"Doma jumts, proti, austrumu šķērsojuma jumts, šobrīd ir ar pagaidu nostiprināšanu. Jumts no ārpuses ir piestiprināts ar koka uzlikām. Tas ir atrauts otro reizi, jo pirmo reizi tas tika atrauts pirms pāris gadiem, un tad tas palika ar pagaidu nostiprinājumu. Šos divus gadus tas nostāvēja, šogad to norāva," tā par aizvadītās vasaras vētras postījumiem stāsta Rīgas Doma atjaunošanas vadītājs Ronalds Lūsis. Caurumu esot daudz, bet labā ziņa: bēniņu telpā ūdens nenokļuva, līdz ar to nav lielāku bojājumu, kā vien jumta segumam.
Jumta remontdarbiem nepieciešami vairāk nekā 150 000 eiro, un Doma vadība cer, ka nauda drīzumā tiks piešķirta, lai līdz gada beigām varētu veikt visus nepieciešamos darbus.
Plaisas sienās un pamatu nosēšanās
Tomēr vētrā cietušais jumts ir tikai viena no Doma problēmām. Plaisas dievnama sienās un pamatu nosēšanās ir steidzami risināmās problēmas. Ja nekas netiks darīts, Domu var nākties slēgt.
"Precedenti ir bijuši, kad velvēm atkal atdalīsies kāds apmetums. Jo kustība notiek, un tā notiek neprognozējami. Kritiskie rādītāji ir sasniegti, inženieri mums ir devuši diezgan sliktus atzinumus. Doma laukumā bedre arī nav aizbērta, kas iedarbojas uz šo ēku no ārpuses, līdz ar to mēs esam neskaidrā situācijā," stāsta Kaspars Upītis.
Šobrīd ir izstrādāts tehniskais projekts, tas ir saskaņots. Tāpat ir saņemta būvatļauja, un, tiklīdz būs pieejams finansējums, baznīca ir gatava uzsākt darbus pie pamatu stiprināšanas. Lūsis stāsta, ka tas būtu ārkārtīgi liels pasākums, jo skartu visu dievnama grīdu, inženierkomunikācijas. Būtu arī jāveic vērienīgi demontāžas darbi un pamatu stiprināšana ar pāļiem. Tomēr lielais jautājums ir nauda.
Cīņa par Doma atjaunošanu ilgstot jau gandrīz 20 gadus. Problēma esot tā, ka finansējums nāk lavīnveidīgi. Ieguldot Eiropas naudu, bija iespēja salabot jumtu, jo pretējā gadījumā tas būtu iegāzies. Pāri palikusī nauda atvēlēta torņa remontam. Pašlaik baznīcas pamati ir svarīgākā lieta, kas jāatrisina. Eiropas finansējumā tā neesot ietilpusi, jo izmaksas ir ļoti lielas.
"Tas, ko stingri noteikuši inženieri, – mēs nedrīkstam darbus pārtraukt. Mēs nevaram nostiprināt vienu stūri un tad gaidīt piecus gadus. Ja mēs neredzam finansējuma plānveidīgumu, tad darbus nemaz nevaram uzsākt," norāda Upītis.
Sliktā ziņa esot tā, ka cenas aug ar katru stundu un summa varētu būt vēl augstāka. Jo, kā rāda pieredze blakusobjektos, piemēram, Rīgas pilī, tāme bijusi mazāka un vēlāk tā dubultojusies.
Kāpēc darbus nedrīkst atlikt
Upītis uzsver, ka summa ir liela, bet tā būtu vajadzīga trīs līdz piecu gadu laikā. Pašlaik notiekot sarunas gan ar Finanšu ministriju un valdību par nepieciešamo finansējumu. Nākamā gada valsts budžets būs saspringts drošības prioritāšu dēļ, bet Doma pārstāvji cer, ka naudu varētu rast vismaz 2026. gada budžetā.
Līdz šim mēģināts nopelnīt ar koncertdarbību un tūristu piesaistīšanu, bet tūristu skaits sarucis uz pusi salīdzinājumā ar laiku pirms Covid-19, līdz ar to rādītāji neuzlabojas, bet biļešu cenas celt nav iespējams. Tagad kara apstākļos ir citas prioritātes, bet šī ēka ir pārdzīvojusi daudzus karus, atgādina Upītis.
Darbus nedrīkstot atlikt. Tam pierādījums ir pagājušā gada rudens, kad uz pāris mēnešiem nācās slēgt ēkas vidusjomu, jo bija jāveic darbi, kas saistīti ar velvēm – šīs ir sekas nenostiprinātajiem pamatiem.
To, ka Doma baznīcai steidzami nepieciešams risinājums un primāri jāstiprina pamati, uzsver arī Nacionālā Kultūras mantojuma pārvaldes arhitektūras un mākslas daļas vadītāja Anna Ancāne.
"Pamatu sēšanās nes līdzi tādas deformācijas, kas var būt bīstamas pašai būvei. Līdz ar to neviens būvinženieris nevarētu dot simprocentīgu garantiju pilnīgai drošībai, ka nav nekādu bažu tā ekspluatācijai nākotnē. Līdz ar to pasākumu kopums pamatu stiprināšanai būtu veicams diezgan tuvā nākotnē," viņa skaidro.
Darbus nedrīkstot veikt fragmentāri pa posmiem, bet pasākumiem jānotiek vienlaikus aptuveni trīs gadu periodā. Līdz ar to nauda jāpiešķir tā, lai pietiktu noteiktā laika nogrieznī. Viņa uzsver, ka šis ir ikonisks un unikāls objekts Rīgas vēsturiskā centra audumā, īpaši aizsargājams, tāpēc darbus nedrīkst atlikt.
Te gan parādās otra problēma – Doms ir saistīts ar Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju, un, pēc kultūras mantojuma ekspertu domām, šis jautājums būtu jāskata kompleksi ar Doma rekonstrukciju. Proti, jābūt vienotai vīzijai jeb plānam, kā to darīt.
"Galvenā problēma ir tāda, ka šie abi īpašumi ir saistīti. Gan Doma baznīcai, gan muzejam ir kopīgas komunikācijas, un nevar risināt atrauti vienu no otras, tāpēc būtu nepieciešams kompleksais skatījums," situāciju ieskicē Ancāne.
VNĪ: būvdarbi jāveic visā kompleksā
Jau šā gada maijā Kultūras ministrija (KM) lūdza VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) veikt Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja apsekošanu un sniegt informāciju par nepieciešamajiem darbiem un apjomu.
"Latvijas Radio" ir zināms, ka situācija jau ir izvērtēta, bet atzinums vēl jāiesniedz gan Kultūras ministrijai, gan pašam muzejam. VNĪ valdes loceklis Andris Vārna skaidro, ka kopumā šis īpašums ir neapmierinošā tehniskā stāvoklī, ēkas ir nolietotas. Pamatojoties uz tehniskās apsekošanas atzinuma rezultātiem, jau drīzumā var sagaidīt Rīgas Pilsētas būvvaldes aizliegums ekspluatēt muzeja trešā stāva trīs telpas. Muzejs šobrīd šīs administratīvās telpas neekspluatē.
Tehniskās izpētes rezultāti apliecina, ka neatliekami veicami abu muzeja ēku – Palasta ielā 2 un Hedera laukumā 4 – jumtu un bēniņu pārsegumu remontdarbi: bēniņu telpu atbrīvošana no būvgružiem un sadzīves priekšmetiem, jumta seguma neatliekamie remontdarbi, dūmeņu izvadu virs jumta remonts, Palasta ielas 2 trešā stāva telpu bojāto siju un spāru protezēšana.
Lai izprastu vairāk nepieciešamo darbu apjomu, plānotu projektēšanu un būvdarbu apjomus, pēc Vārnas domām, nepieciešams visām kompleksa ēkām veikt arhitektoniski māksliniecisko izpēti.
VNĪ plāno piesaistīt finanšu līdzekļus izpētes veikšanai, tomēr, vai nauda būs, precīzāk būs zināms gada nogalē vai nākamā gada sākumā. Pēc šīs izpētes un papildu dziļākas analīzes par kompleksu kopumā esot jāvērtē, vai ir iespējams darbus sadalīt kārtās, jo būvdarbi jāveic visā kompleksā, ņemot vērā, ka inženiertīkli ir sabūvēti krusteniski ne tikai pa visām Muzeja ēkām, bet sasaistīti arī ar Doma Baznīcu. Tāpat jārisina īpašumtiesību jautājumi.
Atjaunot tikai inženiertīklus nebūšot lietderīgi, jo vienlaikus ir jārisina iekštelpu kosmētika un pagrabstāva hidroizolācija. Komplekss ir ļoti sarežģīts, un atjaunošanas projekts būs izaicinošs, teic Vārna. Jau šobrīd esot skaidrs, ka kompleksa atjaunošanai nepieciešami vairāki desmiti miljoni eiro, tam valstij būs jārod līdzekļi. Detalizētas izmaksas un darbu secība būs jāvērtē, kad tiks izstrādāti projektēšanas risinājumi.
KM sola pārskatīt atvēlētos budžeta resursus
Kāda būs KM rīcība? Ministrijas pārstāvji jau iepriekš norādīja, ka muzeja remontdarbi ir jāskata kompleksi ar Rīgas Doma rekonstrukciju. Kā skaidro KM, Rīgas arhibīskaps Jānis Vanags, nosūtot vēstuli, ir vērsies ministrijā, lai informētu par neatliekamu vajadzību stiprināt Rīgas Doma pamatus. Neatliekami veicamo darbu izmaksas vēstulē aprēķinātas 16,6 miljonu eiro vērtībā. Pagaidām nav skaidrs, kur šādu naudu ņemt.
"Kultūras ministrija un Finanšu ministrija kopīgā sadarbībā meklē risinājumu, labi apzinoties, ka šoreiz darbus pa daļām sadalīt nav iespējams un nepieciešams finansējums trīs gadu periodam. Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja ēkās kā daļā no Rīgas Doma ēku ansambļa Valsts nekustamie īpašumi pēc muzeja un Kultūras ministrijas lūguma veic tehnisko izpēti, kuras mērķis ir administratīvo ēku Palasta ielā 2 un Herdera laukumā 4 Rīgā bēniņu pārseguma un jumta nesošo konstrukciju tehniskā izpēte, lai noteiktu būves tālāko ekspluatēšanu," skaidroja ministrija.
Pēc pārbaužu rezultātu saņemšanas KM varēšot pateikt, kādā tieši stāvoklī atrodas muzeja ēkas, kādi ieguldījumi tajās nepieciešami un pabeigt muzeja attīstības stratēģijas izstrādi, kas ietver ēku sakārtošanu.
Jau šobrīd zināms, ka neatliekami veicamu darbu īstenošanai muzeja ēku kompleksā provizoriski būs nepieciešami aptuveni 110 000 eiro, kuru rašanai ministrija sola pārskatīt kultūras būvju sakārtošanai atvēlētos budžeta resursus.
Tikmēr, neskatoties uz to, ka Rīgas Doms ir pirmsavārijas stāvoklī, jau šobrīd tiek domāts par nākotni. Plānots iegādāties baroka laika ērģeļu kopiju, kas ļaušot atskaņot Mītela un citu apgaismības laikmeta komponistu skaņdarbus, kā tas skanējis pirms gadu simteņiem. Ērģeļu būvniecība Drēzdenē jau ir sākusies. Tās taps trīs gadu laikā, un atliek vien galvenais – veikt visus remontdarbus dievnamā, lai tās var uzstādīt. Taču līdz tam vēl jānonāk, jo primāri jāatrisina naudas jautājums pamatu stiprināšanai.
KONTEKSTS:
Latvijā, īpaši valsts centrālajā daļā, šogad naktī uz 29. jūliju plosījās pamatīga vētra un bija spēcīgas lietusgāzes. Spēcīgais vējš Rīgā sabojājis daļu Doma baznīcas jumtu, cietis arī baznīcas dārzs. Pirmdien bojātā jumta daļa pirms pāris gadiem jau piedzīvojusi vētras postījumus, un tā tika salabota vien pagaidu versijā.
SIA "Rīgas Doma pārvalde" valdes loceklis Kaspars Upītis Latvijas Televīzijai norādīja: "Sakarā ar to, ka tūrisma plūsma ir samazinājusies – pagājušajā gadā bija puse no 2019. gada, bet šogad ir divas trešdaļas, – mums pašiem tādas naudas uzreiz nav. Tad mēs vienkārši bankrotējam, ja visa nauda jāiegulda jumtā."
