Protesta akcija nebija saskaņota ne ar Valsts policiju, ne Rīgas pašvaldības policijas pārstāvjiem. Tādēļ apmēram pusstundu pirms pasākuma sākuma vēl nebija skaidrs, vai akcija notiks. Beigās viss ritēja, kā plānots.
Akcijas rīkotājiem līdzi bija milzīgs plakāts ar tekstiem "Ja to neizdarīs valdība, izdarīsim mēs", kā arī "Neļausim aptraipīt mūsu rokas ar ukraiņu asinīm". Tieši pēdējam tekstam arī simboliska nozīme, jo akcijas dalībnieki uz plakāta uztriepa it kā asiņainas plaukstas ar sarkano krāsu.
"Es domāju, ka ir pienācis laiks rīkoties. Jo tās prātam neaptveramās lietas, ka mēs apgādājam [Krieviju] ar izejmateriāliem un izejvielām, no kā ienaidnieks gatavo, izveido ieročus. Tas ir nepieļaujami," sacīja zibakcijas dalībnieks Intars Rešetins-Pētersons.
"Šobrīd pagaidām ir tikai attieksmes paušana, un tad jau sekosim līdzi, kā reaģēs uz to valdība. Bet, mūsuprāt, normāli tas nav. Ja mēs ar vienu roku... veci cilvēki nāk un ziedo savas pēdējās kapeiciņas, lai palīdzētu Ukrainai, un te pretī atrodas cilvēki, varbūt arī bijušie ministri, varbūt ne. To, lai pēta tie, kam ir pieeja šai informācijai. Atļaujas šo mūsu dzelzceļu izmantot mērķiem, kas veicina kara turpinājumu," pauda zibakcijas dalībniece Ieva Duļevska.
Akcijas pasākumam noslēdzoties, rīkotāji uz dzelzceļa izlēja "asiņaino ūdeni", arī tādā veidā paužot attieksmi. Šī bija jau otrā protesta akcija šonedēļ par mangāna rūdas tranzīta uz Krieviju aizliegšanu.
Par iespēju saraut tirdzniecības ķēdes ar Krieviju un Baltkrieviju ceturtdien, 14. martā, sprieda arī Saeimā. Priekšlikums nodots izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, kurai tagad būs jāvērtē – ko tas nozīmētu Latvijas ekonomikai un vai tā varam rīkoties vieni paši.
KONTEKSTS:
Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma krasi palielinājās ieroču rūpniecībā nepieciešamās mangāna rūdas piegādes Krievijai. Kā vēstīja laikraksts "Postimees", kopš pagājušā gada daļa piegāžu veiktas caur Sillamē ostu, kuras operatorkompānijā puse pieder bijušajam Igaunijas premjerministram Tītam Vehi, kā arī caur Latviju.
Provizoriskie dati liecina, ka 2023. gadā Krievija importēja divus miljonus tonnu mangāna rūdas, kas ir rekordliels apjoms. Mangāna rūda tiek izmantota augstas kvalitātes tērauda ražošanā, kas nepieciešams ieroču stobriem, bruņumašīnām un šādu transportlīdzekļu kāpurķēdēm.
Kā liecina "Postimees" rīcībā esošā informācija, no diviem miljoniem mangāna rūdas, kas pērn tika eksportēta uz Krieviju, gandrīz 90% tika pārkrauta Igaunijā un Latvijā. Visvairāk tādu kravu pārkrauts Rīgas un Ventspils ostās, bet kopš pagājušā gada arī Sillamē ostā tiek izkrauta un uzglabāta mangāna rūda pirms vilcieni ar to dodas uz Krieviju.
Latvijas valsts dzelzceļa kompānija "LDz Loģistika" ir viena no vairākām Latvijas kompānijām, kas piedalījušās mangāna rūdas pārvadājumos uz Krieviju.
Starptautiskās sankcijas neaizliedz mangāna rūdas pārvadājumus uz Krieviju.
