Līdz kukuļošanas skandālam Rimšēvičs iemantoja labu reputāciju. Viņš bija ceturtā augstākā valsts amatpersona un sabija Latvijas Bankas vadītāja amatā gandrīz 20 gadus. Kā notika izmeklēšana un tiesvedība bijušā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča korupcijas lietā, kas izraisīja starptautisku skandālu un pamatīgi iedragāja valsts reputāciju?
ĪSUMĀ:
- Kukulis pret labvēlīgu lēmumu "Trasta komercbankai".
- Rimšēvičs: Esmu piedevis saviem pāridarītājiem.
- Prokurore: Suns zina, ko ēdis.
- Taureņu pirts sarunu nozīme.
- Lielākās grūtības – Rimšēviča pretargumenti.
- KNAB: Lietā izjutām spiedienu.
- "Delna": izpratne par korupciju lēnām uzlabojusies.
- Kazāks: Mēs vairs nesēžam ziloņkaula tornī.
- Prokurore: Soda mērs Rimšēvičam – graujošs.
Kukulis pret labvēlīgu lēmumu "Trasta komercbankai"
Pirms sešiem gadiem ziemā pamatīgi sašūpojās Latvijas finanšu sektors. 2018. gada februāra vidū pēc valdības sēdes žurnālistus uzrunāja tā laika premjers Māris Kučinskis (tolaik Zaļo un Zemnieku savienība). "Viens bija Korupcijas apkarošanas un novēršanas biroja vadītāja informācija saistībā ar Latvijas Bankas prezidenta Rimšēviča aizturēšanu. Otrs jautājums bija par "ABLV" bankas situāciju un [situāciju] banku sektorā."
13. februārī ASV Finanšu noziegumu apkarošanas iestāde jeb "Fincen" rosināja piemērot īpašus pasākumus pret "ABLV Bank", kas bija tā laika trešā lielākā kredītiestāde Latvijā. "Fincen" paziņoja, ka "ABLV" vadītāji, akcionāri un darbinieki ir institucionalizējuši naudas atmazgāšanu kā bankas darbības pīlāru, un tādēļ plānoja liegt "ABLV" atvērt vai uzturēt korespondējošos kontus Amerikas Savienotajās Valstīs.
Bankai šis paziņojums nozīmēja nāves spriedumu.
Dažas dienas vēlāk, 17. februārī, korupcijas apkarotāji aizturēja būvuzņēmēju Māri Martinsonu un ilggadējo Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču. Lai skaidrotu notikumus, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 19. februārī sasauca preses konferenci.
"Fakti šajā kriminālprocesā nav saistīti ne ar vienu kredītiestādi, kura uz doto brīdi valstī darbojās," KNAB priekšnieks Jēkabs Straume tolaik centās viest skaidrību notikumos banku sektorā. "Kas attiecas uz ASV finanšu institūciju paziņojumiem par "ABLV" banku, kā arī par potenciālo tiesvedību starp valsti un "Norvik bankas" vadītājiem. Tiem nav nekāda sakara ar šo kriminālprocesu. Uz doto brīdi es uzsveru."
KNAB Rimšēviča krimināllietu sāka pēc divu "Trasta komercbankas" pārstāvju liecībām. Tās deva bijušais valdes loceklis Viktors Ziemelis un kādreizējais akcionārs, nu jau nelaiķis Igors Buimisters.
Baņķieri KNAB stāstīja, ka Rimšēvičs pieņēma kukuli, par ko apmaiņā solīja panākt komercbankai labvēlīga lēmuma pieņemšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).
Tomēr labvēlīgi lēmumi nesekoja un Eiropas Centrālā banka (ECB) pēc FKTK ierosinājuma 2016. gada martā anulēja "Trasta komercbankas" licenci.
KNAB lietu izmeklēja četrus mēnešus un pēc tam to nodeva Ģenerālprokuratūrai. Tā Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam – par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Proti, viņš bija starpnieks kukuļošanā. Savukārt abus "Trasta komercbankas" pārstāvjus – Ziemeli un Buimisteru, lai gan viņi lietā figurē kā kukuļdevēji, atbrīvoja no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsās tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu. Tomēr Ziemelis savu pirmstiesas izmeklēšanas laikā pausto liecību pēc tam iztiesāšanas procesā mainīja.
2019. gada vasarā, pusotru gadu pēc Rimšēviča aizturēšanas, Ģenerālprokuratūra lietu nodeva Rīgas rajona tiesai Jūrmalā.
Rimšēvičs: Esmu piedevis saviem pāridarītājiem
Kad sākās tiesvedība, Rimšēvičs saistību ar kukuļņemšanu noliedza un, pretēji izmeklētāju teiktajam, apgalvoja, ka lieta ir saistīta ar citiem tā laika notikumiem banku sektorā. "Ir jautājums, kāpēc tieši tagad šīs lietas tiek izmeklētas un kā varēja būt tā, ka mana krimināllieta tika iesākta tieši divas dienas pēc tam, kad ASV Finanšu ministrija noteica sankcijas ABLV bankai," 2018. gada 29. jūnijā pauda Rimšēvičs.
Arī pēc piecu gadu ilgas tiesvedības viņš nemainīja domas un, kad tiesā teica pēdējo vārdu, Rimšēvičs savu vainu noliedza: "Sākšu ar pašu galveno. Es kategoriski noraidu visas man izvirzītās apsūdzības, absolūti visas. Šajā lietā visas man izvirzītās apsūdzības ir izdomātas, nepatiesas un vienkārši viltotas."
Rimšēvičs vairāku stundu garumā centās pārliecināt tiesu, ka kukuļus nav ņēmis un ka lieta ir safabricēta.
Viņš arī vairakkārt pieminēja nu jau maksātnespējīgo "Norvik banku", kas vēlāk mainīja nosaukumu uz "PNB Banku" un tās lielākā akcionāra Grigorija Guseļņikova sākto tiesvedību pret Latvijas valsti.
"Es atvainojos, ka tur bija kādi lieli komentāri par tiesvedību pret Latvijas valsti, jo domāju, ka tik kolorīts un visiem acu priekšā notiekošs, mākslīgi radīts kriminālprocess nav Latvijas ikdiena. Un katru dienu kaut kas tāds nenotiek. Process, ar kura palīdzību hibrīdkara apstākļos tika nodrošinātas Krievijas pilsoņa intereses, lai mūsu valsts ciestu zaudējumu Londonā investīciju strīdā arbitrāžas tiesā."
Baņķieris Grigorijs Guseļņikovs iesūdzēja Latviju starptautiskajā šķīrējtiesā pāris mēnešus pirms satricinājumiem finanšu sektorā – 2017. gada nogalē. Guseļņikovs cenšas šķīrējtiesā tostarp pierādīt, ka augsta līmeņa amatpersonas Latvijas finanšu sektorā ir atkārtoti centušās izspiest kukuļus no viņa kā toreizējā "Norvik bankas" īpašnieka. Lietas materiālos Rimšēviču gan vārdā neviens nenosauc.
Bet tas mainījās neilgi pēc Rimšēviča pratināšanas KNAB. 2018. gada 19. februārī Guseļņikovs intervijā starptautiskajai ziņu aģentūrai "The Associated Press" sacīja, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs gadiem ilgi no viņa izspiedis kukuļus.
Valsts kancelejas Juridiskais departaments informēja, ka šobrīd starptautiskajā šķīrējtiesā noslēdzas posms, kurā ieguldījumu strīdu izskata pēc būtības.
Valsts kancelejas rakstiska atbilde: "Šķīrējtiesas tribunāla nolēmums par atbildību sagaidāms šogad, lai gan šis process var aizkavēties. Zaudējot lietu, Latvijas valstij varētu rasties pienākums maksāt kompensāciju prasītājiem. Tomēr lietas sadalīšanas rezultātā šādas iespējamās kompensācijas apmērs vēl nav noteikts. Mēs uzskatām, ka Latvija ir izvirzījusi spēcīgus iebildumus, lai apstrīdētu šķīrējtiesas jurisdikciju. Tomēr, ņemot vērā attiecīgā strīda (un kopumā starptautisko ieguldījumu strīdu) specifiku, nav iespējams sniegt viennozīmīgas prognozes par šķīrējtiesas lietas iznākumu."
Savukārt Ilmāra Rimšēviča korupcijas lieta pirmajā instancē ir noslēgusies un savu pēdējo vārdu viņš beidza šādi. "Es ceru uz taisnīgu tiesu un, neskatoties ne uz ko, es esmu piedevis saviem pāridarītājiem un ikdienā sirdī nenēsāju aizvainojumu uz viņiem. Un joprojām esmu gatavs strādāt Latvijas un Latvijas cilvēku labā. Un šī pēdējā vārda pēdējie vārdi ir: Dievs, svētī Latviju."
Īsi pirms Ziemassvētkiem Jūrmalas tiesa paziņoja spriedumu. Rimšēvičs tiesas spriedumu klausījās klātienē tiesas zālē, bet uzņēmējs Māris Martinsons un viņam piederošā uzņēmuma "MM Investīcijas" pārstāvji tiesas sēdei pieslēdzās attālināti.
Tiesa lemj par 6 gadu cietumsodu Rimšēvičam
Gundega Lapiņa, Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama tiesnese: "Tiesa ir pārbaudījusi lietā esošos pierādījumus, izvērtējusi aizstāvības argumentus, atzina izvirzīto apsūdzību par pamatotu, kas ir pamats tiesā taisīt notiesājošu spriedumu."
Rīgas rajona tiesnese Lapiņa nolasīja saīsināto tiesas spriedumu: "Attiecībā uz Ilmāru Rimšēviču trīs noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kur divi ir par koruptīvām darbībām un viens ir par noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizāciju (..). Galīgo sodu Ilmāram Rimšēvičam noteikt brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem.
Savukārt Mārim Martinsonam tiesa piesprieda piecus gadus cietumā. Abiem cita starpā konfiscēja arī mantu, bet no Martinsonam piederošā uzņēmuma "MM Investīcijas" piedzīs trīs miljonus eiro.
"Lietas iztiesāšanas laikā apsūdzētie pildīja savus procesuālos pienākumus – ieradās uz tiesas sēdēm, nekavēja to norisi, līdz ar to nav pamata piemērot drošības līdzekli apcietinājumu," piebilda tiesnese.
Uzreiz pēc sprieduma nolasīšanas Ilmārs Rimšēvičs steigā pameta tiesas zāli un bija nerunīgs. Uz jautājumu, vai viņš tiesas spriedumu pārsūdzēs, Rimšēvičs bija lakonisks: "Noteikti, noteikti."
Tiesa pieņēma arī blakus lēmumu lūgt Valsts policiju sākt kriminālprocesu pret kādreizējo "Trasta komercbankas" valdes locekli Viktoru Ziemeli par nepatiesu liecību sniegšanu tiesā.
Prokuratūrā informēja, ka Ziemelis uzturas Dubaijā un no saziņas izvairās.
Prokurore: Suns zina, ko ēdis
Lai noskaidrotu Rimšēviča krimināllietas izmeklēšanas gaitu un aizkulises, dienu pēc pirmās instances tiesas lēmuma paziņošanas Latvijas Radio devās uz Ģenerālprokuratūru.
"Iztiesāšanas laikā un arī sākumā es biju viena pati, bet jau tad, tuvojoties nobeigumam, iestājās vēl divi kolēģi," stāstīja Ģenerālprokuratūras Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļas prokurore Viorika Jirgena.
Viņa atgādināja, ka Rimšēviču apsūdzēja par kukuļa – apmaksāta atpūtas brauciena uz Kamčatku – pieņemšanu, kā arī kukuļa pieņemšanu un noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu.
Katra no šīm trijām epizodēm norisinājās citā laikā. "Tas pirmais gadījums – plaši zināmais Buimistera gadījums un Kamčatkas brauciens."
Jirgena stāstīja par Ilmāra Rimšēviča atpūtas braucienu uz Kamčatku 2010. gadā, ko atmaksāja "Trasta komercbankas" akcionārs un nu jau nelaiķis Igors Buimisters: "Viņš pirms braukšanas jau zināja, ka šo braucienu apmaksās "Trasta komercbankas" akcionārs. Un tad jautājums – par ko tad tas akcionārs viņam to apmaksāja? Viņu starpā nepastāvēja draudzīgas attiecības. Faktiski Buimisters pateica to, ka viņš ir maksājis, lai iegūtu kādu labumu no tā. No Rimšēviča iespējām."
Apmaiņā pret kukuli Rimšēvičam bija jāpalīdz ietekmēt FKTK, lai banku uzraudzības iestāde neierobežo "Trasta komercbankas" iespējas strādāt ar Latvijas nerezidentiem.
Saistībā ar Kamčatkas izklaides braucieniem plašu rezonansi izpelnījās kāda fotogrāfija. Tajā var redzēt, ka Rimšēvičs neformālā gaisotnē medību namiņā sēž pie viena galda ar Vladimiram Putinam pietuvinātu cilvēku no Krievijas militāro tehnoloģiju uzņēmuma, kā arī citiem cilvēkiem.
Rimšēvičs pēdējā vārdā tiesā apgalvoja, ka fotogrāfija ir montēta un to apstiprinājuši divi viņa piesaistīti eksperti. Bet prokurore Jirgena šīs ekspertīzes neuzskata par ticamām. "Suns zina, ko ēdis, un nezin kāpēc viņam tik ļoti svarīgi sabiedrībai izskaidrot, ka viņš nesēdēja pie viena galda ar tiem, ar ko viņš sēdēja. Bet faktiski ir tā, ka lietā ir iegūtas arī citas bildes, kur viņš ar šīm pašām personām ir safotografēts ekskursijā. Tās, protams, nav publiskotas."
Taureņu pirts sarunu nozīme
Prokurore uzsvēra, ka svarīgākais ir kas cits – tas, ka "Trasta komercbankas" akcionārs atmaksāja Rimšēviča izklaides Kamčatkā. "Tas, ko mēs lietā esam noskaidrojuši, ka šis brauciens nesa savu rezultātu. Viņš tur ar Buimisteru komunicēja. Bet, tā kā problēmas pie "Trasta komercbankas" turpinājās joprojām, tad tajā mirklī otrs akcionārs [Viktors Ziemelis] saprata, ka bez naudas maksājumiem nevarēs iztikt."
Viņa runā par "Trasta komercbankas" valdes locekli Viktoru Ziemeli un viņa sarunām Taureņu pirtī 2013. gadā ar Rimšēviču un Martinsonu. Viņi apsprieda kukuļa summu pusmiljona eiro apmērā.
"Faktiski tās sarunas ir tādas, ka viņi savā starpā mēģina tikt skaidrībā un atcerēties uz to brīdi, cik ir iedots un cik vēl ir jāpiemaksā.
Un mums neradās ne mazākās šaubas par to, ka Rimšēvičs ir šo kukuļu piedāvājumu, pusmiljonu piedāvājumu ir pieņēmis. Un ir arī saņēmis šo pusi no prasītā," pauda prokurore.
Tātad Rimšēvičs saņēma 250 tūkstošus eiro. Savukārt Martinsonam kā starpniekam pienācās 10% no kopējās kukuļa summas.
Jirgena stāstīja, ka šo naudu viņi legalizēja ar Martinsonam piederošā uzņēmuma "MM Investīcijas" palīdzību, caur kuru iegādājās īpašumu Jūrmalā, Baznīcas ielā. Toreizējais Latvijas Bankas prezidents tam slēpti kļuva par līdzīpašnieku.
"Patiesībā, tikai klausoties Rimšēviča skaidrojumus, viņš jau no sākta gala teica, ka viņi runāja par to nekustamo īpašumu. Sākumā man likās, ka tā ir tikai atruna, bet pēc tam es sapratu, ka tam visam ir konteksts un nenoliedzami viņi arī runā, jo ir adreses un viss. Bet tas faktiski visu salika, uztaisīja kopējo bildi," stāstīja Jirgena.
Pirmstiesas izmeklēšanā Ziemelis apliecināja, ka šādas sarunas ir notikušas, tomēr tiesas procesā no savām liecībām atteicās. Jirgena sacīja, ka tas viņu nepārsteidza, jo aizdomas jau radās 2018. gada jūnijā, kad viņa cēla apsūdzību Rimšēvičam.
"Rimšēvičs atnesa divas neparakstītas lapiņas, kas viņam it kā esot bijušas pastkastē iemestas. Kur kāds bija uzrakstījis tekstu, ka viņš ir ietekmēts, ka tie notikumi, kas ENAP (Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē) risinājās, ka tur viņu ietekmēja. Tur bija viena fatāla kļūda šajās lapiņās. Ziemeļa adrese nepareizi norādīta. Nu tas vien jau pierāda, ka Ziemelis nav šo lapiņu autors," norādīja prokurore.
Jirgena stāstīja, ka pēc tam Ģenerālprokuratūrā 2020. gada decembrī, kamēr Eiropas Savienības Tiesa risināja strīdu par imunitāti un tiesvedība Jūrmalā uz laiku bija pārtraukta, nonāca iesnieguma kopija, kuru rakstījis Ziemelis.
"Es joprojām teikšu, it kā Ziemelis, uzrakstīja iesniegumu ģenerālprokuroram, kur praktiski ir tas pats, kas tajās lapiņās bija uzrakstīts. Tobrīd jau lieta atradās tiesā, kad tapa šis, it kā Ziemeļa rakstītais, un tad jau es sapratu, ka, visticamāk, ir pieeja šim Ziemelim atrasta," teica Jirgena.
Lielākās grūtības radīja Rimšēviča pretargumenti
Ziemeļa iesnieguma oriģināls tā arī neuzradās. "Ziemelis dzīvo Dubaijā. Viņš pats mums liecināja, ka viņš izvairās no kontaktiem ar ārpasauli."
Prokurore stāstīja, ka Ziemeli pratināja vairākas reizes un viņš sarunās ar izmeklētājiem nenoliedza, ka naudu Rimšēvičam deva.
"Nepietiek ar to, ka persona atnāk un pasaka – nē, es to neteicu. Ir jāskatās arī citi pierādījumi. Šajā gadījumā Ziemelis tika arī konfrontēts. Ziemelis tika pratināts vairākas reizes. Mēs viņu konfrontējām ar Martinsonu un pat tās konfrontēšanas laikā viņš pateica visu advokātu klātbūtnē, ka viņš to naudu ir devis. Nu, redziet, plikam vārdam "ietekmēt" nav nekāda pielietojuma," norādīja prokurore.
Pēc viņas teiktā, lielākās grūtības lietā radīja Rimšēviča pretargumenti visām apsūdzībām un faktiem. Līdz ar to viss bija jāpārbauda un jāatspēko.
"Tad vienā brīdī, kad es sapratu, ka vienkārši viņš melo, protams, ka nevar pārbaudīt visus viņa melus. Bija jāiegulda darbs. Vienkārši tā viņa personība un tas ieņemamais statuss varbūt ir tas, ka šo lietu padarīja sarežģītāku nekā citus kukuļošanas gadījumus," atzina Jirgena.
Kopā ar Jirgenu šajā lietā plecu pie pleca strādāja vēl viens prokurors – Māris Leja.
"Šādās lielās lietās, kur pozīcija ir vainu neatzīt, aizstāvības galvenais mērķis ir pievērst uzmanību kaut kādām nelielām detaļām, izcelt tās, vienlaikus novēršot no lietā galvenajiem pierādījumiem," klāstīja Leja.
KNAB slepeni noklausītās Taureņu pirts sarunas ir krimināllietas centrālais pierādījums, kas ļāva izvirzīt apsūdzības. "Ir visas šīs sazvērestības teorijas pa malu, kāds tur kādu ietekmēja, kāds kādu sarunāja, kāds kādu ļaunprātību pieļāva. Bet pagaidiet, kas ir ar sarunām, tas taču ir jūsu teksts, ko jūs runājāt!" pauda prokurors.
Jautāts, vai pirmajā tiesu instancē piespriestais soda apmērs ir pietiekams šādā krimināllietā, Leja sacīja: "Varbūt parastais klausītājs ne vienmēr aizdomājas, tikai skatās uz to, cik un kādu ciparu tā tiesa iedeva. Bet ir jāpadomā arī par to, ka patiesībā lielākajai daļai apsūdzēto sods jau ir arī pati tiesa, tas process. Nu nav jau tas tiesas process izrāde vai kino, uz kuru, tā kā ar popkornu atnākot, varētu sēdēt. Un pie tiem ilgstošiem kriminālprocesiem ir neziņa."
Viņaprāt, šī lieta pavisam noteikti ieies Latvijas vēsturē. "Tā globāli lielākā skāde ir Latvijas Bankas reputācija, ņemot vērā to amatpersonas nozīmīgumu, kas to ir izdarījusi."
KNAB: Lietā izjutām spiedienu
Par to, cik nozīmīga ir Rimšēviča krimināllieta, Latvijas Radio jautāja arī Andai Rumjancevai. Viņa ir KNAB Kriminālprocesuālo izmeklēšanu pārvaldes vadītāja. Rumjanceva bija galvenā procesa virzītāja pirmstiesas izmeklēšanā.
"Tāpēc, ka iesaistīta bija viena no augstākajām valsts amatpersonām, un zināmā mērā arī es kā procesa virzītājs un arī viss birojs kopumā izjutām tādu nemanāmu spiedienu. Visi apkārt prasīja ātrāku rezultātu, raitāku izmeklēšanu, kvalitatīvākas pirmstiesas izmeklēšanas darbības. Jā, mēs centāmies, lai visu izdarītu pēc iespējas ātrāk un šī lieta ātrāk nonāktu prokuratūrā," teica Rumjanceva.
Izmeklētāja dalās arī pieredzē, kas traucēja Rimšēviča lietas izmeklēšanā.
"Korupcijas lietas ir "balto apkaklīšu" lietas. Tas nozīmē, ka mēs strādājam ar mazliet savādākiem cilvēkiem.
No vienas puses, tas ir ļoti pozitīvi, jo tie nav organizētās noziedzības pārstāvji. Tā ir cita izglītība, cits uzvedības modelis. Bet, no otras puses, tas mazliet apgrūtina izmeklētājiem darbu, jo šī labā reputācija, kas bijusi šīm personām iepriekš, mazliet traucē izmeklēšanu."
Šādās lietās nereti aizstāvības puse izdara spiedienu un norāda, ka izmeklēšana noris nepareizi, stāstīja Rumjanceva. "Jo šie cilvēki ir balti, pūkaini un pirms tam viņiem nekad dzīvē kāja nav paslīdējusi. Tas mazliet apgrūtina izmeklēšanu, jo parasti ir arī masu mediju spiediens."
Lietas izmeklēšanā un iztiesāšanā likmes bija augstas. "Tas ir tieši šis reputācijas jautājums. Tas nav tikai konkrētas iestādes – Latvijas Bankas – bet, es domāju, tas ir visas valsts reputācijas jautājums. Tas, acīmredzot, ir tas, par ko vajadzēja uztraukties un pēc tam arī atjaunot šo reputāciju, jo tas tomēr valstij nozīmē ļoti daudz."
"Delna": izpratne par korupciju tiesībsargājošajās iestādēs lēnām uzlabojusies
"Korupcijas lietas ir ļoti sarežģītas. Tiem apsūdzētajiem jau nebūs savā starpā līgums – es tev došu kukuli un es pieņemšu to kukuli. Nu, protams, ka pierādīt korupcijas lietas, to visi saprot, ir ļoti sarežģīti," atzina "Sabiedrības par atklātību – Delna" direktore Inese Tauriņa.
Viņa arī norādīja: "20 gadus atpakaļ varētu pieņemt, ka mēs ne tuvu pie šāda sprieduma nenonāktu. Teiktu, nu nē, nebija nekādi stingrie pierādījumi. Nekas nebija uzrakstīts uz papīra. Neviens neko pie rokas nepieķēra, tāpēc neko nevaram pierādīt."
Tauriņa stāstīja, ka kopumā tiesu prakse un izpratne par korupciju tiesībsargājošo iestāžu pusē, kaut arī lēni, bet tomēr ir uzlabojusies.
"Labā ziņa ir tāda, ka mēs spējam kā valsts un tiesībsargājošās iestādes identificēt, aiznest uz tiesu un šo spriedumu ar reālu cietumsodu pieņemt. Vismaz pirmajā instancē. Un tā ir jātulko kā labā zīme, ka ar kukuļošanu un korupciju mēs varam cīnīties."
Vienlaikus šāda mēroga kukuļošanas skandāls liek uzdot jautājumu – vai tiesībsargājošo iestāžu rīcībā ir visa informācija?
"Mēs varam it kā teikt, ka jā, tā ir bijusi vienas personas atbildība, jo šajā gadījumā uz apsūdzētā sola sēž viena persona, bet man vienmēr gribas tā retoriski pārjautāt – tiešām? Tā ka nevienam citam pat nebija aizdomu, ka kaut kas nepareizi notiek?" sprieda Tauriņa.
Viņa atsaucās uz citām kukuļošanas lietām, kuras "Delna" ir pētījusi: "Redzot citus piemērus, parasti ir tā, ka amatpersona vairākas reizes, dažādās epizodēs rīkojās negodprātīgi. Un ka nav tā, ka visu laiku, x gadus balts un pūkains, godprātīgi strādā, ievērojot sabiedrības, iestādes, darba vietas intereses un tad pēkšņi ir viena atsevišķa epizode. Muļķīga. Tā parasti nenotiek."
Viņai ir jautājums par cilvēkiem, kuri zināja par korupciju Latvijas finanšu sistēmas augstākajā līmenī, bet neko nedarīja, lai par to ziņotu.
"Grūti ir pieņemt domu, ka viena amatpersona rīkojās un nevienam neradās nekādas aizdomas. Tieši tāpēc. Tajā laikā nebija, bet tagad mums ir trauksmes celšanas likums. Tas ir vēl tas jautājums, ar ko ļoti, ļoti jāstrādā, lai sekmētu un veidotu izpratni jebkurā darbiniekā par to, ka trauksmi vajag celt, var celt un ka trauksmes cēlējs tiks aizsargāts visiem iespējamiem veidiem, ja viņš to darīs."
Kazāks: Mēs vairs nesēžam ziloņkaula tornī
Kādā mērā cilvēks, kurš ieņem Latvijas Bankas prezidenta amatu, arī šodien varētu no komercbankām izspiest kukuļus, lai tām panāktu labvēlīgus lēmumus banku uzraudzības jomā? To Latvijas Radio jautāja tagadējam Latvijas Bankas prezidentam Mārtiņam Kazākam.
"Pašreizējā brīdī šādas iespējas ir krietni mazākas. Protams, es nevaru teikt, ka tādu nav, jo riski vienmēr pastāv, bet šādu risku izpildīšanās varbūtība ir krietni mazāk," norādīja Kazāks.
Viņš stāstīja, ka kopš korupcijas skandāla ar Rimšēviču un tā laika problēmām ar naudas atmazgāšanu banku sektorā, kādēļ Latvija gandrīz iekļuva tā dēvētajā "Moneyval" pelēkajā sarakstā, finanšu sektorā politiķi ieviesa tā dēvēto "kapitālo remontu". Ir mainījusies arī Latvijas Bankas pārvaldība.
"Pirmkārt, vienai personai nav tik liela vara, līdz ar to ir horizontāla struktūra. Mēs izstrādājām un Saeima pēc tam apstiprināja jaunu Latvijas Bankas likumu, kur ir noteikti striktāki ierobežojumi prezidentam. Prezidenta termiņš saīsināts uz pieciem gadiem. Maksimālais termiņu skaits – divi. FKTK ir pievienots Latvijas Bankai no šī gada sākuma. Līdz ar to dažādi drošības mehānismi ir pastiprināti," skaidroja centrālās bankas prezidents.
Kazāks arī akcentēja, ka Latvijas Banka ir samazinājusi tēriņus, kas bija atvēlēti tās vadībai. "Mēs vairs nesēžam ziloņkaula tornī. Vadībai vispār dienesta automobiļu vairs nav, vadība ir kļuvusi krietni mazāka skaitliski."
Vaicāts, vai centrālās bankas iekšienē notika izmeklēšana, lai noskaidrotu, vai Rimšēvičam līdz viņa aizturēšanai bija līdzzinātāji, Kazāks sacīja:
"Mēs pacēlām visus iespējamos akmeņus – gan lielus, gan mazus un neko zem tiem neatradām. Neviens cits no Latvijas Bankas darbiniekiem nav apsūdzēts un nekādas krimināltiesvedības šajā gadījumā nav.
Tas ir izolēts gadījums, un līdz ar to šeit ir jānovelk ļoti strikta līnija par to, ka tas ir par konkrētas personas rīcību, bet tam nav saistība ar Latvijas Banku kā tādu."
Kazāka vērtējumā, Latvijas Bankai šajos piecos gados ir izdevies izrāpties no reputācijas kritiena bedres. "Ja mēs skatāmies uz reputāciju pēc tās ļoti dziļās krīzes 2018., 2019. gadā, tad reputācija ir būtiski uzlabojusies. Mēs tiekam vērtēti reputācijas ziņā pašlaik kaut kur starp baznīcu un sabiedriskiem medijiem. Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju vērtē atzinīgi Latvijas Bankas darbību."
Viņaprāt, reputācija uzlabojusies arī starptautiski.
"Tas trieciens pa Latvijas Bankas un pa valsts reputāciju bija ļoti smags. Man tiešām jau nelabi metās no tā, ka, līdzko ir kāda sadarbība ar ārvalstu kolēģiem, tad mūžīgi prasa, kas jums tur par korupcijas riskiem. Man liekas, ka Latvija pelnījusi kaut ko labāku. Pašam jāiet un jādara kaut kas labāk, lai mūs neuzskata par totāliem speķa raušiem. Līdz ar to viennozīmīgi tas bija arī tāds personīgs aizvainojums: nu kā tā? Centrālās bankas reputācijai ir jābūt nevainojamai."
Prokurore: Soda mērs Rimšēvičam – graujošs
Prokurore Viorika Jirgena neslēpa, ka ar pirmās instances tiesas spriedumu ir apmierināta, jo tiesa piemēroja tādu soda mēru, kā prokuratūra prasīja.
"Tas, ka tiesa pievienojusies mūsu prasītajam soda apmēram, liek domāt, ka mēs izdarām pareizi tos aprēķinus.
Tāda līmeņa amatpersonai kā Rimšēvičs šis sods, es domāju, ir graujošs, jo nosēdēt kaut daļu no tā, ja viņš nosēdēs, tas būs graujoši," sprieda prokurore.
Līdzīgās domās ir arī KNAB izmeklētāja Anda Rumjanceva. "Ne tikai es, bet arī kolēģi tiešām jūtam profesionālu gandarījumu, ka pirmā instance ir pieņēmusi tieši šādu spriedumu, bet vienlaikus apzinos, ka noteikti tas tiks pārsūdzēts."
Prokurors Leja paredz, ka pirmās instances pilno spriedumu var gaidīt pēc dažiem mēnešiem. "Nu tad kā minimums pusgads, līdz apelācijā varbūt nozīmēs tiesas sēdi, pirmo tiesas sēdi. Tātad 2024. gadā mēs varētu pie optimālā scenārija uzsākt apelāciju. Par pabeigšanu, tas būtu pārāk optimistiski, pārāk optimistiski."
