu piedāvāšanu tieši darbiniekiem, kuri var uzrādīt sertifikātu. (..) Teiksim, piešķirt papildu labumus, kas ir materiāli labumi, tātad apmaksājami nevis finansiāli naudā, bet iegūstami caur dažādiem pakalpojumiem vai precēm sadarbības partneros tieši tiem darbiniekiem, kas būs vakcinējušies. Šādus labumus nevarēs izmantot darbinieks, kurš būs izvēlējies nevakcinēties," pastāstīja "Rīgas satiksme" valdes priekšsēdētāja Džineta Innusa.
Ražošana – atšķirīga attieksme
"Aizliegtais paņēmiens" arī aplūkoja vairākus ražošanas sektora uzņēmumus.
Viens, kas noteikti izceļas šajā saimē, ir "Latvijas maiznieks" ar ražotni Daugavpilī, kur strādā aptuveni 300 darbinieku. Vakcinējušies esot visi jeb 100%.
Par uzņēmuma pieredzi pastāstīja AS "Latvijas maiznieks" mārketinga projektu vadītāja Undīne Svelpe: "Sākumā, kad cilvēks nevēlējās vakcinēties, mēs nodrošinājām neklātienes darba apstākļus ofisa darbiniekiem. Bet ražošanā nebija tāda gadījuma īsti. Mums visi vakcinējās, un mēs neesam šķīrušies no darbinieka vakcinācijas dēļ. (..) Mums tāda kolektīvā atbildības sajūta ļoti augsta. Nebija ne konfliktu, ne kaut kāda tur pretošanās vai pretestība par šo ideju. Mēs arī rīkojām tādu kā darbinieku motivāciju ar iekšējām balvām. Arī jauni pieņemtie darbinieki mums visi vakcinēti, un nav bijusi problēma, jo
cilvēki, es domāju, automātiski saprot, ka ražošanā nevarēs strādāt bez vakcīnas."
Uzņēmumā atzina, ka darba intervijās vaicā par vakcināciju pret Covid-19. "Tas ir pirmais, ko mēs prasām, vai cilvēks ir vakcinējies un vai viņu interesē vispār vakcinēties, jo mēs nepieļaujam bezvakcīnas gadījumus, jo mēs nedrīkstam pakļaut nevienu kolēģi riskam," uzsvēra Svelpe.
Uzņēmumā "Dobeles dzirnavnieks" vakcinējušos darbinieku īpatsvars ir aptuveni 80%.
Galvenais instruments – aicināti uz sarunu veselības jomas speciālisti. "Veidojām atsevišķus seminārus mūsu darbiniekiem, lai viņi varētu uzdot jautājumus vai izteikt savas šaubas. Informācijas trūkums varbūt kādam bija, kur bija lieliska iespēja uzdot speciālistiem jautājumus un saņemt oficiālas atbildes," sacīja AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.
Un kā ar priekšrocībām vakcinētajiem? "Nevakcinētām personām ir jāvalkā uzņēmumā, tai skaitā ražošanā, sejas maskas. Taču ir arī dažādi citi, teiksim, kur diemžēl nevakcinētām personām izjutīs arī kādus ierobežojumus. (..) Katru gadu mēs rīkojam tādu kopīgu uzņēmuma gada pasākumu. Tad arī šogad šo pasākumu diemžēl varēs [apmeklēt] tikai personas, kuras ir pabeigušas pilnu vakcinācijas kursu," pastāstīja Amsils.
Salacgrīvas uzņēmumā "Brīvais vilnis" pērn tika konstatēts Covid-19 uzliesmojums, vairāk nekā 70 cilvēkiem bija pozitīvi testi. Tomēr uzņēmuma saimnieks Arnolds Babris pašlaik aktīvi ir uzstājies pret vakcināciju: "Saslimšanas viļņa nebija. Tā bija feika, feika ziņa, teiksim, PCR testu rādītājs. Man reāli ar Covid-19 saslima septiņi cilvēki no 300. (..) Tad, kad es atkārtoti uztaisīju [testu], nevienam nebija ne simptomu, nekas. Tagad pasakiet: man ticēt tam visam? Tā ir maucība, piedodiet."
Vai viņš aicina darbiniekus vakcinēties? "Es kolektīvam pateicu, ka tie, kas grib, tie var vakcinēties. Bet man nav nekādu tiesību spiest cilvēku vakcinēties ar nepārbaudītu poti. Man dēls pārslimoja Covid-19 smagā formā, bet mums ģimenē neviens nesaslima pie visa tiešā kontakta. Visa lielā ģimene. Tātad man ir dabīgā imunitāte. Priekš kam man savu imūno sistēmu izbalansēt," sacīja Babris.
Ko stāsta strādājošie?
Ko par vakcinēšanos un nevakcinēšanos pastāstīja uzņēmumu darbinieki, kad aicināti "Aizliegtā paņēmiena" "Facebook" kontā dalīties par savu līdzšinējo kolektīva pieredzi.
Līga: "Manā darbavietā darba devējs ir noteicis, ka koptelpās visiem ir jāvalkā maskas tik ilgi, kamēr visi nebūs vakcinējušies. Ikgadējā prēmija nevakcinētajiem būs uz pusi mazāka nekā vakcinētajiem. (..) Darba vieta – prestiža organizācija, kuras nosaukumu neatklāšu tik ilgi, kamēr neredzēšu, ka žurnālisti iestātos par patiesību."
Ritvars: "Būvobjektos maucam, kā vienmēr esam to darījuši. Te kaut kāda korona nevienu neinteresē, un visi ir veseli – bez jebkādām vakcīnām."
Kristīne: "Maskas kādu brīdi nevalkājam, ražotnē arī ne. Pavasarī bija saslimušie, situācija ātri tika novērsta, lai var turpināt strādāt. Kopumā neizjūtam Covid-19 ietekmi. Maskas pieejamas, dezinfekcijas līdzekļi arī. Daži ir vakcinēti. Uzņēmumam nepieciešami vēl vismaz 5 darbinieki klāt, par atlaišanu neviens pat nesapņo."
Krišjānis: "90% vakcinēti, nav problēmu."
Dzintars: "Strādājam kā parasti (celtniecības uzņēmums), nekādas maskas vai šķirošanas."
Namejs: "Nekā nedala. Visi velk maskas un dezinficē rokas. Vakcinēts vai ne – katra paša brīva izvēle."
Andrejs: "Mēs savā ģimenes uzņēmumā visi vakcinējamies nevis tādēļ, ka baigi baidītos, bet tādēļ, lai nenāk un nesoda pašapliecināties gribošie policisti."
Laura: "Nevakcinēti strādājam, ēdam kopā. Maskas liekam, apkalpojot klientus. Kad klienta nav, maskas neliekam."
Jānis: "Manā darba vietā ražošanā maskas netiek vilktas, bet runā, ka tie, kas nevakcinēsies, tiem tiks noņemta veselības apdrošināšana."
Rakstītājs Jānis atsaucās uz uzņēmumu "Tukuma piens". Oficiālu komentāru uzņēmuma vadība nesniedza, bet neoficiāli izdevās noskaidrot, ka tāda ideja tiešām esot apsvērta, bet lēmuma vēl nav. Vēl kā variants padomā esot papildu atvaļinājuma diena vakcinētiem darbiniekiem.
Plašu izklāstu uzrakstījusi kāda pašvaldības uzņēmuma darbiniece par to, kas notiekot, ja darbinieks nevakcinējas: "Atteikuma gadījumā pret konkrēto darbinieku tika vērstas aizvainojošas piezīmes, nievas un kliedzieni par darba meklēšanu citur. Vakcinācijas tempam pieaugot, protams, draudi, pazemojumi kļuva arvien spēcīgāki. Tas vadības izpratnē arī bija tas "burkāns", ar kuru darbinieks tika motivēts, proti, ar draudiem." Darbiniekiem esot arī pieprasījuši iesniegt vakcinācijas un pārslimošanas sertifikātus. "Attālinātajam darbam ir izveidoti tādi nosacījumi, ka vienkāršāk ir atnākt uz darbu un strādāt klātienē. (..) Mana stāsta morāle ir tā, ka ar draudiem var panākt tikai un vienīgi pretestību."
Inspekcija: Vakcinēšanās ir brīva izvēle
Kādi novērojumi ir Valsts darba inspekcijai, kas izskata darba strīdus?
"Visbiežāk uzdod jautājumus par to tiesisko regulējumu, kāds ir uz šo brīdi, vai darba devējs ir tiesīgs uzteikt vai atlaist no darba, ja tu neesi vakcinējies. Tāpat par testēšanu, ka atsevišķos gadījumos, kad tiek izvirzīts kā priekšnosacījums, ka vai nu jābūt izslimojušam, vai sadarbspējīgam vakcinācijas vai testēšanas sertifikātam," pastāstīja Valsts darba inspekcijas klientu atbalsta nodaļas vadītāja Dace Stivriņa.
Izņemot atsevišķas jomas, galvenā atbilde aizvien ir tā, ka vakcinēšanās pret Covid-19 ir brīvprātīga un tā ir darbinieka brīva izvēle.
Negatīvu Covid-19 testu gan, ja to paredz uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumi, darba devējs pieprasīt drīkst.
Savukārt jautāt par to, vai darbinieks ir vakcinējies pret Covid-19, drīkst, bet darbinieks drīkst arī neatbildēt. "Savukārt, ja darbinieks šādu informāciju nesniedz, tad darba devējs rīkojas it kā darbinieks nebūtu vakcinējies," skaidroja Stivriņa.
Vai darba devējs drīkst uzteikt veselības apdrošināšanas polisi, ja darbinieks nevakcinējas pret Covid-19? Ja polise ir darba līguma sastāvdaļa, tad nedrīkst.
"Šajā gadījumā ir jāsaprot– ja darba devējs ir izvēlējies uzņēmumā noteikt darbiniekiem veselības apdrošināšanu, tad arī ikvienam nodarbinātajam ir tiesības uz to veselības apdrošināšanu uzņēmumā. Ja darbinieks strādā pastāvīgā darba vietā, tad šajā gadījumā obligātā apdrošināšana uzskatāma kā darba samaksas daļa, un līdz ar to arī tiem darbiniekiem ir tiesības arī uz šādu vienlīdzīgu attieksmi un polišu esamību," skaidroja Stivriņa.
Kā ir ar bonusiem vakcinētajiem? Papildus brīvdienu un nelielās dāvanas Darba inspekcija pieļauj, bet gluži prēmijas gan ne.
Uzņēmēju organizācijas – grib vairāk un mazāk regulējuma
To, ka situācijas dažādos kolektīvos ir ļoti atšķirīgas, atzīst arī darba devēju organizācijas.
"Jau tagad ir nozares, kuras signalizē par šo problemātiku, ka neizdodas, ka nav vakcinācija darbinieku vidū. Tas, protams, rada riskus gan nodrošināt pakalpojumus, gan arī (..) pastāv šis risks, ka nebūs ko pieņemt vietā. (..) Protams, ka ir jāmeklē tādi risinājumi, kas atrisina to problēmu pēc būtības. Lai šo pakalpojumu var sniegt, lai uzņēmumi var turpināt darboties," sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes locekle, politikas daļas direktore Katrīna Zariņa.
Viņa norādīja uz testu aktīvāku izmantošanu. Bet, ja testi kā alternatīva, tad kurš par tiem maksātu – darba devējs, valsts vai pats darbinieks? "Ņemot vērā, ka šobrīd vakcīnas ir iepirktas pietiekami lielos daudzumos un valsts tās piedāvā bez maksas, un vakcinācija ir diezgan plaši pieejama, tad personai, protams, būtu pašai tests arī jāapmaksā," sacīja Zariņa.
"Darba devēju ieskatā ir jārada elastīgs un fleksibls regulējums attiecībā uz nodarbinātības organizēšanu. Piemēram, ko darīt gadījumos, ja darbiniekam nav sadarbspējīgais sertifikāts, kā varētu darbinieku norīkot citu darbu veikšanai, kā darbinieku varētu atstādināt no konkrēto pienākumu veikšanas. Tie ir tie jautājumi, kas darba devēju ieskatā būtu jārisina, pretējā gadījumā mēs atgriezīsimies pie rudens, ziemas scenārija, kad viss ir slēgts. Valsts šobrīd nav garantējusi, ka būs kaut kādi atbalsta mehānismi un tāda mēra atbalsta programmas, kādas bija iepriekšējā periodā," sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) jurists Jānis Pumpiņš.
Tātad darba devēji tomēr aizvien gaida kādu piedāvājumu no likumdevēja, kas uzņēmumiem dotu lielāku rīcības brīvību, kā organizēt vakcinētus un nevakcinētus darbiniekus.
Tikmēr divās jomās, kur regulējums jau diezgan skaidri nosaka, ko drīkst un ko nedrīkst vakcinēti cilvēki, līdz galam ar esošo situāciju tomēr nav apmierināti.
Proti, sabiedriskās ēdināšanas sektorā noteikts, ka nevakcinēti viesmīļi var strādāt tikai ārā, bet iekštelpās, kurās drīkst maltīti ieturēt viesi ar Covid-19 sertifikātu, viņus drīkst apkalpot tikai vakcinētie vai izslimojušie. Virtuvē, ja pavārs nevakcinējies, tad jāievēro divi metri un jāvelk maskas.
"65% mūsu kolektīva ir vakcinēti, un lielākā daļa no tiem ir darbinieki, kuriem ir tiešā saikne ar klientu, proti, tie ir viesmīļi. Ja mēs runājam par virtuvi, tad virtuve arī ir procesā, bet tā kā virtuve mūsu restorānā atrodas stāvu zemāk un mēs izmantojam produktu liftu, lai piegādātu ēdienus uz augšu, tad mūsu viesmīļiem ar virtuvi nav tādas ciešās saskares," skaidroja restorāna "36. līnija" līdzīpašnieks un šefpavārs, Latvijas Restorānu biedrības viceprezidents Lauris Aleksejevs.
Viņš pauda, ka viņiem piņķerīgie valdības noteikumi vēl ir izpildāmi, bet citiem esot daudz sarežģītāk. "Mēs tomēr vēlētos kaut kā virzīt atbalstu, lai [iekštelpās] tomēr ļautu arī personālam strādāt ar negatīviem testiem un apkalpot personas ar negatīviem testiem," sacīja Aleksejevs.
Skaistumkopšanas jomā kopš 1. septembra stājusies spēkā kārtība ar trim krāsu režīmiem:
- zaļais režīms – vakcinēts. Piemēram, frizieris var sniegt pakalpojuma sniedzējam klientam bez ierobežojumiem un bez maskām;
- dzeltenais režīms – gan pakalpojuma sniedzējam, gan klientam jābūt negatīvam testam;
- sarkanais režīms – vakcinēts frizieris drīkst apkalpot nevakcinētu klientu, kā arī bez testa, bet ar noteikumiem: individuāli, atsevišķā telpā, ar maskām.
Skaistumkopšanas saloniem ar to ir problēmas, pat ja meistari ir vakcinējušies. Salona "Maija" Brīvības ielā valdes locekle Anna Juhimuka pastāstīja, ka nākas plānot darba laikus tā, ka pie vakcinētajiem meistariem nevakcinēti klienti nāk tikai agros rītos vai vēlos vakaros. Daudzi potenciālie klienti atsakoties no šādas iespējas. Bet kur viņi paliek?