ĪSUMĀ:
- Mākslīgo intelektu arvien vairāk sāk izmantot mācību procesā.
- Skolēni un pedagogi to lieto, lai sagatavotos stundām, pārbaudes darbiem.
- Ar mākslīgā intelekta palīdzību tiek rakstīti arī kursa darbi, esejas.
- Vienus pieķer, citi tiek sveikā cauri.
- Ekspertu viedokļi atšķiras, vai mākslīgo intelektu izglītībā vajadzētu ierobežot vai aizliegt.
- Izglītības un zinātnes ministrija uzskata – neko aizliegt nevajag.
Robots pret šaha lielmeistaru. Kas ir mākslīgais intelekts?
Mākslīgo intelektu var salīdzināt ar šahu un datoru, kuram cilvēks māca to spēlēt. Vispirms datoram tiek izskaidroti šaha noteikumi, bet zināt noteikumus nenozīmē prast spēlēt – šī prasme rodas vairāku gadu pieredzē.
Kad pasaules slavenajam šahistam Garijam Kasparovam pretim sēdās nevis cilvēks, bet mākslīgā intelekta tā laika paraugs – firmas IBM radīts robots šahists "Deep Blue" –, sākotnēji sešu spēļu mačā uzvaru guva toreizējais pasaules čempions. Taču 1997. gadā, kad "Deep Blue" bija patrenēts vēl, Kasparovs cieta sakāvi – dators izrādījās varenāks.
Kopš tā laika ir pagājuši vairāk nekā 25 gadi, šaha roboti ir ikdiena. Datori prot spēlēt arī dambreti, monopolu un bridžu, prot skaitīt un rēķināt, kā arī strādāt ar tekstiem – loģiski salikt teikumus, rakstīt domrakstus, tulkot no vienas valodas uz citu.
"Mākslīgā intelekta modeļi, īpaši lielie valodas modeļi, ir trenēti ar milzīgu informācijas apjomu. Neskatoties uz to, ka cilvēka smadzenes ir ārkārtīgi spēcīgs rīks, tik milzīgu informācijas apjomu savā atmiņā [nevar paturēt]. Mākslīgā intelekta modeļi tiek trenēti ar daudzu cilvēku pieredzē radītiem datiem," skaidroja SIA "Tilde" biznesa attīstības vadītājs Kaspars Kauliņš.
Robotu galvenās sastāvdaļas ir programma jeb cilvēku veidoti algoritmi, milzum daudz datu un apjomīga datu pārstrādes jauda.
"Pēdējo 10, 15 gadu laikā visi šie trīs faktori ir strauji auguši, īpaši attiecībā uz datiem un procesēšanas jaudām. Tas ir ļāvis šai tehnoloģijai ļoti, ļoti strauji attīstīties," norādīja Kauliņš.
Par redzamāko mākslīgo intelekta sasniegumu pēdējā pusotra gada laikā ir kļuvis sarunu robots ar nosaukumu "ChatGPT", ko radījis uzņēmums "Open AI". Tā dibinātāju vidū vairāki datorzinātnieki, uzņēmēji, arī "SpaceX" un "Tesla" īpašnieks Īlons Masks.
VIDEO: Kā robots uzrakstīja eseju par Annas Brigaderes lugu "Sprīdītis".
Aizliegt vai neaizliegt mākslīgo intelektu mācību procesā?
"Ar mākslīgo intelektu ir tāpat kā ar pārtiku – našķi nav jāēd katrā ēdienreizē, bet dienā pa kādam jau var," raksta pedagoģe, bloga "Rasa par bērniem" autore Rasa Pakalniņa. "Ja man kā pedagogam mākslīgais intelekts atvieglo "garo palagu rakstīšanu" – lai iet! Tik un tā tas prasa manu piepūli – pārlasīt, izlabot, uzlabot, papildināt (..)
Mēs, pedagogi, šobrīd gatavojam bērnus un jauniešus profesijām, kuras vēl nepastāv. Un tās viennozīmīgi būs saistītas ar mākslīgo intelektu. Ir muļķīgi bērnus no tā attālināt, nedot, aizliegt. Visa atslēga ir balanss."
Savukārt kāds students atzina, ka mākslīgo intelektu mācību procesā sācis izmantot kopš pagājušā gada – sākumā, lai noskaidrotu dažādus sīkumus, bet vēlāk arī nopietnākiem nolūkiem:
"Lai gan ar to nelepojos, esmu arī uzrakstījis vienu kursa darbu, izmantojot tikai mākslīgo intelektu (..) Liekas, ka arī pasniedzēji neuzķēra, ka esmu izmantojis mākslīgo intelektu un darbs principā nav manis veidots, taču saņēmu ļoti labu vērtējumu."
Domnīcas "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka arī piekrita, ka roboti var noderēt mācību procesā:
"Neviens skolotājs nevar 30 skolēniem par vēja ģeneratoriem izskaidrot visu tik saprotami, kā to var izdarīt mākslīgais intelekts šobrīd (..)
Mākslīgais intelekts spēj piemēroties katra individuālajam zināšanu līmenim daudz labāk nekā vidējais skolotājs."
Arī kāda ķīmijas skolotāja atzina, ka mākslīgo intelektu ir izmantojusi, veidojot stundas saturu, smeļoties idejas tēmas pasniegšanai, taču ir nepieciešamas zināšanas ķīmijā, lai ievērotu, ka robots ne vienmēr sniedz patiesu informāciju.
"Skolēnu rīkošanās ar mākslīgo intelektu mani neuztrauc. (..) Ja skolēnam ir labas pamatzināšanas, kāpēc gan to neizmantot tehnisku, laikietilpīgu jautājumu atrisināšanai? Ja zināšanu skolēnam nav, tas tāpat būs redzams klases darbā, pārbaudes darbos," raksta skolotāja.
Latvijas Banku augstskolas padomes loceklis Andris Nātriņš uzskata, ka nav jēgas aizliegt mākslīgā intelekta izmantošanu: "Mākslīgā intelekta instrumentu klāsts, visdrīzāk, jau tuvākajā nākotnē lavīnveidīgi palielināsies.
Augstskolai, kura par galveno uzdevumu ir izvirzījusi sagatavot studentus profesionālajai karjerai, ir jāsagatavo tām iespējām un izaicinājumiem, ko rada "ChatGPT" un tam līdzīgie digitālie rīki."
Tiesa, vairākas izglītības iestādes pasaulē jau ir aizliegušas robota izmantošanu, bažījoties, ka skolēni un studenti to darbus sāks uzdot par savējiem. Piemēram, Ņujorkas un Losandželosas, ASV, skolās ir aizliegts populārais mākslīgā intelekta rīks "ChatGPT".
Savukārt vairākas ASV universitātes pieļāvušas, ka varētu pat likt studentiem esejas un pārbaudes darbus rakstīt ar roku.
Mākslīgais intelekts – pagaidām tikai perfekta viduvējība
"Mēs varam aizliegt jebko un zinām, ka tas nestrādās," norādīja Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes Fizikas nodaļas Studiju programmas direktors Mārcis Auziņš. "Tik ilgi, kamēr tehnoloģijas būs tur ārā, tik ilgi tās darbosies un tik ilgi tiks lietotas. Ir mākslīgais intelekts, un to izmantos – patīk mums tas vai nepatīk."
Viņaprāt, mākslīgais intelekts šobrīd uzskatāms tikai par perfektu viduvējību. Turklāt tas izmanto jau esošo informāciju un nekādi netraucē izglītības mērķim – attīstīt cilvēkos spēju radīt ko jaunu.
"Kamēr Pikaso nebija uzzīmējis savu kubismu, degunus aiz ausīm, brilles uz zoda un tā tālāk, neviens mākslīgais intelekts kubismu radīt nevarēja. Tad, kad Pikaso ir radījis kubismu, mākslīgais intelekts var viņu atkārtot," paskaidroja Auziņš.
Tikmēr uzņēmējs, "SAF Tehnika" valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs uzskata – mākslīgā intelekta tehnoloģijas būtu obligāti jāaizliedz līdz vidusskolai.
"Problēma ir, ja tev nav pamatu, tu nespēj ne iedot uzdevumu čatbotam, ko viņam vajag darīt, ne arī spēj izlasīt un saprast, ko viņš ir uzrakstījis," paskaidroja Bergs. "Visa šī gudrība, (..) visi rīki izbeidzas tanī brīdī, kad izbeidzas elektrība. Un elektrība mēdz izbeigties."
Bergs arī domā, ka esejas vajadzētu rakstīt stundu laikā, nevis mājās. Taču robots būtu noderīgs apjomīgu tekstu radīšanā par konkrētiem tematiem, piemēram, birokrātijā.
Kažoka pauda, ka skolām un augstskolām būtu jāmainās, taču viņai nav sajūtas, ka tās kaut mazliet būtu kam tādam gatavas: "Mani patiešām ļoti satrauc tas, kas notiks brīdī, kad parādīsies jaunie modeļi, kur latviešu valoda vairs vispār nebūs problēma?" viņa vaicāja.
Izglītības ministrija: Mākslīgo intelektu aizliegt nevajag
No valsts puses vienota kopējā nostāja ir par to, ka noteikti nevajag neko aizliegt, norādīja Izglītības un zinātnes ministrijas Informācijas tehnoloģiju (IT) departamenta direktora vietniece digitālās transformācijas jomā Ilona Platonova.
"Patiesībā nekas pēc būtības nav mainījies, mēs esam uzskatījuši, ka cilvēkam ir jāiesniedz paša sagatavots darbs.
Arī šobrīd esam bijuši liecinieki tam, ka vecāki, vecmāmiņas, privātskolotāji pilda darbus bērna vietā. Un šī ir tieši tāda pati situācija – kāds cits pilda darbus bērna vietā," viņa sacīja.
Taču ir svarīgi, lai pedagogi zina, kad mākslīgo intelektu ļaut lietot, un paši prot izmantot šādu rīku, gan gatavojoties stundām, gan pārbaudot skolēna zināšanas. Tādēļ ministrija par šiem jautājumiem organizē seminārus, tapušas vairākas filmiņas.
"Ļoti tuva asociācija ir kalkulators. Sešdesmitajos, septiņdesmitajos Eiropas pedagogi izgāja ar milzīgiem plakātiem, uz kuriem sarkaniem burtiem rakstīts – aizliedzam kalkulatorus! Šodien neaizliedzam kalkulatorus, bet pirmajās klasēs mācām bērniem rēķināt galvā – viņiem kalkulatoru izmantot neļaujam, bet nezinām, vai viņš mājasdarbu ir pildījis ar kalkulatoru vai bez," turpināja Platonova.
Vienlaikus ministrijas pārstāve pauda, ka būtu jāatsakās no garu sacerējumu rakstīšanas mājās – tie būtu jārada stundu laikā. "Iespējams, vairāk būs jāraksta īsie teksta gabali, piemēram, 10 minūtes stundas beigās jāspēj uzrakstīt koncentrēti," piebilda Platonova.
Robota garadarbs pielīdzināms plaģiātam
Arī augstskolu pārstāvjiem bija līdzīga nostāja – mācību procesā lietojiet kaut visus robotus pēc kārtas, tas ir pat atbalstāmi, bet kursa darbos, referātos, bakalaura un maģistra darbos robotu radīti teksti, kas uzdoti par savējiem, tiek pielīdzināti plaģiātam. Ir bijušas gan aizdomas, gan gadījumi, kad studenti pieķerti.
"Bija iesniegts kursa darbs (..) ar frāzītēm, kas neparāda īsti viņa domāšanas gaitu, ko docētājs jau laika gaitā iepazīst, un tad to mēs konstatējām," pastāstīja LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne Linda Daniela.
Arī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Studiju departamenta direktors Uģis Citskovskis atzina: "Tas nav noslēpums, arī mums ir gadījies, kad students uzdod darbu kā savu, bet mēs ar dažādiem pārbaudes rīkiem esam konstatējuši, ka tas ir mākslīgā intelekta radīts teksts."
Ir arī bijuši gadījumi, kad students par šādu necienīgu rīcību ir atskaitīts.
Rīgas Stradiņa universitātes Pedagoģiskās izaugsmes centra direktore Nora Jansone-Ratinika atzina, ka augstskola jau kopš 2014. gada izmanto rīku "Turnitin", lai atpazītu, vai darbu rakstījis cilvēks vai robots:
"Arī pasaules vadošajās universitātēs izmanto šo risinājumu. Mēs to atzīstam par labu, bet šis ir tehnisks risinājums, kas nevar dot simtprocentīgu garantiju, nedrīkst pieņemt lēmumus un secināt dzīva cilvēka vietā. Tāpēc ir docētāji."
Savukārt Rīgas Tehniskajai universitātei ir pašu radīts pārbaudes rīks.
"Rezultāti, ko esam ieguvuši no šīs izveidotās sistēmas, ir labāki nekā tie, ko esam nopirkuši ārpusē," pavēstīja Citskovskis. "Mēs priecājamies par to. (..) Noteikti arī piedāvāsim kolēģiem citās augstskolās."
Tiesa, "Aizliegtā paņēmiena" eksperimentā rakstītās esejas ar šo RTU rīku tā arī neizdevās pārbaudīt, jo augstskola aizbildinājās ar intensīvu jaunā akadēmiskā gada sākumu.
