Viņa sacīja, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) mērķis ir celt pedagogu zemākās stundas likmes, un pašreizējais piedāvājums ir likmi celt līdz 8,5 eiro stundā. Vienošanās ir šo likmi celt no šā gada 1. septembra. Patlaban diskusija vēl ir par tehniskām lietām.
Pēc Čakšas teiktā, pedagogiem Latvijā ir ļoti atšķirīgi atalgojumi, kas atkarīgs arī no tā, kā pašvaldības rīkojas ar skolotāju algām atvēlēto finansējumu. Skolās, kur ir salīdzinoši maz skolēnu, pedagogi saņem salīdzinoši mazāku atalgojumu nekā skolās ar lielāku skolēnu skaitu.
Tur, kur atalgojuma likmes jau ir lielākas, no 1. septembra plānoto atalgojuma pieaugumu pedagogi neizjutīs, atzina ministre.
Ministre uzskata, ka pedagogiem nav iemesla streikot, vienlaikus piebilstot, ka respektē Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) izvirzītos jautājumus.
KONTEKSTS:
LIZDA paziņojusi, ka tikai ar zemāko likmju paaugstināšanu vien nepietiks visu pedagogu algu celšanai. Arodbiedrības ieskatā nepieciešama vidējo izmaksu par skolēnu pārskatīšana, lai pedagogs par katru nostrādāto stundu saņemtu par vienu eiro vairāk nekā līdz šim. Nepalielinot viena skolēna vidējās izmaksas, pedagogi, kuri jau šobrīd saņem 8,5 eiro vai vairāk par katru nostrādāto stundu, neiegūs nekādu algas pielikumu. Un šādi pedagogi ir 23 pašvaldībās.
IZM piedāvājums faktiski nozīmē, ka tajās pašvaldībās, kuru skolu tīkls ir sakārtots un kur skolās ir lielāks skolēnu skaits, pedagogu atalgojums nemainīsies, iepriekš sacīja LIZDA vadītāja Inga Vanaga, norādot, ka arodbiedrība turpina uzstāt uz savu risinājumu un neatteiksies no iecerētajām protesta aktivitātēm, ja valdība arodbiedrībā neieklausīsies.