Rīgā, Raunas ielā 64, zāģēšanas troksnis traucējis iedzīvotājus vismaz trīs dienas. Pēc tam izrādījies, ka darbu veicēji ir pamatīgi pārcentušies. Sociālajos tīklos redzamie video liecina, ka patiesībā SIA "Ģertrūdes īpašumi" teritorijā noticis noziegums pret vidi. Rīgas dome (RD) gan bija izsniegusi atļauju bīstamo koku likvidēšanai, taču rezultātā ir nozāģēti arī veseli koki.
Raunas ielas posmā šovasar arī nesmaržos pēc liepziediem, jo liepu vainagi nozāģēti pilnībā, atstājot vien koku stumbrus.
Vietējie iedzīvotāji "4. studijai" atzina, ka koki ir brutāli apzāģēti un nav cerību, ka tie atjaunosies.
Blakus nozāģētajiem kokiem atrodas privātais bērnudārzs "Mans lācis". Pirmskolas iestādes telpas tiek īrētas, un ar zāģēšanas darbiem, kas notikuši teritorijā, šiem cilvēkiem nav ne mazākā sakara. Viņi gan piebilda, ka papeles, kas tur augušas, esot bijušas ļoti trauslas un bīstamas bērniem.
Rīgas domē apliecināja, ka iztrupējušās un bīstamās papeles tik tiešām ļāvuši nozāģēt koku ciršanas atļaujas prasītājiem – SIA "Ģertrūdes īpašumi". Atļauts likvidēt astoņas papeles, divus nokaltušus bērzus un vienu liepu.
Taču, kā informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatore Tatjana Smirnova, apsekojot situāciju dabā, atklājies, ka, papildus kokiem, kuru ciršanai bija izsniegtas atļaujas, bez saskaņošanas apzāģētas galotnes vēl 12 liepām, kā arī vietējās nozīmes dižkokam – vilkābelei.
Rīgas domes saistošajos noteikumos ir aizliegts koku sakopšanas darbu laikā samazināt koku lapotnes vairāk par 20%.
"Šajā situācijā ir konstatēts, ka koku lapotnes ir apzāģētas aptuveni par 99%. Darbs ir veikts nekvalitatīvi, neievērojot dabas aizsardzības prasības.
Līdz ar to tas ir uzskatāms par Meža likuma pārkāpumu un tāpēc ir iesniegts iesniegums pašvaldības policijai," norādīja Smirnova.
"4. studija" telefoniski sazinājās ar uzņēmēju, kurš personiski veicis šo koku zāģēšanu. Viņš atzina – kas maksā, tas arī, tā sakot, "pasūta mūziku". Dzīvās dabas intereses un darba ētika te izrādījies svešs jēdziens.
"Viss vienmēr tiek darīts, kā īpašnieki, pasūtītāji vēlas. Tie paši uz savu atbildību ir uzņēmušies. Pilnīgi piekrītu, tur viss ir ačgārni un nepareizi; tā nezāģē. Ar tādu mērķi jau laikam tas tika darīts, lai viņus [kokus] nolikvidētu," pauda kokkopis.
Tikmēr teritorijas īpašnieks raidījumam apgalvoja, ka "ļoti žēl, ka tā ir sanācis". Viņš pats neesot zinājis par šādu patvaļu īpašumā un patlaban labprātīgi sadarbojoties ar Rīgas pašvaldības policiju.
"Mums ir nomnieks, kas taisīja tur autostāvvietu. Nomnieks paņēma arboristu un taisīja viņa izpratnē koku kopšanu, augošu koku kopšanu.
Līdz ar to tas skandāls par tām liepām ir tāds, ka viņi uzskata, ka viņi sakopa vainagu," skaidroja SIA "Ģertrūdes īpašumi" pārstāvis Jānis Plotnieks.
Savukārt sabiedriski aktīvo arboristu, koku kopēju biedrības prezidents Jānis Strausmanis uzsvēra, ka lielākajai daļai 100% un pāris kokiem 90% noņemta lapu virsma ir "stipri par daudz":
"Tā nav kopšana. Tā ir koka apzāģēšana, neņemot vērā koka dabiskās vajadzības, dzīves ciklu un tā fizioloģiju."
"Es gribētu teikt, pēc pāris gadiem būs iesniegums pašvaldībai par to, ka ir bīstami koki, kas ir jānocērt. Uz bīstamu koku rēķina tur kompensācija vairs nav nekāda no domes jāaprēķina," prognozēja Strausmanis.
Juridiskām personām par koku patvaļīgu nozāģēšanu vai sakropļošanu var piemērot līdz 280 naudas vienībām lielu sodu, kas ir 1400 eiro par vienu koku.
