Trešdien oficiāli tapa zināms Siliņas piedāvātais Ministru kabineta sastāvs, par kura apstiprināšanu balsojums Saeimā plānots piektdien. Piedāvātajā valdībā, kurā ZZS ieņemtu četrus ministru posteņus, būtu arī Melnis, kurš ieņemtu klimata un enerģētikas ministra krēslu.
Pēc tam, kad 2022. gada decembrī Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja jaunās Klimata un enerģētikas ministrijas izveidi, Melnis sociālajā tīklā "Facebook" uzsvēra to, ka ZZS, tostarp viņš pats, balsoja pret ministrijas izveidi un "valsts budžeta līdzekļu izšķērdēšanu".
Nepilnus 10 mēnešus vēlāk Melnis kļuvis par iespējamo ministrijas vadītāju.
Vaicāts, kādēļ mainītas domas un ZZS ar Melni priekšgalā tomēr piekritis vadīt KEM, viņš portālam LSM.lv norādīja, ka valdības veidošanas sarunās panākta vienošanās vides jomu no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas līdz gada beigām pārcelt uz KEM.
Patiesi – to paredz Siliņas valdības deklarācija. Arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens to apstiprināja Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums".
KEM bez vides jomas bija viens no galvenajiem argumentiem, kādēļ ZZS asi kritizēja ministrijas izveidi, stāstīja Melnis.
"Vienkārši enerģētikā bez vides nekādi nevar sasniegt uzstādītos mērķus. (..) Uz doto brīdi šī ministrija jau ir pavisam cita, kopā ar vidi saliekot, jo tur jau iespējams ir sasniegt mērķi. Tā ir tas galvenais un tā būtiskākā atšķirība, kāpēc pilnībā mainījās arī mūsu viedoklis par to," pauda Melnis.
Viņš arī norādīja, ka KEM bez vides jomas būtu ļoti sarežģīti virzīt ar vidi saistītus jautājumus. "Tas, kas mūs darīja bažīgus, ja paliktu atsevišķi, tad šie jautājumi būtu ļoti stagnējoši un tos būtu ļoti grūti kustināt, jo visu laiku būtu jāveido sadarbība un kaut kur vienmēr kaut kas aizķeras. Tagad sadarbība būs jāveido ar citām ministrijām, bet lielo jautājumu risināšana būs pavisam citādāka," sacīja Melnis.
Lūgts komentēt darba prioritātes gadījumā, ja viņš kļūs par enerģētikas un klimata ministru, Melnis norādīja: "Pirmā prioritāte noteikti ir [elektrības] tarifi. Par to nav nekādu šaubu, par to mēs esam runājuši, diskutējuši, skatījuši, kā to var ieviest ātrāk dzīvē un sniegt maksimālu labumu iedzīvotājiem. Otra prioritātes, kas noteikti ir svarīga, ir Latvijas enerģētiskā neatkarība. (..) Trešais, protams, ir tie lielie mērķi, kas mums ir uzstādīti, uz tiem ir jāsniedzas, piemēram, klimatneitralitāte 2050. gadā – jau tagad tam ir jāliek ļoti spēcīgi pamati."
ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Viktors Valainis intervijā LTV raidījumā "Šodienas jautājums" pauda, ka vides organizāciju iebildes pret ministra kandidātu uztver kā uzmanības pievēršanu problēmjautājumiem.
"Kandidāts nav iestājies pret dabas atjaunošanas regulu, bet iestājies par to, ka šis jautājums jāskata direktīvas formā, " sacīja Valainis.
Dabas organizācijas kategoriski iebilst
Meļņa kandidatūra uz KEM vadītāja amatu visai ātri izsaukusi kritiku.
Latvijas vides organizācijas kopīgā vēstulē vērsušās pie Siliņas, norādot, ka tās kategoriski iebilst pret Melni klimata, enerģētikas un vides aizsardzības ministra amatā.
Vēstuli parakstījuši nodibinājums "Latvijas Dabas fonds", biedrība "Zaļā brīvība", nodibinājums "Pasaules Dabas fonds", Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija un citi. Kā norādīja organizācijas – "no trim koalīcijas partneriem ZZS ir viszemākā izpratne un kompetence par vides, klimata un dabas aizsardzības jautājumiem".
Tāpat organizācijas uzsver, ka Meļņa kļūšana par vadītāju ministrijā, kuras tiešais uzdevums ir īstenot tā dēvēto Eiropas "Zaļo kursu", ir "kliedzošs un nebijis precedents, kas apdraud Latvijas vides, dabas un klimata situāciju, tai skaitā Latvijas iedzīvotāju iespējas pielāgoties klimata pārmaiņu sekām".
Tikmēr Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docente, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle Latvijas Radio atzina, ka KEM nonākšana ZZS pārziņā ir interesanta, ņemot vērā, ka iepriekš, kad šo ministriju veidoja, ZZS to kritizēja un norādīja, ka tā ir naudas izšķērdēšana un šāda ministrija nav nepieciešama.
Šobrīd uzņemties šīs ministrijas vadību ir interesants solis, bet, protams, var jau teikt, ka tagad mērķis būs beigt naudu izšķērdēt, norādīja politoloģe. Viņa pieļāva, ka topošās valdības veidošanā politiskie spēki pieskaņo viedokļus un ir elastīgi savos uzskatos, jo ir kopā jāstrādā.
KONTEKSTS:
Pēc visu vasaru notikušām sarunām par iespējamu plašāku koalīciju, kuru veidotu 4 vai 5 partijas, septembrī tapa zināms, ka nākamo valdību veidos trīs politiskie spēki – parlamentā lielākā frakcija "Jaunā Vienotība" un līdz šim opozīcijā esošās Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) un "Progresīvie". Šādai koalīcijai būtu 52 balsis, bet ar neatkarīgā deputāta Oļega Burova ("Gods kalpot Rīgai") atbalstu – 53.
Topošā koalīcija vienojusies par valdības deklarācijas projektu un konkrētiem darbiem. Šogad plānots atrast veidu, kā daļēji kompensēt elektrības sadales tarifa kāpumu, veicināt banku konkurenci, nostiprināt pāru kopdzīves regulējumu un izstrādāt ilgtspējīgu izglītības finansēšanas modeli. Deklarācijas projektā 39 punktos apkopoti jaunās valdības galvenie sasniedzamie mērķi un uzdevumi.
