Piektdien, 14. aprīlī, notikušajās rektora vēlēšanās Barševskis saņēma 32 no 50 Satversmes sapulces dalībnieku balsīm. Pret balsoja 5 dalībnieki, bet 12 biļeteni tika atzīti par nederīgiem.
Jaunievēlētais rektors stājas amatā pēc iepriekšējā rektora pilnvaru termiņa beigām – šī gada 26. aprīlī.
Par savu galveno uzdevumu rektora amatā viņš uzskata universitātes saglabāšanu, orientēšanos uz izcilību pētniecībā un studijās, kolektīva saliedēšanu, veidojot augstskolu par galveno attīstības spēku Latgales un Sēlijas reģionā.
Pēc ievēlēšanas viņš norādīja, ka Daugavpils Universitāte vienmēr ir spējusi pārvarēt grūtības, un pašlaik "noteikti ar kolektīvu jāvienojas, jāsaliedējas, jāsaprot kopīgais mērķis un uz to arī jāiet".
"Ja mēs pacelsim latiņu un to sasniegsim, tas ir vienīgais veids, kā pierādīt, ka varam pastāvēt kā neatkarīga universitāte ārpus Rīgas, Daugavpilī, kur tas ir īpaši svarīgi," sacīja Barševskis.
Otra kandidāte uz rektora amatu bija kādreizējā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, un par viņu atdotas piecas balsis, vēsta Latvijas Radio.
Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka Barševskis ir biologs, doktora grādu ieguvis 1994. gadā Latvijas Universitātē. Kopš 2018. gada viņš ir Daugavpils Universitātes (DU) Zinātņu prorektors, kopš 2011. gada – Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis. Barševskis jau ir bijis DU rektors no 2007. līdz 2018. gadam, bet DU darbu pasniedzēja amatā sācis jau 1991. gadā.
Abu kandidātu debatēs trešdien Barševskis, jautāts, kāpēc viņš kandidē trešo reizi, ja likums paredz, rektoru ievēlē uz termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus, un ne vairāk kā divas reizes, pauda, ka "tajā brīdī, kad pieņēma šo normu, es nebiju rektors. Un tā ir Saeimas Juridiskā biroja interpretācija."
Tomēr rektora amata kandidāte Šuplinska apsver iespēju vērsties tiesā. Viņa apšauba rektora vēlēšanu likumību, jo Augstskolu likums nosaka, ka rektoru ievēlē uz termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus, un ne vairāk kā divas reizes.
"Es noteikti konsultēšos par šo iespēju, jo uzskatu, ka šāds gadījums nav pieļaujams," sacīja Šuplinska.
Šaubas par to, vai Arvīds Barševskis vispār varēja kandidēt, nu sadzirdējusi Izglītības un zinātnes ministrija.
Ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dmitrijs Stepanovs LTV pauda, ka "kopumā, lasot likumu, tur ir skaidri pateikts, ka rektors var būt vienā augstskolā ne vairāk kā divas reizes, neatkarīgi no tā, vai viņš ir ievēlēts pirms vai pēc Augstskolu likuma grozījumiem".
Ministrijā skaidro, ka situāciju varēs sākt analizēt tikai pēc tam, kad universitāte iesniegs izmaiņas augstskolu reģistrā. Ja lēmums ir prettiesisks, Izglītības kvalitātes valsts dienests ir tas, kas to var atcelt.
Barševskis skaidroja, ka, "konsultējoties ar Saeimas Juridisko biroju, arī mūsu juristi uzskata, ka šeit nebija problēmas startēt".
Saeimas Juridiskā biroja vēstulē, kurā gan norādīts, ka viņu komentārs nav saistošs tiesās, liecina, ka pie viņiem jau pērnā gada rudenī vērsies Jānis Kudiņš, tajā brīdī kā rektora pienākumu izpildītājs, lai gan vienlaicīgi bijis arī padomes loceklis. Viņu janvārī aizturēja Eiropas Prokuratūra, izmeklējot iespējamo krāpšanos ar Eiropas Savienības līdzekļiem.
Saeimas Juridiskais birojs izvērtējis, ka norma "ne vairāk kā divas reizes" lietojama, vērtējot laika posmu pēc tās stāšanās spēkā. Proti, 2021. gada 16. augusta, kad Saeima to pieņēma, grozot Augstskolu likumu. Līdzīgi situāciju vērtē arī Rektoru padome.
Daugavpils Universitātes padomes pagaidu priekšsēdētājs Māris Bozovičs atzina, ka "tas jautājums nav viennozīmīgs, bet mans viedoklis ir līdzīgs Saeimas Juridiskā biroja viedoklim".
Ministrijā atzīmē, ka ierasta prakse padomēm esot lūgt konsultāciju ministrijai neskaidros jautājumos, Daugavpils Universitātes padome saistībā ar rektora vēlēšanām to nav darījusi.
Pašreizējā rektore Irēna Kokina par saviem plāniem nekandidēt uz otru termiņu paziņoja jau ziemā.
Izglītības un zinātnes ministrija iecerējusi Daugavpils Universitāti līdz 2026. gadam iekļaut Latvijas Universitātes sastāvā. Tas gan raisīja abu augstskolu satraukumu.
