Filma plašāk skaidro un atklāj notikumus saistībā ar uzbrukumu Navaļnija sabiedrotajam Volkovam. Uzbrukums notika Viļņā šī gada 12. martā, kad Volkovam uzbruka pie viņa dzīvesvietas, iepūšot sejā asaru gāzi un sitot ar gaļas āmuru.
Sākotnēji gan Navaļnija savulaik izveidotā Pretkorupcijas fonda biedri, gan Lietuvas Valsts drošības departaments domāja, ka uzbrukumu organizēja un veica Krievija jeb Kremlis, lai apturētu Krievijas opozīcijas projektu īstenošanu.
Taču, kā filmā ir izpētījuši Navaļnija līdzgaitnieki – uzbrukumu Volkovam un arī citiem Kremļa opozicionāriem dažādās pasaules valstīs esot organizējis 90. gados zināmais oligarhs Leonīds Ņevzļins.
Šīs apsūdzības ir kā pārsteigums, jo Ņevzļins ir pazīstams kā viens no Krievijas opozīcijas atbalstītājiem un ilggadējs (vairāk nekā 40 gadus) Mihaila Hodorkovska partneris.
Naftas kompānijas "Jukos" īpašnieks Hodorkovskis reiz bija bagātākais cilvēks Krievijā, bet 2003. gadā Putina režīms panāca viņa arestu un notiesāšanu. Hodorkovskis ieslodzījumā pavadīja 10 gadu, bet 2013. gadā tika atbrīvots un devās trimdā uz Rietumiem. Pēdējos gados viņš pazīstams kā viens no redzamākajiem Krievijas opozīcijas atbalstītājiem.
Ņevzļins jau 2003. gadā aizbēga uz Izraēlu, kur viņam piešķirta Izraēlas pilsonība.
Filmā kā galvenais informācijas avots ir Andrejs Matuss, kurš Navaļnija līdzgaitniekiem sniedza ziņas par uzbrukuma organizēšanu. Viņš stāstījis, ka bijis paredzēts, ka Volkovs ne tikai cietīs vēl smagāk, nonākot līdz invaliditātei, bet ka esot bijis plāns viņu nolaupīt un nodot Krievijas Federālajam drošības dienestam. Te arī šajā stāstā parādās Latvija, proti,
Matuss apgalvo, ka uzbrukuma organizētājs ir Anatolijs Bļinovs, kurš ir no Rīgas un kura pienākums bijis nolīgt poļu izsitējus, kas Volkovam uzbrukuši. Tiesa, Bļinovam par darbu organizēšanu neesot samaksāts, jo Volkovs neesot pietiekami cietis.
Filmā vēl tiek pieminēti iespējami kukuļošanas gadījumi prokuratūrā par ierosinātu lietu pret bijušo Korupcijas apkarošanas fonda izpilddirektoru Vladimiru Ašurkovu. Viņš saviem kolēģiem apliecinājis, ka sniedzis liecību krimināllietā Londonā, kur līdzās britu likumsargiem bijuši arī divi policisti un viens prokurors no Latvijas.
"Ņevzļins un Bļinovs Rīgā ierosina krimināllietu pret bijušo Korupcijas apkarošanas fonda izpilddirektoru Vladimiru Ašurkovu, apmaiņā pret kukuli. Viņi apmainās ar dokumentiem, apspriež procedūru un vietējos Rīgas prokurorus, kas viņiem palīdzēs," filmā stāsta Pretkorupcijas fonda pārstāve Marija Pevčiha.
"Parasti es šādu lietu uzskatītu par vēl vienu mēģinājumu izspiest naudu no Ņevzļina, bet... Vladimirs Ašurkovs man pastāstīja, ka šā gada martā viņu patiešām izsauca uz Londonu kā liecinieku krimināllietā. Kopā ar Lielbritānijas tiesībsargājošajām iestādēm nopratināšanā piedalījās arī divi Latvijas policijas izmeklētāji un… prokurors no Rīgas tiesas apgabala prokuratūras."
Kā pierādījums izskanējušajai informācijai filmai primāri tiek izmantotas sarunas ar iepriekš minēto Andreju Matusu, kas savulaik strādājis Krievijas Federālajā dienestā kā cilvēks, kurš "kārtoja lietas", piemēram, atrisinot dažādas problēmas ar naudu. Taču tagad viņš pats tiekot meklēts, jo tiek uzskatīts par nevajadzīgu.
Tāpat kā pierādījums tiek izmantota telefona sarakste starp personu, kas identificēta kā Ņevzļins, un uzbrukuma organizētāju, un arī video ieraksti, kuros redzami uzbrukumi citiem opozicionāriem. Tāpat dažādi dokumenti, kas saistīti ar Ņevzļina darbībām Eiropā. Navaļnija komanda veikusi dažādas papildu pārbaudes, lai pārliecinātos par saņemtās informācijas patiesumu.
Latvijas prokuratūra paziņojumā medijiem norādīja, ka ir informēta par šo "dokumentālo filmu, kurā citstarp tiek apgalvots, ka Mihaila Hodorkovska komanda esot kukuļojusi Latvijas policijas darbiniekus un prokurorus, lai tiktu uzsāktas krimināllietas pret Krievijas opozicionāriem." Taču pirms filmā izskanējušo apgalvojumu izvērtēšanas prokuratūra informāciju nesniegs.
Līdzīgu atbildi sniedza arī Valsts policija, norādot, ka "Valsts policija ir informēta par publiskajā vidē pieejamo dokumentālo filmu un tajā izteiktajiem apgalvojumiem, kas skar arī Valsts policiju. Kategoriski noraidām paustos apgalvojumus par iespējamu policistu korupciju. Kamēr kompetentās iestādes veic izvērtēšanu, Valsts policija no plašākiem komentāriem atturēsies."
