ĪSUMĀ:
- Pašvaldības jau kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā sāka lauzt sadarbības līgumus ar agresorvalstu pilsētām.
- Ukrainas vēstnieks Latvijā aicināja aizliegt šādu sadarbību ar likumu.
- VARAM nav informācijas par aktīviem sadarbības līgumiem.
- Ministrija vēstulē vietvarām aicina ne tikai iesaldēt, bet lauzt šādus sadarbības līgumus.
- Daugavpilij sadarbības līgumi ir iesaldēti.
- Daugavpils mērs: Karš kādreiz beigsies, sadarbība tiks atjaunota.
Jau kopš Krievija uzsāka pilna mēroga agresiju Ukrainā, pašvaldības pārraugošā VARAM un Ārlietu ministrija aicināja vietvaras pārtraukt sadarbību ar Krievijas un Baltkrievijas pilsētām.
Bet šo jautājumu vēlreiz aktualizējis Ukrainas vēstnieks Latvijā Anatolijs Kucevols, aicinot ar likumu aizliegt Latvijas pašvaldībām sadarboties ar agresorvalstu pilsētām. Šis aicinājums tika uzklausīts Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, kas uzdevusi VARAM un Ārlietu ministrijai mēneša laikā apzināt pašvaldības šajā jautājumā un izvērtēt, vai likuma grozījumi ir nepieciešami.
Informācijas par aktīviem sadarbības līgumiem nav
Pērn Pašvaldību likums jau grozīts, un tas nosaka, ka pašvaldībām pirms sadarbības vai sadraudzības līgumu slēgšanas ir jākonsultējas ar ārlietu ministriju.
"Mūsu ārpolitikas nostāja jau ir skaidra kopš Krievijas pilna mēroga izvērstās agresijas 2022. gadā, ka attiecības ar agresorvalstīm ir minimizētas līdz pavisam jau tādam minimālam līmenim, un attiecīgi arī attiecības ar Baltkrieviju," norādīja Ārlietu ministrijas pārstāve Diāna Eglīte.
Pašlaik gan ministrijām nav informācijas, vai kāda pašvaldība vēl uztur kādus kontaktus ar agresorvalstīm.
"Atsevišķām pašvaldībām mājaslapās esam konstatējuši, ka ir norādes sadarbības pilsētām no Baltkrievijas un no Krievijas. Bet - vai tieši ir spēkā vai nav spēkā sadarbības līgumi – tādas informācijas mums nav.
Tieši tāpēc mēs šobrīd pašvaldības aicinām, ja vēl ir šādi sadarbības līgumi, vai ir kādas sadarbības, tās nekavējoties pārtraukt," skaidroja viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa ("Jaunā Vienotība").
Daugavpilij sadarbības līgumi ir iesaldēti
Daugavpils domes vestibilā atrodami dažādi suvenīri no sadraudzības pilsētām. Tostarp no Krievijas un Baltkrievijas. Tur joprojām redzamas gan tā saucamās matrjoškas, dažādi šķīvji ar Maskavas ainavām un arī ģerbonis.
Jautāts, vai sadarbība ar šīm agresorvalstīm pilsētai vēl ir, Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš uzvēra – pašlaik līgumi ir iesaldēti.
"Šobrīd sadarbība reģionālajā līmenī absolūti nenotiek.
Tas, ka ir acīmredzami skaidrs, ka karš beigsies, un tas, ka no kaimiņiem nekur mums nepazudīs Krievija un Baltkrievija... Un tas, ka kādreiz tā sadarbība tiks atjaunota, arī ir fakts," sacīja Elksniņš.
VARAM kopā ar Ārlietu ministriju ir uzdots izvērtēt, vai esošais likums tiek ievērots. Ja būs nepieciešami grozījumi, tie paredzētu, ka pašvaldībai vai pašvaldību biedrībai ir pienākums pārtraukt sadarbību un izbeigt sadarbības līgumu ar ārvalsts pašvaldību, pašvaldību apvienību un citām ārvalsts institūcijām, ja to pieprasa Ārlietu ministrija nolūkā īstenot vienotu valsts ārpolitiku.
