Daņila Baļickis ir puisis, kas pēc mammas nāves nonāca bērnunamā, atmeta ar roku skolai un citiem mērķiem dzīvē. Viņš pat teicis, ka nekad neviens viņu nepiespiedīs mācīties. Taču tagad viņš sēž pie datora un mācās. Ar "House of Hope" atbalsta personas Kristīnes Reines-Saponāro palīdzību Daņila pašlaik ir 11. klasē.
"No sākuma es ļoti negribēju mācīties. Es Taņai teicu: es neiešu, es neiešu nekur! Pēc gada es izlēmu, ka tomēr ir jāiet mācīties. Es gribu strādāt normālā darbā. Piemēram, man tagad ir doma mācīties par medbrāli vai par pažarnieku [ugunsdzēsēju]," pastāstīja Daņila.
Taņa jeb Tatjana Makovija ir "House of Hope" izveidotāja, kas vēlējusies dzīvē atbalstīt "sistēmas bērnus", kas nav uzauguši savā ģimenē. Organizācija strādā ar pašvaldības sociālā dienesta atbalstu, bet lielākoties palīdz labdari no Norvēģijas. Atbalsts ir ierobežots.
"Trīs, pieci vai seši mēneši – tas nav pietiekami. Ja jaunietim nav vecāku, tad viņam arī nav [atbalsta]. Ja normālā ģimenē vecāki atbalsta jaunieti, kamēr viņš mācās, tad šajā gadījumā mēs esam tie, kuri pilda to funkciju," skaidroja Makovija.
"House of Hope" balstās pārliecībā, ka izglītības ieguve ir pamatu pamats. Tepat arī apgūst praktiskās iemaņas, kā bērnunamā trūcis. Piemēram, paši gatavo ēst.
Mentors ir atbalsta persona, kas uzklausa, atnāk līdzi, piemēram, pie psihologa, kopā izmācās. Šeit piedāvā siltu ēdienu, atbalsta personas padomus un saturīgas brīvā laika pavadīšanas aktivitātes. Šī ir viena no organizācijām, kas saņems daļu šī gada labdarības maratonā saziedoto līdzekļu. Šis darbs ir process, rezultātu nav uzreiz.
"Ļoti liels prieks ir par tiem jauniešiem, kam izdodas pabeigt skolu – pamatskolu, vidusskolu vai tehnikumu. Mana vismīļākā nodarbe ir doties uz izlaidumu. Jo man ir tā sajūta, ka es arī esmu kopā ar viņiem pabeigusi mācību procesu," sacīja NVO "House of Hope" jauniešu mentore Kristīne Reine-Saponāro.
Tieši caurumus izglītības sistēmā un nepietiekamas rūpes ģimenē "House of Hope" min kā galvenos iemeslus tam, kādēļ daudzi jaunieši vispirms atmet ar roku skolai un tad sākas problēmas.
Liepājā darbojas vairākas nevalstiskās organizācijas, kas sniedz atbalstu tieši riskam pakļautajiem bērniem un jauniešiem. Tās atzīst, ka pieprasījums pēc palīdzības ir milzīgs, un problēmas, kas jārisina, tādas pašas kā citviet Latvijā. Piemēram, atkarības, klaiņošana, problēmas skolā un vēl citas.
"Mums ir bijuši ļoti daudzi jaunieši, kuriem ilgstoši ir bijušas problēmas skolā vai ģimenē, vai vēl kaut kur. Tad mums atved jaunieti, kurš divus gadus neregulāri apmeklē skolu, ir problēmas. Protams, tajā brīdī mēs dzēšam ugunsgrēku," sacīja biedrības "Attīstības platforma You+" vadītājs, jauniešu mentors Andris Kāposts.
Turklāt uzvedības un atkarību problēmas novērojamas arī gados jaunākiem bērniem. Edgaram tagad ir 17 gadu. Uzvedības problēmas sākās 10 gadu vecumā. Bija klaiņošana, alkohols, narkotikas, zagšana un tiesas. Nekādas intereses par dzīvi.
"Es kādreiz, kad es nevingroju, es staigāju apkārt, blandījos pa pilsētu, neuzvedos labi, īsāk sakot. Andris man skrēja pakaļ un atvilka uz "You+" ar kādu 12. mēģinājumu, man liekas. Ar pirmo viņam nesanāca, es negāju pie viņa. Man bija ļoti daudzas tiesas. Man bija, ja es nemaldos, katru mēnesi pa tiesai," pastāstīja Edgars.
Tagad tas palicis pagātnē, jo puisis mācās, nodarbojas ar sportu, ielu vingrošanā ir starp labākajiem Latvijā un pasaulē. Abas šīs organizācijas, arī "You+" saņems daļu no labdarības maratonā "Dod pieci!" saziedotajiem līdzekļiem. Un papildu finansējums ir ļoti vajadzīgs.
"Jau kļūst grūtāk saņemt to atbalstu, jo naudiņas ir tik, cik ir. Līdz ar to kaut kāda rinda jau pārceļas uz nākamo gadu. Vai tiek skola neapmeklēta, vai ir nesekmīgas atzīmes, vai ļoti bieži ir konflikti tieši skolas vidē, jo tā situācija ir tik nokaitēta, ka ir tā, kā ir," sacīja biedrības "Attīstības platforma You+" jauniešu mentore Elīna Briljonoka.
Liepājā ir vēl citas organizācijas, kas strādā ar šiem jauniešiem, un visi kā viens teic – viņi ir mūsu valsts nākotne. Un ir svarīgi, lai viņi būtu nevis slogs tieslietu, sociālajai vai veselības aprūpes sistēmai, bet gan strādātu, maksātu nodokļus un šeit veidotu ģimenes.
