Jūnijā līdzās vairākiem citiem vardarbības gadījumiem skolēnu starpā Rīgas Lietuviešu vidusskolas vadītāja Jolanta Nagle Saeimas Cilvēktiesību komisijā iztirzāja savas skolas pieredzi ar kāda skolēna problemātisku uzvedību, kam ilgstoši nav rasts risinājums. "Bērns ir ļoti vardarbīgs, šobrīd no meitenes ļoti bieži tiek dzirdēti vārdi "es viņu nogalināšu". Protams, ir iesaistīta policija, un starpinstitucionālās sanāksmes ir bijušas. Meitene arī ne vienu reizi vien uz skolu bija atnesusi nazi un rādījusi bērniem, bet mums nav tiesību pārbaudīt, ko tas bērns uz skolu nes. Arī policijai nav tiesību pārbaudīt, ja māte neatļauj," vasarā stāstīja Nagla. Tagad Lietuviešu vidusskolas direktore šo tēmu Latvijas Radio komentēt atteicās un norādīja, ka konkrētais skolēns skolu mainījis.
Jārīkojas nekavējoties
Lai noteiktu konkrētu rīcības plānu šādos gadījumos, Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija ar atbildīgajām institūcijām šovasar izstrādājusi trīs līmeņu algoritmu.
Inspekcijas pārstāve Iveta Brīnuma iezīmē trešo līmeni, kas paredz skolas rīcību tādos vardarbības gadījumos kā seksuāla uzmākšanās, izvarošana vai miesas bojājumi: "Ļoti svarīgi šādos gadījumos ieviest krīzes komandu un noteikt katrā solī konkrētus uzdevumus un atbildīgo personu, kas to veiks. Šeit arī noteikti jāziņo policijai un arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, ja nepieciešams. Tie ir gadījumi, kad ir jāvēršas starpinstitūciju sadarbības grupā, kur pašvaldība analizē šo informāciju un saskaņo rīcību. Ļoti svarīgi šo sanāksmi sasaukt tuvāko stundu laikā. Mēs secinājām, ka
ļoti svarīgi iedzīvināt arī tādu kā zaļo koridoru, ka visas institūcijas pašvaldībā prioritāri un aktīvi strādā ar šo lietu.
Paralēli noteikti jāturpina sadarbība ar bērnu, klasi, cietušo, vecākiem."
Skatot algoritmu Saeimas komisijā, Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere bilda, ka šobrīd šis process notiek lēni un jādara viss iespējamais, lai tas patiešām ir nekavējošs, nevis vairāku dienu ietvaros. "Tiesībsarga birojā ir pētīti starpinstitūciju sadarbības grupu nolikumi pirms gadiem diviem, un tur tie termiņi ir ļoti gari, kad šīs grupas plāno sasaukt. Mūsu ieteikums, kas primāri jārisina, ka visās šajās situācijās šīm darbībām jābūt nekavējošām, bet mums "nekavējoties" ir 10 dienas utt.
Vienreiz tiem cilvēkiem, kas strādā bērnu tiesību jomā, ir jāsaprot, ka nekavējoties ir nekavējoties.
Un tas ir arī tas, ko mēs dzirdam no skolām: ja arī skola ziņo, tad tā risinājuma nav," norādīja Grāvere.
Plāns bērna uzvedības uzlabošanai
Mazāk riskantos gadījumos, piemēram, ja skolēns pārkāpis iekšējās kārtības noteikumus, tad algoritms paredz, ka skolai jāstrādā ar bērnu pašas izglītības iestādes vidē. Skolas vadībai ir jāizsaka aizrādījumi skolēnam un jāinformē vecāki, kā arī jāprasa paskaidrojumi.
Savukārt, ja nav tūlītēja riska dzīvībai un skolēns, piemēram, mutiski draud ar vardarbīgu izrēķināšanos, tad skolas vadība var lemt agresīvo skolēnu tajā dienā izglītot atsevišķā skolas telpā. Paralēli, iesaistot arī vecākus un psihologu, jāveido plāns bērna uzvedības labošanai.
Tāpat aicina nepaturēt šos gadījumus skolas iekšienē un ziņot policijai, ja līdzās draudiem ir aizdomas, ka skolēns ir atnesis uz skolu bīstamu priekšmetu. Arī šajā līmenī inspekcija rekomendē skolai iesaistīt ārējos resursus un rosināt starpinstitūciju sanāksmi.
Uz laiku atstāt ārpus skolas sienām?
"No LIZDA puses mēs šos jautājumus par vardarbības mazināšanu un drošas vides veicināšanu skolā jau cenšamies panākt četru gadu garumā, bet diezgan nesekmīgi, un šodien skolas cīnās ar sekām," sacīja Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga.
Viņa piekrīt, ka jāstiprina prevenciju, bet vardarbība skolās turpināsies, kamēr taps minētās krīzes grupas, jo skolās tam trūkst gan pedagogu palīgu, gan psihologu. Tāpēc LIZDA joprojām aicina pieņemt grozījumus Izglītības likumā, kas reālas vardarbības gadījumos dotu tiesības direktoram kopā ar citām iestādēm uz laiku noteikt agresīvā skolēna mācīšanu ārpus iestādes.
"Tas, ko ziņotāji šeit prezentē, tiesību aktos šobrīd nav paredzēts regulējums trešajam līmenim. Un tas ir tiešām gadījumos, ja sadur ar nazi vai smagi piekauj. Tad ko darīt!? Uz vienu dienu skolas vadītājam ir tiesības noteikt šo īpašāko uzmanību, bet tālāk tam skolēnam ir visas tiesības atgriezties aktīvajās skolas gaitās. Tāpēc mēs lūdzam izvērtēt šos grozījumus un dot tiesības direktoram nevis vienpersoniski, bet sadarbībā ar atbildīgajiem zaļā koridora ietvaros, lai izslēgtu kaut kādas neobjektivitātes elementus, noteikt, cik ilgi un kā tiek organizēts mācību process ārpus izglītības iestādes. Daudzās valstīs ir šāda prakse, ja ir šī vardarbība. Pagājušā mācību gada nogalē šie gadījumi bija katru otro nedēļu skaļi un skandalozi. Mēs lūdzam steidzamības kārtā veikt grozījumus Izglītības likumā," uzsvēra Vanaga.
Arī Skolu vadītāju asociācijas priekšsēdētājs, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns pārliecināts, ka indivīda intereses nevar būt augstākas par sabiedrības jeb šajā gadījumā klases vairākuma interesēm iegūt izglītību.
"Mūs interesē sausais atlikums. Tātad faktiski skola, ņemot vērā savu ritmu, nespēj efektīvi un kvalitatīvi tik globālus jautājumus risināt, tāpēc direktoru vēlme ir uz kādu brīdi ievilkt elpu un nodot šo stafeti ārpus skolas sienām ģimenei un tiem speciālistiem, kas ir pašvaldībā, un savukārt skola var turpināt kvalitatīvu mācību procesu," skaidroja Kalvāns.
Skola kā sociāla vide
Tiesa, šādu ieceri Saeimas Izglītības komisija skatīja jau pērn, bet lēma to tālāk nevirzīt pēc dažādu ekspertu, vecāku organizāciju un arī Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas iebildēm.
Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja Gunita Kovaļevska skaidroja, ka skolēna izolēšana problēmu nerisina un ir pretrunā ar iekļaujošu izglītību.
"Tad vecākam ir jāuzņemas pilna atbildība par bērna izglītošanu un to, lai bērns atgrieztos skolas vidē jau citādāks. Bet ir jāsaprot, ka vecāks to nevar izdarīt. (..). Protams, šobrīd ir daudz dažādu risinājumu, ja bērns pats nevēlas mācīties skolā, – ir atļauta mājmācība, ir atļauta tālmācība. Bet mēs nedrīkstam padarīt to par soda veidu, kurā bērns tiek izolēts. Pētījumi un citu valstu pieredze rāda, ka tas nedod labu rezultātu, ka šie bērni tad faktiski ir zuduši. Skola nav tikai vide, kur ir izglītības process, bet tā ir arī sociāla vide.
Tā pedagoģiskā iesaiste ir ne tikai mācību priekšmetos, bet arī mācīt, kādas ir mūsu attiecības, kā reaģēt,
jo bērniem tas ir ļoti svarīgi," skaidroja Kovaļevska.
Skolu pārstāvji aicina likumā nostiprināt arī vecāku atbildību gadījumos, ja bērns ir atkārtoti agresīvs vai ierodas skolā ar ieroci. Ja vecāki nesadarbojas ar skolu, tad ir jāinformē bāriņtiesa, kurai ir jāsniedz skolai atgriezeniskā saite par vecākiem dotajiem uzdevumiem, norādīja Kovaļevska.
Tikmēr Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas pārstāve Ivita Krastiņa Saeimas komisijā zināja stāstīt par situācijām, kad agresīvā bērna vecāki sadarbojas, bet skola pretojas. "Cēsīs esam saskārušies ar vairākiem gadījumiem, kad konkrētā bērna, kuram ir uzvedības problēmas, vecāki sadarbojas, bet pārējās klases vecāki ir kategoriski pret šī bērna būšanu klasē un skolā, un viņi dara visu, lai šis bērns izstātos no skolas. Tā kā es domāju, ka ir jādomā arī par sabiedrības attieksmi, par pārējo klases bērnu vecāku iesaisti un izglītošanu par šīm uzvedības problēmām," norādīja Krastiņa.
Deputātu domas krasi atšķirīgas
Saeimas Cilvēktiesību komisijā par atbildīgo institūciju jaunizstrādāto algoritmu deputātu domas dalās, daļa to vērtē kā labu pamatu, lai vardarbību skolās sistēmiski mazinātu, bet daļa to sauc par neefektīvu.
"Tās augstskolas, kuras gatavo skolotājus, aicinot jaunos studentus, es šaubos, ka viņiem stāsta par to, ka viņiem būs jācīnās ar tām problēmām, par kurām mēs šodien runājam. Tas nozīmē, ka dienestiem un pieejai, kas nodrošina, lai vardarbības skolā nebūtu, tā jābūvē no cita gala, nevis uzliekot skolotājiem lielu atbildību par to. Tādā veidā mēs lielu daļu skolotāju pazaudēsim, un mums viņu tāpat nav. Un to nevar atrisināt īstermiņā. Vienīgā iespēja, kā manā skatījumā kaut ko var darīt, – piepildīt jauniešu brīvo laiku, lai viņiem būtu, ko darīt," sacīja deputāts Jānis Vucāns (Zaļo un Zemnieku savienība).
"Tagad, kad to bērnu izolēs, ja viņš apdraud klasi un viņu ieliek atsevišķā telpā, tad viņam piestiprina citu pedagogu? Kur tad tas pedagogs radīsies? Līdz ar to visa tā konstrukcija ir ļoti skaista uz papīra, bet kā tas notiek reāli? Es domāju, ka pedagogi visi šajā laikā darbojas savās stundās," pauda Ingrīda Circene ("Jaunā Vienotība").
"Jautājums ir, kāpēc bija jālikvidē speciālās skolas "Naukšēni" un Cēsu kolonija, kur bija šie psihologi, terapeiti un mediķi. Tā vietā, lai būtu šis speciālās un nodalītās mācību iestādes, es saprotu, ka mēs tagad piedāvājam katrā skolā risināt šos jautājumus, kas nemaz nav iespējams un ko kādreiz ir darījušas šīs speciālās skolas," sacīja Aleksandrs Kiršteins (Nacionāla apvienība).
Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas dati liecina, ka pieaug sūdzību skaits, kuras saņemtas par vienaudžu savstarpējo vardarbību. 2021. gadā saņemtas 46 sūdzības, pērn 61 sūdzība un šogad pusgada laikā jau 85 sūdzības. Vienaudžu savstarpējās vardarbības gadījumi veido 18% no visām saņemtajām sūdzībām šī gada pirmajā pusgadā.
Tuvākajā laikā minētais algoritms darbam ar vardarbības gadījumiem skolās tiks izsūtīts skolām un izglītības pārvaldēm, kas to mēneša laikā varēs komentēt un ieteikt uzlabojumus. Gala versiju plānots izstrādāt līdz decembrim un līdz šī gada beigām algoritmu nodot katrai skolai kā reālu un obligātu rīcības plānu.
