"Mēs, protams, analizējam, sekojam līdzi, kas ir noticis. Tā interesantā lieta ir tā, ka tas notika tieši valsts visaptverošās aizsardzības mācību "Namejs" laikā. Un tieši šie aspekti ir tie, kurus mēs arī plānojam "Nameja" laikā pastiprināti vingrināt. Tieši komunikāciju starp bruņotajiem spēkiem, starp citām ministrijām, valsts iestādēm. Tādēļ, protams, mēs arī šo ņemam kā konkrētu piemēru, kuram jāpievērš uzmanība, kas tieši ir jāmaina," sacīja Tūtins.
Vienlaikus viņš norādīja, ka arī pašai sabiedrībai ir jāiesaistās komunikācijas procesos, tostarp lejupielādējot un izmantojot ārkārtas gadījumiem paredzēto aplikāciju "112 Latvija". Tāpat liela loma sabiedrības informēšanā esot arī medijiem.
Tūtins arī atgādināja, ka jau drīz valstī varētu ieviest šūnu apraides sistēmu:
"Kolēģi Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) sunim jau pāri pārkāpuši, astes galiņš palicis, lai beidzot arī Latvijā varētu ieviest šūnu apraidi, kas ir ļoti būtisks aspekts tieši šādos konkrētos gadījumos, kad vajag informēt sabiedrību mazā konkrētā teritorijā."
Tūtins arī norādīja, ka NBS regulāri sadarbojas ar pašvaldībām un komunikācijas speciālistiem, diskutējot, kā ārkārtas dienestiem un pašvaldībām efektīvāk sastrādāties krīzes situācijās.
Jautāts, kāpēc par konkrēto drona incidentu nekavējoties netika informētas pašvaldības, Tūtins norādīja, ka NBS mācās:
"Mēs arī mācāmies.
Mēs arī mācāmies, un katra šī situācija ir tāda, no kuras mēs izdarām secinājumus. Kas ir bijis pareizi, kas nav bijis pareizi un kas varbūt vienkārši nav ņemts vērā."
Vienlaikus Tūtins uzsvēra, ka pārāk plašas informācijas sniegšana var būt "munīcijas pienešana pretiniekam". Tieši tas ir galvenais iemesls, kādēļ NBS daudzus aspektus publiski neizpauž.
Tūtins pieļāva, ka, iespējams, NBS vajadzētu arī konkrētu cilvēku, kurš sabiedrību informētu par līdzīga veida notikumiem, tomēr miera laikā konkrētu seju nav. "Nameja" laikā par to tiekot spriests.
"Jā, mēs esam sapratuši, ka, iespējams, tas ir virziens, kurā ir jāiet.
Bet otra problēma tam jautājumam ir – pakārtot visu vienai sejai, vai tas ir līdz galam pareizi? Jāuzticas sistēmai. Tas ir, mūsuprāt, tas svarīgākais secinājums," sacīja Tūtins.
Viņš kliedēja šaubas, ka iedzīvotāji apdraudējuma gadījumā par to netiktu informēti. Tūtins atzīmēja, ka, iespējams, informāciju par drona nokrišanu Latvijas sabiedrībai varēja sniegt ātrāk, tomēr šādu gadījumu līdz šim Latvijā nav bijis.
Tikmēr politisko procesu vērotājs, sabiedrisko attiecību aģentūras "Mediju tilts" vadītājs Filips Rajevskis Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" incidentu ar sprāgstvielām aprīkoto Krievijas dronu salīdzināja ar mopēdu, kas pa šoseju Latvijā brauc, vedot 50 kilogramus sprāgstvielu, bet neviens neko nedara, jo tas ir miermīlīgs.
Rajevskis vērtēja, ka aizsardzības resora sasauktā preses konference pirmdienas pēcpusdienā nebija pareizais komunikācijas instruments:
"Ja tev nav atbilžu uz jautājumiem, tad neizsauc visus Latvijas medijus un neaicini uzdot jebkuru jautājumu."
Rajevskis pauda, ka joprojām nav sniegtas atbildes uz diviem vienkāršiem, bet sabiedrībai svarīgiem jautājumiem – kāpēc dronu nenotrieca un, ja šāda situācija atkārtosies, vai nākamo dronu notrieks.
Vienlaikus viņš vērtēja, ka aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie") varēja rīkoties citādi, jo viņa primārais uzdevums esot cīnīties par NBS reputāciju, nevis celt savu reputāciju uz NBS rēķina. Sprūds esot problēmas tikai izstiepis, piemēram, minot, ka izmeklēšanā vērtēs NBS reakciju uz notikušo.
KONTEKSTS:
Pagājušajā sestdienā jeb 7. septembrī Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā tika atrasts Krievijas "Šahed" tipa drons. Latvijas Nacionālie bruņotie spēki situāciju monitorēja, taču netika pieņemts lēmums dronu notriekt vai pacelt gaisā Latvijā dežurējošos NATO iznīcinātājus. Šāda rīcība izpelnījusies kritiku daļā sabiedrības.
Pēc drona atrašanas uz zemes deaktivizēta tā kaujas galviņa, kas sākotnēji nebija eksplodējusi. Pēc notikušā Aizsardzības ministrija sākusi gan izmeklēšanu, gan konsultācijas ar sabiedrotajiem, kas pēdējā laikā saskārušies ar līdzīgiem incidentiem. Tāpat tiek iniciētas plašākas konsultācijas, lai kopā ar NATO sabiedrotajiem meklētu kopīgus risinājumus.
Saistībā ar atrasto dronu Latvija izteikusi kategorisku protestu Krievijai.
