Jūrmalas Pumpuru vidusskolā mācās vismaz 900 skolēnu, savukārt Jaundubultu pamatskolā, kas atrodas pāris kilometru attālumā virzienā uz Rīgu, mācās trīs reizes mazāk skolēnu.
Ņemot vērā ministrijas gaidāmo izglītības sistēmas reformu, pašvaldības domes Izglītības, jaunatnes un sporta komiteja nobalsoja par abu pieminēto skolu reorganizēšanu.
Pauž sašutumu par skolu apvienošanu
Sašutumu par to sociālajā platformā "Facebook" pauž Pumpuru vidusskolas absolvente, operdziedātāja Evija Martinsone, uzskatot, ka reformas dēļ gars vienā no Latvijas labākajām skolām būs iznīcināts, jo pašvaldība plāno apvienot latviešu skolu ar mazākumtautību izglītības iestādi.
"Pumpuru [vidusskola] vienmēr bijusi ļoti uz cilvēku iekšējām vērtībām vērsta skola, kur vienmēr galvenais ir bijis cilvēks, nevis kādi laiki vai partijas. Šo skolu apvienošana, manuprāt, ir vienkārši neprāts, jo tiek apvienotas skolas ar dažādām vērtību sistēmām. Proti –
"Pumpuri" vienmēr bijuši ļoti izteikti latviska skola, bet Jaundubultu skola vienmēr ir bijusi – arī manā laikā, kad es tur mācījos – ar izteikti krieviskām vērtībām," pauda Martinsone.
Viņa Pumpuru vidusskolu pabeidza 1998. gadā. Patlaban skolā mācās trīs Martinsones krustbērni. Šo skolu pabeidza arī pašreizējais Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un arī bijušais prezidents Guntis Ulmanis.
Opozicionārs iebilst pret skolu reorganizāciju
No pieciem komitejas deputātiem par lēmumu balsot atturējās vien opozicionārs Jānis Asars no Nacionālās apvienības. Viņš apgalvoja, ka dome no atbildīgās ministrijas saņēma aicinājumu reorganizēt vienu vidusskolu, padarot to par pamatskolu, un likvidēt Jaundubultu pamatskolu, piedāvājot to pievienot Majoru vai Pumpuru vidusskolai.
Asars uzskata, ka Jaundubultu skola ir jāpievieno Pumpuru vidusskolai, nevis abās jāveic reorganizācija.
"Tiek uzlikts papildus gan administratīvs, gan juridisks slogs jaunajai skolas administrācijai. Pilnīgi jauna iestāde tiek veidota – visas adreses, visas nomaiņas. Tas gan prasa laiku, gan finanšu resursus. Precīzu aprēķinu mēs neguvām vakardienas komitejas sēdē, bet es domāju, ka tas ievērojamu resursu prasītu," sprieda domnieks.
Skolēni mācības turpinās esošajās telpās
Jūrmalas Izglītības pārvaldē skaidroja, ka izmaiņas notiks pamatā juridiski.
Skolēni mācības turpinās esošajās telpās, arī mācību programmas pārejas posmā, kas ilgs nezināmu laiku, notiks pēc līdzšinējā principa,
norādīja pārvaldes vadītājs Edgars Bērziņš, piebilstot, ka jaunajā Jūrmalas valstspilsētas Pumpuru vidusskolā vajadzēs rīkot konkursu uz direktora amatu.
"Ir ļoti svarīgi uzsvērt, ka šī lēmuma pieņemšanas process bija ļoti demokrātisks. Ar lēmumprojektu iepazīstinājām gan abu skolu padomju vadītājus atsevišķi un skolu padomes. Tika organizētas tikšanās ar vadības komandām, notiek regulāra saziņa ar skolu vadītājiem. Pārmaiņas vienmēr ir ļoti sarežģītas, bet es esmu pārliecināts – neatkarīgi no tā, kurš vai kura uzvarēs direktora konkursā, mēs dosim iespēju jaunai elpai, jaunai stratēģijai, kas apvienos kopā akadēmisko izcilību, atbalstu izglītojamajiem un integrāciju starp abām kopienām, kuras ir pastāvējušas divās atsevišķās ēkās," pauda Bērziņš.
Pumpuru skolas direktore norāda uz riskiem
Jaundubultu pamatskolas direktors komentēt pašvaldības plānu atteicās, sakot, ka tam pakļaujas. Savukārt Pumpuru vidusskolas direktore Ausma Bruņeniece norādīja uz reorganizācijas riskiem.
"31. augustā darba attiecības beidzas [ar] esošajiem skolotājiem. Viņiem ir jāpiesakās darbā jaunajā skolā. Savukārt skolēniem un viņu vecākiem ir jāizlemj, kā viņi turpinās mācības, un atkal ir jāraksta iesniegums par uzņemšanu jaunajā skolā," norādīja direktore.
"Es tik daudz neuztraucos par sava amata iespējamo zaudēšanu vai iegūšanu, bet mani vairāk satrauc process, kā tas notiks,
un vai tas, ko Izglītības pārvalde ir iztēlojusies, kā notiks šī reorganizācija, patiešām tā arī īstenosies," viņa piebilda.
Bruņeniece skolā strādā jau 33 gadus, pēdējos piecus gadus – direktores amatā.
Gala lēmums būs jāpieņem 22. februārī, kad gaidāma domes sēde.
KONTEKSTS:
Pērn novembrī Ministru kabinets apstiprināja ministrijas informatīvo ziņojumu par jauna skolu finansēšanas modeļa izveidi. Pašlaik valsts aprēķināto naudu skolām sadala pašvaldības. Tas ļauj uz lielāku skolu rēķina subsidēt mazākas skolas. Jaunajā modelī valsts maksās par programmām, kas izpildīs "optimālas klases kritērijus". Pašvaldības vairs nedrīkstēs pārdalīt naudu starp savām skolām, subsidējot mazākās skolas. Modelis paredz, ka mazajās skolās darba samaksu segs arī pašvaldības.
Pedagogu arodbiedrība un pašvaldības uzskata – modelis nav izrunāts; arvien paliek neatbildēti jautājumi.
Savukārt 1. februārī sabiedriskajai apspriešanai nodoti Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie grozījumi Izglītības likumā, paredzot pašvaldībām dot vēl vienu gadu, lai sakārtotu izglītības iestāžu tīklu.
Jauno pedagogu atalgojuma modeli ieviesīs pašvaldības, kas ir sakārtojušas savu skolu tīklu, un tās saņems arī dažādas priekšrocības.
Valdošajā koalīcijā gan nav vienprātības par skolu tīkla reformu, tomēr partijas ir pārliecinātas, ka tām izdosies atrast kopsaucēju.
