ĪSUMĀ:
- Evika Siliņa nosauc plānoto topošās valdības sastāvu.
- LOSP pozitīvi vērtē Armanda Krauzes virzīšanu zemkopības ministra amatam.
- Vides NVO iebilst pret Kaspara Meļņa virzīšanu klimata un enerģētikas ministra amatam.
- Mediķu arodbiedrība nemierā ar VM atstāšanu "Jaunās Vienotības" pārziņā.
- LABS: Sociālos partnerus valdības plānu definēšanā vajadzēja iesaistīt ātrāk.
- Uzņēmēji: Pagaidām daļa valdības deklarācijas mērķu formulējumu ir visai izplūduši.
- Politoloģe: Kultūras ministrei Loginai būs daudz izaicinājumu.
- Siliņa: Katras nozares izaicinājumi būs mana un visas valdības līdzatbildība.
Valdību Saeimā, visticamāk, apstiprinās ar 53 balsīm, trīs koalīcijas partneriem – "Jaunajai Vienotībai", Zaļo un Zemnieku savienībai un "Progresīvajiem" ir 52 balsis, bet valdību varētu atbalstīt arī neatkarīgais deputāts Oļegs Burovs, kura pārstāvētā partija "Gods kalpot Rīgai" sadarbosies ar ZZS.
Atsevišķas nozares jau vērtē izraudzītos nākamos ministrus.
Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) uzskata, ka zemkopības ministra amata kandidāts Armands Krauze (ZZS) spēšot uzreiz saprast lauksaimniecības jautājumus un orientējas visās apakšnozarēs.
Vēstulē, ko parakstījis Latvijas Dabas fonds un "Zaļā brīvība", paustas bažas par Zemkopības ministrijas nodošanu ZZS pārvaldībā.
Vienlaikus Latvijas vadošās vides un dabas aizsardzības un dabas ekspertu organizācijas iebilst pret cita ZZS kandidāta – Kaspara Meļņa – virzīšanu uz klimata un enerģētikas ministra amatu, jo viņam trūkstot izpratnes un zināšanu par šo jomu.
Bet par veselības nozares nodošanu "Jaunās Vienotības" pārziņā iebildumi ir Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrībai. Tās vadītājs Valdis Keris sacījis, ka valdības deklarācijas projektā iekļautie 12% no valsts budžeta veselības aprūpes nozares pamatfunkciju izdevumiem ir nepietiekami.
Veselības nozares arodbiedrība atkārtoti uzsvēra, ka tas neatbilst Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ieteikumiem par minimālo valsts finansējuma līmeni veselības aprūpei. Keris izteica cerību, ka premjera amata kandidāte ņems vērā nozares viedokli, līdzīgi kā tas jau notika ar Kultūras ministriju, kuru pēc sākotnējās neoficiālās informācijas plānoja uzticēt bijušajam Satversmes tiesas priekšsēdētājam Gunāram Kūtrim, taču pēc skaļiem nozares iebildumiem viņš paziņoja, ka nemaz nepretendē uz šo amatu un Siliņa apliecināja, ka ministrija nebūs ZZS pārziņā.
Mediķu arodbiedrības kritikai nesteidz piekrist Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Egils Baldzēns, kurš gan piebilda – sociālos partnerus valdības plānu definēšanā vajadzēja iesaistīt ātrāk.
"Galvenais būs finansējuma apjoms veselības aprūpei. Ir iespējami veiksmīgi risinājumi, jo finanšu ministrs un veselības ministrs būs no vienas partijas. To mēs redzēsim tajā brīdī, kad valdības rīcības plānā būs izskatīti konkrēti risinājumi veselības aprūpes finansējuma modelim nākamajā gadā un vidējā termiņā," sacīja Baldzēns.
Nākamās valdības mērķus skaidrāk varēs izlasīt valdības rīcības plānā, kas gan vēl tikai taps.
Pagaidām daļa formulējumu ir visai izplūduši, vērtēja Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents uzņēmējs Andris Bite.
"Mūsu lielais vēstījums no abām uzņēmēju organizācijām bija, ka ir skaidri jānodefinē ekonomiskie mērķi. Mēs šajā deklarācijā sajutām ambīciju trūkumu ekonomikas plānā, un mūsu mērķis tomēr ir audzēt ekonomikas lielumu Latvijā, lai spētu nofinansēt izaicinājumus drošībā, sociālā sfērā un tamlīdzīgi," sacīja Bite.
Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docente, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle Latvijas Radio vērtēja, ka ir interesanti, ka pēc iebildumiem pret Kūtri Kultūras ministrijas vadībā viņu plāno ievēlēt par Saeimas priekšsēdētāju, it kā tas būtu otrās šķiras amats, lai gan tā ir ļoti nozīmīga pozīcija.
Viņas ieskatā daudz izaicinājumu būs arī topošajai kultūras ministrei Agnesei Loginai, jo viņa gan pārstāv nozari, bet nekad nav bijusi tik nopietnos vadošajos amatos.
Bet Hosama Abu Meri virzīšanu veselības ministra amatam politoloģe vērtēja drīzāk pozitīvi, pieļaujot, ka viņš ir cilvēks, kurš varētu mēģināt šo nozari atkal saliedēt.
Uz jautājumu par atsevišķiem ministru kandidātiem izteiktajiem iebildumiem premjera amatam nominētā Evika Siliņa atbildēja, ka katras nozares izaicinājumi būšot viņas un visas valdības līdzatbildība.
"Es domāju, ka dosim iespēju ministriem sākt darbu, tikties ar nevalstiskajām organizācijām, iepazīties ar jomu pavisam no cita skatpunkta kā līdz šim. Skaidrs, ka, ieņemot ministra amatu, tu uzņemies daudz lielāku atbildību, un arī visi ministri parakstīs piektdien valdības deklarāciju un uzņemsies šos principus ievērot," pauda Siliņa.
Saeimā balsojums par valdības apstiprināšanu plānots piektdien.
KONTEKSTS:
Pēc visu vasaru notikušām sarunām par iespējamu plašāku koalīciju, kuru veidotu 4 vai 5 partijas, septembrī tapa zināms, ka nākamo valdību veidos trīs politiskie spēki – parlamentā lielākā frakcija "Jaunā Vienotība" un līdz šim opozīcijā esošās Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) un "Progresīvie". Šādai koalīcijai būtu 52 balsis, bet ar neatkarīgā deputāta Oļega Burova ("Gods kalpot Rīgai") atbalstu – 53.
Topošā koalīcija vienojusies par valdības deklarācijas projektu un konkrētiem darbiem. Šogad plānots atrast veidu, kā daļēji kompensēt elektrības sadales tarifa kāpumu, veicināt banku konkurenci, nostiprināt pāru kopdzīves regulējumu un izstrādāt ilgtspējīgu izglītības finansēšanas modeli. Deklarācijas projektā 39 punktos apkopoti jaunās valdības galvenie sasniedzamie mērķi un uzdevumi.
