Kā vietējie sadzīvo ar jaunajiem kaimiņiem, kāda ir patvēruma meklētāju ikdiena, gaidot bēgļa statusa piešķiršanu vai atteikumu, un kas ar viņiem notiek pēc tam?
ĪSUMĀ:
- Uzlabotie ceļi – viens no ieguvumiem migrantu centra izvietošanai pierobežā Liepnā.
- Sakārtota un atkal apdzīvota ir pirms sešiem gadiem likvidētās skolas internāta ēka.
- Centrs var uzņemt 250 personas, šobrīd tajā uzturas 100 cilvēki, lielākoties no Sīrijas.
- Patvēruma meklētāju dienas nauda – 3 eiro, PMLP rosinās palielināt dienas naudu.
- Temmijs plāno palikt Latvijā; Abeve pusgadu gaida viņas iesnieguma izskatīšanu.
- Liepnas piemērs parādījis – vietējie un migranti var sadzīvot labi.
2013. gadā Latvijā ieradās 185 patvēruma meklētāji, tagad, 10 gadus vēlāk, skaitlis ir desmitkāršojies – 1624. Īpaši strauji migrantu skaits pieauga pēc Baltkrievijas uzsāktā hibrīdkara 2021. gadā, kad Āfrikas un Āzijas valstu pilsoņi sāka lidot uz Maskavu vai Minsku, un pēc tam tika nogādāti līdz Baltkrievijas–Latvijas robežai, lai mēģinātu nelikumīgi iekļūt valstī. Vairumu no viņiem robežsardze atturēja, taču daļa ielaisti Latvijā humānu apsvērumu dēļ.
Jūtot, ka "Mucenieku" ietilpība tuvojas maksimumam, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) sāka meklēt papildu telpas. Pirms trim gadiem izsludinātajā konkursā Alūksnes novads bija vienīgā pašvaldība, kas atsaucās, lai gan brīvu skolu ēku vai internātu Latvijā ir daudz.
No Liepnas patvēruma meklētāju centra līdz Rīgai ir 230 kilometri, līdz Krievijas robežai – vien 13. Novada centrs Alūksne ir pusstundas brauciena attālumā. Vēl nesen 20 kilometri jeb vairāk nekā puse no ceļa bija jāmēro pa ne to labāko grants segumu. Lai gan solīts jau pirms 30 gadiem, tikai 2021. gadā uzklāts dubultās virsmas segums. Vietējie runā – ceļš beidzot sakārtots, lai patvēruma meklētājus vieglāk atvestu uz centru. Arī ilgus gadus solītajam gājēju celiņam Liepnā nauda atradusies tikai pēc patvēruma meklētāju ierašanās.
Uzlabotie ceļi esot viens no netiešajiem ieguvumiem migrantu centra izvietošanai Latvijas ziemeļaustrumu pierobežā.
Vai pašvaldībai ir arī kāds finansiāls labums? Liepnas pagasta Ēku un apsaimniekojamās teritorijas pārzinis Eduardam Voilaks pauda:
"Nē, finansiāla labuma nav. Ir psiholoģisks. Iebraucot Liepnā, jūs redzat, ka cilvēki staigā, ir mašīnas. Esmu braucis pa dažādiem ciemiem. Vienā redzēju suni, vienā divas vārnas. Ciemi kā tādi izmirst. Tas ir ciema saglabāšanai būtībā. Ne visu var izmērīt naudā. Pakomātu ierīkoja. Veikalam lielāks apgrozījums ir. Ved vairāk preču. Pārējiem arī tiek."
Alūksnes novada pašvaldības izpilddirektors Ingus Berkulis uzskaitīja vēl citus ieguvumus: "Pluss mūsu gadījumā ir šīs telpas, kas ir sakārtotas, darbavietas, kāds Alūksnes novada iedzīvotājs tur strādā, tas ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas ienāk pašvaldības budžetā."
Ikdienā centrā strādā aptuveni 25 Liepnas pagasta un Alūksnes novada cilvēki. Būtiski, ka sakārtota un atkal apdzīvota pirms sešiem gadiem likvidētās skolas internāta ēka. Ieguldot gandrīz 1,3 miljonus eiro Eiropas Savienības fondu līdzekļu, trīsstāvu ēka atjaunota un pielāgota: nomainīts jumts, uzlikts žogs, uzstādīts autonoms apkures katls, iegādāts ģenerators. Atjaunotas sanitārās telpas un ēdamzāle, kā arī aprīkotas istabiņas.
Centrā Latvijas Radio neielaiž, skaidrojot to ar patvēruma meklētāju drošību, jo daļa no viņiem bēg no vajāšanas vai citām briesmām. "Pirmais stāvs ir foajē, atpūtas telpa, klase, kur mācīties, ēdamzāles zona, lūgšanu telpa, apsardze un administrācija," stāstīja Liepnas centra vadītāja Loreta Jargane.
Otrais un trešais stāvs atvēlēts patvēruma meklētāju istabiņām. Vienā galā sievietes, otrā – vīrieši. Apstākļi pieticīgi – divstāvu gultas un katram pa nelielam skapītim personīgajām lietām. "Mazākās istabiņas ir ar četrām gultām, ir astoņiem cilvēkiem, un lielākās istabiņas ir 18 cilvēkiem," piebilda Jargane.
Pagrabstāvā ierīkota arī veļas telpa un trenažieru zāle.
Kopumā ēkas kapacitāte esot 250 personas. Šobrīd centrā uzturas aptuveni 100 patvēruma meklētāji. Visvairāk no Sīrijas, Afganistānas un Indijas.
Nepieciešamo apģērbu, īpaši ziemas drēbes, viņiem lielākoties sagādā labdarības organizācijas, reizi mēnesī patvēruma meklētāji saņem pārtikas paku ar eļļu, cukuru, miltiem, tēju, pupiņām un makaroniem, kā arī higiēnas preču paku ar šampūnu, zobu pastu, zobu birsti un veļas pulveri. Ēst jāgatavo pašiem, tāpēc papildus ikmēneša pārtikas pakai tiek piešķirta arī dienas nauda trīs eiro apmērā. To iemītniekiem atved reizi nedēļā un, kā novērojusi vietējā veikala īpašniece Irēna, tad arī viņiem esot lielā iepirkšanās diena.
"Dārzeņi, milti. Interesanti tas, ka viņi cep paši maizīti. Viņi pērk miltus un sauso raugu. Un dārzeņus, rīsus. Sakarā ar to, ka viņiem tie uzturlīdzekļi ir ļoti ierobežoti, mēs nevarētu teikt, ka viņi ļoti iepērkas un ka mēs to ļoti jūtam, bet nu kaut kādu ziemas mēnešiem uzkrāto spilvenu izmantot nevajadzēja, varējām iztikt, pateicoties viņiem. It kā varam iztikt, bet tā, lai teiktu, ka viņi ļoti lielu pienesumu dod, nevarētu, jo viņi tiešām pērk tikai pašu nepieciešamāko," stāstīja veikala īpašniece.
Jautāta par saziņu, kā komunicē ar svešzemniekiem, Irēna sacīja: "Mēs esam komunikablas meitenes. Mēs mākam. Daži māk krieviski, daži nemāk neko. Gluži kā mēs – kura māk angliski, kura māk krieviski. Kaut kā pa vidu saprotamies."
Trīs eiro dienas nauda ir viena no mazākajām Eiropas Savienībā. Tā pēdējo reizi pārskatīta 2016. gadā. PMLP plāno šogad aktualizēt šo jautājumu un palielināt dienas naudu.
Garām pabrauc patvēruma meklētāju centra melnais busiņš, kas atveda vairākus cilvēkus. Viņi bijuši Alūksnē pie ārsta. Pamata medicīnas pakalpojumus patvēruma meklētāji saņem bez maksas. Tāpat viņi divreiz nedēļā spēlē futbolu vietējā sporta hallē, kā arī divreiz nedēļā centrā apgūst latviešu valodu.
Latvijas Radio netālu no centra satika divus jaunus vīriešus no Āfrikas valsts Eritrejas. Sākumā viņi pastāstīja, ko iemācījušies latviešu valodā. Taujāti, kādi ir viņu plāni un vai domā palikt Latvijā, viens no vīriešiem Temmijs sacīja: "Jā, ja apstiprinās manu pieteikumu, palikšu. Te ir auksti, bet labi."
Temmijs Latvijā uzturas jau piecus mēnešus. Pēc brīža iet garām un sarunai pievienojas arī vīrietis un divas sievietes no Etiopijas. Jautāti, kā viņiem šeit patīk un vai vajadzētu ko uzlabot, Abeve sacīja: "Viss ir labi, bet papīru izskatīšana ir ļoti ieilgusi."
Abeves iesniegums tiek skatīts jau pusgadu. Fotografēties viņi nevēlas, sakot, ka tas varot sagādāt problēmas. Arī par to, kā šeit nokļuvuši, runā izvairīgi, vien atklāj, ka ieradušies caur Krieviju un Baltkrieviju.
22 gadus vecais Idris no Afganistānas vēlas saņemt bēgļa statusu un atsākt studijas ēku inženierijā, ko Afganistānā nācās pamest talibu dēļ.
"Es tiku prom no Afganistānas, jo "Taliban" režīms neatbalsta izglītību, nepatīk, ka cilvēki mācās skolās un universitātēs. Viss ir aiztaisīts ciet. Kad "Taliban" ieradās, es zaudēju visu, es zaudēju savu valsti."
Tieši blakus Liepnas patvēruma meklētāju centram atrodas daudzdzīvokļu māja. Pie tās Latvijas Radio satika Vili.
Latvijas Radio: Kādi ir kaimiņi?
Vilis: Es teikšu – normāli ir pagaidām uz šo brīdi.
Latvijas Radio: Kad vēl plānoja, jūs bijāt pret vai par?
Vilis: Es nekā nebiju. Neitrāls, negāju ne uz sapulcēm, nekur vispār. Domāju, kā būs, tā būs.
Latvijas Radio: Un kā ir?
Vilis: Pieņemami.
Latvijas Radio: Ikdienā kaut ko sanāk arī parunāt ar viņiem?
Vilis: Cik protu, tik runāju.
Neilgi pēc centra atklāšanas, sākoties jaunajam mācību gadam, arī bērnu vecākos bijis satraukums, stāstīja Alekseja Grāvīša Liepnas pamatskolas direktore Ilona Kazimirjonoka."Septembrī daži vecāki pauda bažas, kā būs no drošības viedokļa, bet mums ir atrunāts. It kā nav apkārt skolai nekur sēta, bet šī teritorija ir atrunāta, un teritorijā viņi neienāk."
"Liepneniešiem sākumā bija bažas un pretestība, kad tika pieņemts lēmums nodot šādam mērķim, bet šobrīd, tiekoties ar Liepnas iedzīvotājiem, mēs saprotam, ka ir iedzīvojušies un problēmu nav," atzina Alūksnes novada pašvaldības izpilddirektors Ingus Berkulis, un to apstiprināja arī liepnenieši:
"Vispār viņi tādi diezgan atvērti. Kaut kādi pasākumi, viņi iet uz turieni, bērēs atnāk, no malas paskatās. Cenšas piedalīties."
"Brīvi. Viss normāli, iedzīvojušies. Iet uz pasākumiem uz tautas namu, kur reiz arī uzstājas. Nekādu problēmu. Nē, problēmu nav nekādu, vismaz pašlaik."
"Daži ļoti laipni, ļoti pieklājīgi. Daži, pat šermuļi pār kauliem, kad paskatās. Nu jau latviski iemācījās dziedāt un mums koncertā uzstājās, ļoti labi dziedāja."
Daudzi patvēruma meklētāji labprāt iesaistījušies vietējās kopienas kultūras dzīvē, stāstīja Alūksnes novada Kultūras centra kultūras darba speciāliste Lienīte Trivole.
"Bija uz valsts svētkiem. Uz koncertu, piedalījās popielā." Jautāta, ja atnāktu grupiņa ar patvēruma meklētājiem un teiktu – mēs gribam dziedāt, vai viņi tiktu ņemti pretī, Trivole teica: "Jā, nav problēmu. Nāciet un dziediet."
Jaunpienācējus dievkalpojumos pamanījis arī Liepnas katoļu draudzes prāvests Guntars Skutels. "Viena kundzīte viņiem iedeva arī pātaru grāmatu, un viņi centās kaut ko arī latviešu valodā – tēvreizi skaitīt. Es pat skatījos, ka viena no tām sievietēm, kas bija, melnādainā, viņa varētu arī padziedāt, jo izskatījās, ka viņai dziedāt patīk."
Liepnas pagasta Ēku un apsaimniekojamās teritorijas pārzinis Eduards Voilaks smēja, ka sazināšanās problēmas nesagādājot. "Es viņam izstāstu "ļaļaļā", telefons viņam pasaka "buļbuļbuļbuļ". Saziņa lielākoties notiekot ar jaunākajām tehnoloģijām.
Kādos nelielos saimniecības darbos liepnenieši labprāt patvēruma meklētājus ņemtu palīgos, un arī patvēruma meklētāji atzina, ka vēlas strādāt.
Abeve: "Man vēl nav darba, bet es ceru atrast. Jebkādu darbu."
Temmijs: "Viss ir normāli, bet man vajag darbu. Man Āfrikā palikusi ģimene, kam vajag palīdzēt."
Turklāt no likuma viedokļa pēdējā laikā veikti būtiski uzlabojumi, lai veicinātu ārvalstnieku, bēgļu un patvēruma meklētāju iesaistīšanos darba tirgū. Gada sākumā valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumu iebraucējiem maksāt vidējo algu nozarē, nevis vidējo algu valstī, kā tas bija līdz šim, jo citādi uzņēmēji nebija ieinteresēti mazāk kvalificētam darbam slēgt līgumus ar ārvalstniekiem, ja pēc likuma viņiem jāmaksā lielāka alga nekā vietējiem. Tāpat grozīts likums, un tagad patvēruma meklētājiem atļauts strādāt arī laikā, kamēr viņi vēl gaida lēmumu par statusa piešķiršanu.
"Tad PMLP izveido darba atļaujas, kur ir norādīts, ka ir atļauts strādāt, bet ne ceļot. Es zinu, ka ir patvēruma meklētāji, kuri dodas uz Rīgu, uz automazgātuvi, strādā Ķekavā, par viesmīli Rīgā," atzina Liepnas centra vadītāja Jargane.
Taču tādu piemēru nav daudz. Arī uzņēmējiem esot grūti paļauties uz darbiniekiem, kuri šodien ir te, bet rīt viņiem var atteikt statusu un jākravā čemodāns, lai atgrieztos mītnes valstī. Šeit viņiem ir kā uzgaidāmā telpa – aptuveni seši mēneši, līdz tiek piešķirts vai noraidīts bēgļa statuss.
Visi Liepnā satiktie patvēruma meklētāji pārliecinoši sacīja – viņi vēlas dzīvot Latvijā. Taču PMLP statistika liecina par pretējo – vairums nepaliek Latvijā, bet dodas uz citām Eiropas Savienības valstīm, turklāt nereti, vēl pirms sagaida lēmumu par bēgļa statusa piešķiršanu vai atteikumu. Ar lielu atrāvienu kā galamērķi izvēlas Vāciju. Pēc tam seko Francija, Itālija, Zviedrija un Lielbritānija.
Tiem, kuri nesaņem bēgļa vai alternatīvo statusu, 30 dienu laikā jāpamet Latvija. Ja labprātīgi to neizdara, iesaistās robežsardze. Līdzko migranti nonāk robežsardzes redzeslokā, viņus nogādā aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā, kur uzturas, līdz tiek atgriezti mītnes zemē.
Šobrīd centros Muceniekos un Liepnā aizņemta aptuveni puse no vietām. Neesot arī pamata domāt, ka tuvākajā laikā patvēruma meklētāju skaits varētu strauji palielināties. Taču, ja kādā brīdī vajadzēs meklēt telpas vēl vienam centram, paredzams, ka pašvaldības būs atsaucīgākas. Liepnas piemērs parādījis – vietējie un migranti var sadzīvot, turklāt patvēruma meklētāji sniedz ekonomisku pienesumu un uztur dzīvību no galvaspilsētas attālā ciemā ar pastāvīgi sarūkošu iedzīvotāju skaitu.
