Valsts vides dienesta (VVD) Radiācijas drošības centra mērījumos konstatēts, ka Limbažu novada dārziņā "Auseklītis" radona koncentrācija vadītājas kabinetā ir virs 1000 bekereliem Latvijā pieļaujamo 200 vietā. Telpās, kur uzturējās bērni, radona bija mazāk, tomēr arī pāri normai.
Radons
Inerta radioaktīva gāze bez krāsas un smaržas, kas caur augsni un ēku konstrukciju nepietiekami blīvām vietām ieplūst iekštelpās.
Radons ir dabiskais starojuma avots, kas veidojas neatkarīgi no cilvēka darbības. Galvenais tā avots ir zemes dzīles, tas nāk no kristāliskā pamatklintāja iežiem vai nogulumiežiem, piemēram, māla. Radons ir iežos esošā dabīgā urāna (238U) sabrukšanas ķēdes produkts.
Tas dod apmēram 50% no vidējās gada dozas, ko cilvēks ikdienā saņem no jonizējošā starojuma avotiem. Cilvēka organismā radona gāze nonāk, to ieelpojot kopā ar gaisu, vai arī iedzerot ūdeni ar tajā izšķīdušo radona gāzi.
Mazs radona daudzums organismam nekaitē, taču ilgstoša liela radona daudzuma iedarbība uz organismu veicina tajā nevēlamas izmaiņas, galvenokārt elpošanas un gremošanas orgānu sistēmā. Radona negatīvā ietekme ievērojami lielāka ir smēķētājiem, radot papildu risku saslimt ar elpošanas orgānu slimībām.
Bērnudārza vadītāja Kristīne Lielmane sacīja: "Protams, mazais šoka moments, viena daļa no tiem teica, ka nekas tas nav, tas jau vienmēr bijis, citi teica, kāpēc tas ātrāk nav risināts."
Savukārt kāda bērnudārza audzēkņa mamma Santa pauda: "Publiska informācija vecākiem par to, ka šāda situācija ir, nav izskanējusi."
Mērījumi bērnudārzā "Auseklītis" veikti 2017. gadā, un, lai arī koncentrācija bija pieckārt lielāka, nekā atļauts, rīcība no domes tā brīža vadības nesekoja.
Bijušais Alojas domes priekšsēdētājs Valdis Bārda (Zaļo un Zemnieku savienība) atzina – neesot neko par to zinājis. Bārda sacīja: "Līdz manīm šāda informācija nenonāca, tad jāprasa arī attiecīgajam iestādes direktoram, un nevienā brīdi nav deputātiem likts priekšā, ka ir avārijas stāvoklis."
Tam gan nepiekrita bērnudārza bijusī vadītāja Sarmīte Freimane. Viņa pauda: "Lai nu nestāsta gan, lai nu nestāsta! Izlasot papīru, tajā bija rakstīts, ka ilgāk par stundu tajā kabinetā atrasties nevar. Es ar šo papīru griezos novadā, pat ar rakstisku iesniegumu, lai viņi pat nemēģina to noliegt!"
Izskanējis, ka tā brīža deputāti par situāciju zinājuši, taču trūcis naudas.
Bijušais Alojas novada domes izpilddirektors Aivars Krūmiņš stāstīja: "Viss jau bija atkarīgs no deputātiem, tur jau bija satāmēts arī ventilācijai, projektiņš vēl nebija, bet tāme bija projektam."
Tagadējā domes vadība nolēmusi bērnudārzu slēgt.
Limbažu novada pašvaldības izpilddirektors Artis Ārgalis norādīja: "Mēs esam pieņēmuši domē lēmumus, un arī deputāti atzinuši, ka Alojas dārziņš noteikti šeit nebūs."
Radons ir Zemes garozā sastopama dabīga radioaktīva gāze. Tā pamatā iekļūst ēkās no grunts, plaisām sienās, būvmateriāliem un uzturas telpās, ja tajās ir slikta vēdināšana.
VVD Radiācijas drošības centra direktore Dace Šatrovska sacīja: "Tas ir viens no riska faktoriem, kas var palielināt plaušu saslimšanas – plaušu vēzi var izraisīt."
Radona gāze šajā ēkā, visticamāk, iekļūst caur pamatiem, kuros izmantoti vecie laukakmeņi. Un šādu ēku Latvijā netrūkst.
Šatrovska skaidroja: "Lielākie radona līmeņi ir tur, kur ir dolomīts apakšā. Piemēram, Daugavas stāvkrastos varētu būt."
Alojas dārziņš ir viens no 33 Latvijas publiskajām ēkām, kurās 2017. gadā Radiācijas drošības centrs projekta ietvaros konstatēja paaugstinātu radona līmeni. Kopumā Latvijā tika apsekotas 243 ēkas.
"Auseklīša" dārziņa bērni tagad uzturas citos bērnudārzos. Vai viņu veselībai ir kāds drauds, to šobrīd vēl pateikt nevar. Esošo ēku pašvaldība plāno, visticamāk, pārdot. Nākamais radona gāzes mērījums Latvijas reģionos izlases veidā tiks veikts 2030. gadā.
