Torņu izbūve veicinās efektīvāku un iedarbīgāku valsts robežas kontroli, savlaicīgi identificējot robežas nelikumīgas šķērsošanas gadījumus un citus pārkāpumus robežas joslā.
Projekta finansējums ir vairāk nekā 3,6 miljoni eiro, no tiem 75% ir Eiropas Savienības fonda līdzekļi, bet pārējā daļa – valsts budžeta nauda.
Latvijas–Baltkrievijas robežas žogu pabeidza būvēt jūlijā, tā garums – 145 kilometru.
Sauszemes posmos, kur jau pagājušā gadā izbūvēts žogs 112 km garumā, šobrīd turpinās infrastruktūras izbūve – izveidotas vieglo transportlīdzekļu (līdz 3,5 t.) patruļtakas aptuveni 46,16 km garumā (no 119 km) un laipu patruļtakas ap 17 km (no 28 km). Pabeigta pontonu patruļtaku izbūve 1,75 km garumā. Šie risinājumi ļauj robežsargiem piekļūt un kontrolēt robežas zonu.
Patlaban VNĪ vadībā turpinās nepieciešamās infrastruktūras izbūve, kā arī citu risinājumu izbūve divos posmos, kur nav paredzēts robežas žogs – Daugavas posmā, kur kopumā paredzēts izbūvēt 6 novērošanas torņus un piebraucamos ceļus, patruļtaku 16,7 km garumā un piecus tiltus, lai nodrošinātu robežsargu kustību pāri upītēm, strautiem un gravām.
Savukārt posmā ap Riču ezeru plānoti rokādes ceļi, kas ļaus robežsargiem operatīvi pārvietoties gar ūdenstilpes krastu, tā efektīvi reaģējot uz iespējamajiem pārkāpumiem – cilvēku vai preču neatļautu iekļūšanu Latvijā.
Latvijas–Baltkrievijas robežas posmus, kur nav robežas žoga – Daugavas posmu 16,7 km garumā un rokādes ceļu un infrastruktūras izbūvi ap Riču ezeru, plānots pabeigt 2025. gadā.
